Ilustratīvs attēls
Latvijai Covid-19 krīze nav bijusi viegla. Tā ir atņēmusi vismaz 2550 cilvēku dzīvības. Diemžēl tā ir gandrīz pilnībā novērsusi uzmanību no demogrāfiskās krīzes, kas no 2010. gada ir mūsu valstij vidēji katru gadu atņēmusi 22 700 iedzīvotāju. Lai jāatzīst, ka arī migrācijas tempi pēdējos gados ir samazinājušies, iedzīvotāju skaits joprojām sarūk un modeļi paredz turpmāku sarukumu arī nākotnē. Tas, cita starpā, arī samazinās ekonomiskās aktivitātes tempu.
Vairs nevienam nav pārsteigums, ka Eiropas Savienības “topos” dažādos sociālekonomiskos jautājumos Latvija ir atrodama to kājgalī. Latvijas iedzīvotāju paredzamais mūža ilgums ir 75 gadi, atpaliekot no Eiropas Savienības vidējā 81 gada vecuma. Ieņemam arī godpilno pēdējo vietu ES pēc veselīgās dzīvildzes abiem dzimumiem – 54 gadi sievietēm un 52 gadi vīriešiem. Nominālais IKP uz iedzīvotāju, kas ir viens no galvenajiem valsts turības rādītājiem, 2019. gadā bija aptuveni 16 000 eiro uz iedzīvotāju, kamēr ES vidējais rādītājs bija 31 000 eiro. Pat, ja pielāgojam IKP nominālo vērtību attiecībā pret naudas pirktspēju, mēs relatīvi atpaliekam par 28% no ES vidējā līmeņa. Turpmāk salīdzinājumam izmantošu IKP uz vienu iedzīvotāju relatīvās pirktspējas rādītāju, kas Latvijai ir glaimojošāki nekā nominālais IKP. Salīdzināšu Latviju ar trim citām eirozonas valstīm: Slovēniju (10% zem ES līmeņa), Itāliju (ES līmenis) un Somiju (10% virs ES līmeņa).
_May_2021.png){kind=link}