Linda Plaude, atvēsinošu cepuru radītāja • IR.lv

Linda Plaude, atvēsinošu cepuru radītāja

Lai laikus pabeigtu olimpiskās cepures Nīderlandes atlētiem, latviete Linda Plaude strādāja vairākus mēnešus. Foto no personīgā arhīva
Marija Leskavniece

Mūsu sportistu medaļas nav vienīgie latviešu panākumi Tokijā. Mazāk zināms ir fakts, ka Nīderlandes olimpiskās vienības cepures bija radījusi latviete Linda Plaude, kura strādā Delftas Tehnoloģiju universitātes tekstila laboratorijā, izstrādājot viedos apģērbus gan sportistiem un militāristiem, gan veselības aprūpes profesionāļiem. 

Vajadzēja izveidot kaut ko ļoti vienkāršu, bez sensoriem un sarežģītas elektronikas, lai sportistiem būtu ērti to lietot, darba uzdevumu raksturo Linda. «Pirmkārt, cepures audums atstaro sauli, otrkārt, tās iekšpusē ir atvēsinoši elementi, kas aukstumu saglabā apmēram 40 minūtes,» paskaidro dizainere. Lai cepure pildītu savu funkciju, sportistam tā tikai uz brīdi jāievieto ledusskapī vai aukstā ūdenī. Un sacensības var turpināt ar «vēsu prātu».

Linda Nīderlandē dzīvo no 14 gadu vecuma, šobrīd jau lielāko dzīves daļu. Pēdējos desmit no tiem — valsts galvaspilsētā, kur studēja Amsterdamas Modes institūtā. Tur viņa nokļuva pēc tam, kad Lindas mamma, šuvēja, bija palīdzējusi veidot diplomdarbu kādai institūta studentei. «Tomēr visu laiku modes skolā biju tāda dīvainīte, man nepietika tikai ar to, ka ir skaisti.» Urdīja nemiers. Gribējās, lai apģērbs, ko viņa veido, ir kas vairāk nekā vienkārši drēbes, piedāvā papildu funkcionalitāti. 

Bet studiju procesā brīvā laika bija maz, un šī doma visu laiku tika atbīdīta maliņā. «Nebija ne laika, ne materiālu un zināšanu.» Ceturtajā kursā Linda nonāca praksē pie dizaineres Īrisas van Herpenas (Iris van Herpen). Tas bija pagrieziena punkts. «Viņa man iemācīja drosmi darīt citādi.» Sava diplomdarba kolekciju Linda nolēma veidot, papildinot pašas dizainētos tērpus ar interaktīvām tehnoloģijām, izmantojot gaismas un skaņas viļņus. «Man sākumā nebija ne jausmas, kā salikt kopā bateriju ar vienu gaismiņu, bet iekšā bija doma, kādu stāstu gribu pasniegt.» Viņa mācījās elektroniku, brālis Latvijā kodēja mikročipus.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu