Pārgājiens no Indras līdz Piedrujai: endorfīni Laimes muzejā un Sajūtu takā, pelde starp ūdensrozēm Škļarovščinas ezerā, Mežriju sētas mutīgais saimnieks, Eiropas Savienības robeža Daugavas vidū, Drujas un Piedrujas vēsture un etnogrāfiskā koka apbūve
Laipni aicināti ielūkoties manā ikvasaras nodarbē — gājienos apkārt Latvijai. Pirms pāris gadiem ar domubiedriem startējām Miķeļtornī, lai posmu pa posmam virzītos apkārt valstij. Vispirms tas bija Rīgas līcis, tad Igaunijas un Krievijas pierobeža, un nu jau drīz būsim nostaigājuši Baltkrievijas robežu. Etaps Indra—Piedruja man paliks atmiņā kā visu laiku tveicīgākais.
Indras ciems vēsturiski veidojies pēc dzelzceļa līnijas Rīga—Voroņeža uzbūvēšanas 1864. gadā — kā stacija ar sākotnējo nosaukumu Baļbinova. Indra ir pirmā pieturvieta, iebraucot no Baltkrievijas Latvijā, tāpēc ciematā atrodas muitnīca un robežkontroles punkts.
Tirdzniecības un satiksmes centrs laika gaitā ir zaudējis savu aktualitāti. Jaunās tūkstošgades sākumā pārstāja kursēt dīzeļvilciens Daugavpils—Indra un vēlāk arī vilciens Rīga—Gomeļa. Salīdzinoši nesen Indras stacijā vēl pieturēja pasažieru vilciens Rīga—Minska, taču tagad uz Minsku pa sliedēm var aizbraukt tikai caur Jelgavu un Viļņu.
Simtgades dāvanas
2017. gada 6. jūnijā Laimes zemē Indrā piestāja Latvijas simtgades ekspresis, un tas bija pēdējais sveiciens no galvaspilsētas, ko šejienieši atceras.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.