Mīti par investīcijām, kas traucē vairot naudu 1

Ilustratīvs attēls
Andris Lāriņš, SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs
Print Friendly, PDF & Email

Trīs galvenie mīti par investēšanu finanšu tirgos — jābūt lieliem līdzekļiem, risks zaudēt naudu ir lielāks, nekā iespēja nopelnīt, nepieciešamas specifiskas zināšanas un laiks. Tie lielai daļai Latvijas iedzīvotāju traucē uzkrāt pieklājīgu kapitālu vecumdienām.

Depozīts ar garantētu peļņu 6%-8% ir palicis pagātnē, jo likmes jau ilgāku laiku nokritušās līdz 0% vai pat noslīdējušas vēl zemāk. Tāpēc aizvien pievilcīgāka ir iespēja savu kapitālu vairot, ieguldot finanšu tirgos.

SEB bankas veiktajā klientu aptaujā* gan noskaidrojies, ka vairāk nekā puse neinvestē naudu finanšu tirgos, jo uzskata, ka viņiem nav pietiekami daudz līdzekļu. Vēl 25% to nedara, jo baidās no iespējamiem zaudējumiem, savukārt 19% atzīst, ka viņiem nav vajadzīgo zināšanu, bet 16% uzskata, ka viņiem nav pietiekami daudz laika, lai sekotu līdzi izmaiņām tirgos.

Vai aptaujā nosauktajiem iemesliem neieguldīt finanšu tirgos ir reāls pamats?

Pirmais mīts: man nav pietiekami daudz naudas investīcijām

Daudz būtiskāki par ieguldījuma apmēru ir divi citi faktori: investēt jāsāk pēc iespējas agrāk un iemaksas jāveic regulāri.

Sākot veikt investīcijas 20 gadu vecumā, vajadzēs atlicināt tikai 22,60 eiro mēnesī, lai 60 gadu vecumā uzkrājums veidotu 100 000 eiro. Savukārt, sākot veikt investīcijas 40 gadu vecumā, cilvēkam, kurš vēlas sakrāt tos pašus 100 000 eiro līdz pensionēšanās vecumam, mēnesī būs jāiegulda jau gandrīz septiņreiz lielāka summa — 153,50 eiro**. Turklāt pirmajā gadījumā cilvēks 40 gadu laikā būs no savas kabatas iemaksājis 10 848 eiro, bet atlikušo uzkrājuma summu veidos peļņa, kamēr otrajā gadījumā paša iemaksu apmērs veidos krietni lielāku daļu — 36 840 eiro. Tātad, ātrāk sākot ieguldīt, jums būs jāiegulda mazāk savas naudas un lielāku procentu veidos peļņa.

Būtiski uztvert investīcijas kā ilgtermiņa projektu, ar to saprotot vismaz 10 gadus. Ja kāds vēlas iegūt peļņu gada laikā, tad investīcijas finanšu tirgos diez vai būs pareizā izvēle.

Otrs būtisks aspekts ir veikto iemaksu regularitāte. Necentieties izkalkulēt investīcijām izdevīgāko brīdi, bet investēt regulāri. Tas nozīmē, ka, tirgum piedzīvojot svārstības, jūs pirksiet akciju daļas par dažādām summām — gan augstākām, gan zemākām. Pat, ja tirgus krīzes brīdī piedzīvos lejupslīdi par 30%, šāda stratēģija būs pasargājusi jūs no 30% uzkrājuma vērtības zuduma, jo visas daļas nebūs pirktas par augstāko summu. Turklāt, kad tirgus atkal sāks augšupeju, tā paša iemesla dēļ jums būs vajadzīgs īsāks laiks, lai atgūtu zaudēto.

Otrais mīts: zaudējuma risks ir pārāk liels

Protams, uzsākot ieguldīt, vienmēr jāizvērtē riska un ieguldījuma mērķa attiecības. Nevajadzētu likt visas olas vienā grozā un visus grozus vienā lidmašīnā. Ko tas nozīmē? Neieguldīt visus līdzekļus tikai viena vai dažu uzņēmumu akcijās, bet ieguldījumu maksimāli dažādot, kā to piedāvā investīciju fondi.

Fondi pēc savas būtības ir paredzēti kolektīvai ieguldīšanai — daudziem mazajiem investoriem. Katram fondam ir pārvaldītājs, kas to pārvalda saskaņā ar noteiktu stratēģiju, un ieguldītāju nauda tiek sadalīta lielā skaitā dažādu ieguldījumu instrumentu, tādējādi samazinot risku. Viens no variantiem ir ieguldīt kādam noteiktam indeksam, piemēram, S&P, piesaistītos fondos.

SEB veiktajā aptaujā atklājies, ka lielākā daļa (35%) vēlētos ieguldīt tikai uz 1 — 3 gadiem. Investīcijām tas ir ļoti īss laiks, jo viena gada ietvaros (atcerēsimies kaut vai 2020. gadu) svārstības var būt ļoti lielas. Jo ilgāku laika periodu apskatīsim, jo svārstības būs mazākas un 10 — 20 gadu laikā parasti būs redzams kāpums.

Ik pa laikam dzirdams, ka kāds ieguldījumos zaudējis miljonus, kas patiesībā nozīmē tikai to, ka strauji kritusies viņam piederošo akciju daļu vērtība, taču nav izslēgts, ka nākotnē tā ne tikai atgriezīsies iepriekšējā līmenī, bet pieaugs. Investors savu naudu patiešām zaudē tikai tad, ja krituma brīdī izlemj sev piederošās daļas pārdot. Proti, krīzes apstākļos, kad daļu vērtība krīt, vislabākā stratēģija ir nogaidīt labākus laikus.

Trešais mīts: man nav nepieciešamo zināšanu un laika sekot līdzi tirgus izmaiņām

Digitalizācija mūsdienās ikvienam piedāvā lieliskas iespējas sekot līdzi tirgū notiekošajam, izmantojot dažādas mobilās aplikācijas. Taču par investoru iespējams kļūt arī bez zināšanām par tirgiem, izvēloties produktus, kur pašam ikdienā nav nepieciešams monitorēt situāciju, piemēram, jau minētos fondus. Slavenais investors Vorens Bafets (Warren Buffet) ir teicis, ka lielākajai daļai investoru loģiskākais risinājums ir zemu izmaksu fonds ar nosacījumu, ka tajā ieguldīsiet konsekventi un regulāri. Tad pat cilvēks ar nelielām zināšanām var pārspēt profesionāļus, ko pierāda vēsturiskie dati. Aplūkojot periodu no 1990. līdz 2021. gadam, var redzēt, ka vidējais profesionālais investors ir guvis 4,3% lielu peļņu, kamēr S&P indekss uzrādījis peļņu 6,1% apmērā — tādējādi var secināt, ka profesionāļi ilgtermiņā tomēr atpalikuši no indeksa uzrādītā rezultāta.

Šajā sakarā jācitē ASV ekonomistu, Nobela prēmijas laureātu Jūdžinu Fāmu (Eugene F. Fama), kurš reiz izteicies: “Jūsu nauda ir kā ziepju gabals — jo vairāk jūs to aiztiekat, jo mazāk jums tās paliek.” Viņš iesaka attiekties pret investēšanu vairāk stratēģiski, nevis reaģēt uz katru notikumu tirgū.

Tomēr nav arī gluži tā, ka pašam vispār nekas nav jādara. Pirms lēmuma pieņemšanas padziļināti jāizpēta potenciālie fondi — kas “lācītim vēderā”, kādas ir to komisijas maksas, cik bieži un cik daudz nepieciešams investēt utt.

Tiem, kuri nezina, ar ko sākt, SEB banka izstrādājusi ļoti noderīgu palīgu —  Roboinvestoru, kas ikvienam internetbankas lietotājam palīdzēs 15 minūšu laikā nonākt līdz reāliem investīciju ieteikumiem, balstoties uz konkrētiem mērķiem un pieļaujamo risku. Turklāt investēt var sākt jau no viena eiro un bez jebkādām priekšzināšanām.

 

*Iedzīvotāju aptauju Latvjā pēc SEB bankas pasūtījuma šā gada martā veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 1000 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

**Provizoriski dati, ņemot vērā vidējo ienesīgumu Eiropas akciju tirgos pēdējo 20 — 30 gadu laikā — 8,7%.

Komentāri (1)

Justs 06.08.2021. 00.34

Raksts jauks, beigu ieteikums ne visai – komisija 1-1.2% gadā nav zemu izmaksu fonds 🙂

+1
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu