Par klimata pārmaiņām sākam maksāt jau tagad

  • Arnis Blūmfelds, ERST Finance izpilddirektors
  • 11.08.2021.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Rudeni Latvijas mājsaimniecības sagaidīs, pārskatot savus izdevumus par komunālajiem pakalpojumiem, jo būtiski paaugstinājusies dabasgāzes cena un attiecīgi pieaugs arī elektroenerģijas izmaksas. Šis ir viens ļoti spēcīgs signāls arī tiem, kuri netic klimata pārmaiņām – tās jau notiek. Par nepārdomātu resursu šķiešanu mēs sākam maksāt jau tagad, un, nemainot personīgās izvēles un attieksmes, nākotnē rēķini kļūs tikai lielāki. Šis ir īstais brīdis tiem uzņēmējiem, kuri to vēl nav izdarījuši, auditēt ražošanas procesu un izrēķināt, vai nav laiks pāriet uz atjaunojamo resursu lielāku izmantošanu. Šajā virzienā vērts sākt skatīties arī iedzīvotājiem un, ieguldot lielākus līdzekļus saules vai zemes siltuma enerģijas izmantošanas tehnoloģijās, ilgtermiņā ne tikai maksāt mazākus rēķinus, bet arī samazināt savu ietekmi uz klimatu.

Pieprasījums pieaugs

Arī šī vasara, gluži tāpat kā iepriekšējās, ir nākusi ar dažādiem klimata izmaiņu vēstnešiem. Viens no tiem ir sausums. Apmēram pusi Latvijai nepieciešamās elektroenerģijas saražo trīs lielās hidroelektrostacijas. Tā kā ūdens plūsma nav bijusi pietiekama, elektrības ir mazāk un tā ir dārgāka. Turklāt vēl arī aspekts, ka otru lielo elektroenerģijas pīrāga daļu “uzcep” koģenerācijas stacijas, pārstrādājot dabasgāzi. Ja aug dabasgāzes cena, likumsakarīgi, sadārdzinās arī elektrība. Tiktāl par vienkārši aprēķināmām lietām.

Taču kas mūs sagaida nākotnē? Visticamāk, dabasgāzes cena pieaugs, un tas skaidrojums ar nule kā atjaunojušos lielo pieprasījumu. Visā pasaulē atsākusies ražošana, enerģija ir nepieciešama, un dabasgāze ir viens no populārākajiem un pieprasītākajiem kurināmajiem. Vēl jārēķinās, ka pieprasījumu pēc dabasgāzes būtiski palielinās Vācijas lēmums līdz 2022. gadam slēgt pilnīgi visas atomelektrostacijas. Lai arī pasaulē nav izdomāts ātrāks, lētāks un efektīvāks veids, kā iegūt enerģiju, siltumu un elektrību, tomēr Fukušimas kodolkatastrofa pirms 10 gadiem lika vācu politiķiem pieņemt finansiāli skarbu lēmumu iedzīvotāju drošības vārdā. Līdz ar to ir jārēķinās – dabasgāze lētāka nekļūs.

Vērts investēt

Kā tikt galā ar radušos situāciju? Ir kritiski jāpieiet resursiem, kas pašlaik tiek izmantoti ražošanas procesā. Uzņēmējam ir jāaprēķina, vai ilgtermiņā izdevīgāk nav pāriet no dabasgāzes apkures uz, piemēram, šķeldas vai citas atjaunojamās enerģijas izmantošanu. Varbūt ir vērts investēt jaunās tehnoloģijās. Iespējams, virziens, kurā domāt, ir saules vai vēja enerģija. Gribētu iedrošināt uzņēmējus nebaidīties no uzņēmuma efektivitātes celšanas. Valsts finanšu institūcija ALTUM piedāvā energoefektivitātes programmu, kurā, pārkārtojot ražošanu atbilstoši efektivitātes principiem, var iegūt papildu līdzekļus granta veidā no valsts. Turklāt detalizēts ražotnes audits var palīdzēt ietaupīt gan uz izejvielām, gan resursiem, gan darba stundām.

Klimata pārmaiņas ir reālas. Tās notiek, un to ietekme uz mūsu ikdienu kļūs arvien pamanāmāka. Tas, ko varam darīt – pēc iespējas samazināt savu ekoloģiskās pēdas nospiedumu gan individuāli, gan uzņēmumu, gan valstu mērogā. Pāreja uz dabai draudzīgāku enerģijas ieguves veidu un plašāka atjaunojamās enerģijas izmantošana veicinās ne tikai efektīvāku saimniekošanu, bet arī ilgtspēju, kas ir būtisks aspekts gan biznesa izaugsmē, gan domājot par nākotni ilgtermiņā. No katra klimata pārmaiņu apturēšanā ieguldīta eiro ieguvēji būs visi.

Līdzīgi raksti

Viedoklis Darja Voitjuka

Jaunais pedagogu atalgojuma modelis – apdraudējums izglītības kvalitātei

Iepazīstoties ar jauno pedagogu darba samaksas finansēšanas modeli “Programma skolā”, daudzi izglītības nozares profesionāļi cerēja, ka beidzot tiks rasts ilgtspējīgs risinājums, kas balstīts izglītības kvalitātē un vienlīdzīgās iespējās visiem skolēniem.

Viedoklis Gatis Ozols

Digitālā Eiropa nav tikai nākotne – tā ir Latvijas iespēja šodien

Ātrāka diagnosticēšana slimnīcās, gudrāka satiksmes plānošana un uzņēmumu iespējas testēt jaunu tehnoloģiju bez lieliem sākotnējiem ieguldījumiem. Šie ir tikai daži piemēri iespējām, ko piedāvā Eiropas Savienības Digitālās Eiropas programma (DEP) digitālo inovāciju atbalstam. Tā Latvijā jau tiek īstenota, bet kļūs vēl pieejamāka kā uzņēmējiem, tā publiskā sektora organizācijām un iestādēm.

Jaunākajā žurnālā