Pirms pāris gadiem Rihards Snikus (33) pameta profesionālo sportu. Tomēr no spēlēm Tokijā atgriezās ar pirmajām olimpiskajām medaļām karjerā
Viss. Vairs nekādu zirgu un jāšanas. Rihards nolēma paņemt pauzi no lielā sporta. 2014. gadā Latvijas paralimpiskajā jāšanas sportā valdīja spriedze — Rihardam bija jācīnās ne tikai arēnā, bet arī ārpus tās, jo trūka naudas, zirgu Šardonē tā īpašnieks grasījās pārdot. Visa Riharda karjera grīļojās un draudēja sabrukt. No Šardonē, ar kuru 2012. gadā tika sasniegtas pirmās paralimpiskās spēles Londonā un iegūta 4. vieta, tik tiešām nācās šķirties. Jaunu zirgu atrast neizdevās. Ceļi šķīrās arī ar treneri Olgu Šelleri, kura darbojās turpat Baldonē — uz treniņu Rihards varēja aizbraukt ar savu velosipēdu. Nākotne bija neskaidra.
Tagad, atceroties krīzi, Rihards saka: «Tā ir viena no retajām tēmām, kuru nevēlos plašākai publikai stāstīt, cienot visas iesaistītās puses.» Vienojamies, ka stāsts nav par Riharda krišanu bedrē, bet rāpšanos no tās ārā. Mēs sarakstāmies, kad viņš tikko kā atlidojis no Tokijas. Tieši rakstot Rihardam izteikties ir vieglāk un ātrāk. Pirms pāris gadiem viņš ieguva augstāko izglītību programmēšanā: viņam klausa ne tikai zirgs, bet arī dators.
Paveicas ar Irinu un Darju
Krīzē Rihards nepalika viens. Par situāciju ar Šardonē zināja cita jāšanas trenere Darja Tihomirova no Rīgas. Tieši viņa Tīraines staļļos kādu dienu uzrunāja jātnieci Irinu Andrusu — varbūt viņa varētu padalīties ar savu zirgu King of the Dance, atļaujot patrenēties talantīgam sportistam?
To atceroties, Irina saka: «Es nekad dzīvē nedomāju, ka nonākšu kontaktā ar Rihardu. Tikai presē biju sekojusi viņa gaitām. Protams, es piekritu!»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.