Kabula nav Rīga

  • Gunārs Nāgels, laikraksta "Latvietis" palīgredaktors
  • 25.08.2021.
Talibu kaujinieki patrulē Kabulas ielās 23.augustā. Foto: AFP/Scanpix/LETA

Talibu kaujinieki patrulē Kabulas ielās 23.augustā. Foto: AFP/Scanpix/LETA

Vai Amerika ir pametusi savu sabiedroto, Afganistānu, ļauniem iebrucējiem? Skatoties ziņu raidījumus no Kabulas, varētu tā likties. Dažs labs pat ir prātojis, ko tas varētu nozīmēt NATO nākotnei. Vai varētu pienākt diena, kad Amerika arī pamet Latviju?

Skati no Kabulas lidostas ir patiešām baisi. Afgāņi spiežas virsū lidmašīnām. Vairāki paspējuši pieķerties lidmašīnai, un var redzēt, kā tie viens pēc otra krīt lejā drošā nāvē no dažu simt metru augstuma pēc tam, kad lidmašīna pacēlusies.

Bet Kabula nav Rīga. Jāatceras, kāpēc Afganistānā atradās NATO spēki. Tos neaicināja draudzīga valdība, lai aizstāvētu pret ārējiem draudiem.

Pirms 20 gadiem, 2001. gada 9. septembrī, Amerikā notika Al-Qaida teroristu uzbrukums, kura rezultātā dzīvību zaudēja ap 3000 cilvēku. Al-Qaida tajā laikā bija bāzēta Afganistānā, un turienes kustības Taliban valdība atteicās izpildīt ASV prezidenta Džordža Buša prasību izdot tiesāšanai Al-Qaida vadību un visus teroristus izraidīt no valsts.

Sekoja ASV un sabiedroto iebrukums Afganistānā, kura rezultātā talibi un Al-Qaida tika lielā mēra izdzīti, un Kabulā izveidota jauna valdība. Turpmākajos 20 gados, pat ar spēcīgu ārzemju atbalstu, afgāņi nespēja izveidot stabilu demokrātisku valsti. Protams, talibi saņem atbalstu no ārzemēm, bet tas ir niecīgs, salīdzinājumā ar ASV uzdāvināto kara tehniku, ieročiem un operatīvo atbalstu. Arī tad, kad ņem vērā Amerikas starplaikā zudušo interesi par Afganistānu, jo 2003. gadā tā veltīja visas pūles iebrukumam Irākā.

Var saprast ASV prezidenta Džo Baidena un pirms viņa prezidenta Donalda Trampa vēlmi neizliet vairāk savu karavīru asinis svešajā pilsoņu karā. Afgāņiem, it sevišķi sievietēm, ir pamatotas bažas par savām tagad pazaudētajām cilvēktiesībām. Zinot, cik necilvēciski izturas pie varas tikušie talibi, jāprasa, kur pazuda Afganistānas armija?

Kabulas lidostā vien ir tūkstošiem prombraukt gribētāju, pārsvarā vīrieši. Jāprasa atkal – vai patiešām nebija nekādas vēlmes tautai pretoties? Interesanta statistika – amerikāņi devuši Afganistānai pāri par 600 000 kājnieku ieroču, ieskaitot triecienšautenes. Tas sanāk aptuveni šautene uz katriem 17 vīriešiem vecumā starp 15 un 64 gadiem.

Kabula nav Rīga, bet tomēr ir viena līdzība. 2012. gadā talibi izdeva fatvu pret poliomielīta vakcīnu, izsludinot to par indi, un sāka kampaņu, nogalinot pašus vakcinētājus – ārstus, medicīnas māsas, feldšerus. Līdz ar to tikai Afganistānā un Pakistānā poliomielīts ir vēl endēmisks.

Vai talibi mainījušies uz labo pusi? Drīz redzēsim.

Līdzīgi raksti

Viedoklis Juris Alberts Ulmanis

Pasaule no sava līdera ASV turpmāk saņems mazāk

Pateicoties Amerikas Savienoto Valstu nozīmīgajai vietai pasaulē un Holivudas filmu «kultūras eksportam», ASV Neatkarības dienas svinības izvērtušās par globālu notikumu.

Viedoklis Reinis Pozņaks

Ja nebūtu sankciju, Krievijas tanki būtu vēl tuvāk

Krievijas iebrukums Ukrainā joprojām turpinās. Tajā pašā laikā arvien biežāk dzirdamas šaubas par Eiropas Savienības sankciju efektivitāti. Tiek apgalvots - ja jau Putins nav atkāpies no Ukrainas, tad sankcijas, acīmredzot, nestrādā.

Viedoklis Rihards Kols

ES paplašina finansējuma pieejamību aizsardzībai: ko “miniomnibus” nozīmē Latvijai?

Eiropas regulējumi reti izraisa aizrautīgas diskusijas vai plašu sabiedrības interesi. Parasti tie tiek uzskatīti par nesaprotamu birokrātisku dokumentu mudžekli, kas šķiet radīti tikai ierēdņu un politiķu priekam.

Viedoklis Valdis Turlais

Rīsu spēles jeb Ko slēpj selektīva pārtikas cenu salīdzināšana

Ik pa laikam publisko telpu satricina Latvijas Bankas ekspertu apkopotās pārtikas cenu atšķirības Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lielveikalos.

Jaunākajā žurnālā