Dailes teātra izrāde Zemdegas — pēcgarša ir smeldze un didaktika
Bet jāsāk, manuprāt, ar Regīnu Ezeru. Ne velti režisora Dmitrija Petrenko iestudētajā Zemdegu programmiņā ierastā apcerējuma vietā par autoru nodrukāts garš fragments no senas intervijas ar Ezeru (kurā viņa runā par visu ko, izņemot literatūru) un mazmazītiņš literatūrzinātnieka Gunta Bereļa teksts, pilns ironijas par neveiklajiem latviešu literatūrkritikas centieniem autori definēt, pašam savu versiju tā arī neizvirzot. Saprotu. Jo — kas tad īsti ir Ezeras proza? Tie nav sižeti vai psiholoģija; valoda — jā, smeldze — protams… Bet tās jau terminos neizteiksi. Tāpēc iestudēt Zemdegas, man šķiet, ir uzdrīkstēšanās. Pretenzija, ka noķersi izvairīgo, pratīsi pārtulkot. Vai Dmitrijam Petrenko tas izdevies? Jā.
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.