Šodien Japānā atklāj 32. vasaras olimpiskās spēles. Šajā rakstā apkopoti Latvijas sportistu panākumi un līdzdalība iepriekšējās vasaras spēlēs. Autors, kura grāmata Latvijas sporta apskats par Latvijas sportu no pirmsākumiem līdz 2020. gadam iznāca pērn, rakstā uzrādījis tikai līdz 10 labāko vietu ieguvējus.
Latvijas sportistu olimpiskā debija notika 1924. gadā Parīzes olimpiskajās spēlēs. Latvijas sportu pārstāvēja 11 vieglatlēti, pieci riteņbraucēji, četri svarcēlāji, viens bokseris, seši cīkstoņi, kā arī futbola komanda, kas gan jau maijā pirmsolimpiskajā turnīrā zaudēja Francijai ar 0:7 un izstājās no turpmākās cīņas. Olimpiādē augstāko panākumu – 5. vietu – guva svarcēlājs Kārlis Leilands, kurš smagajā svarā piecos paņēmienos pacēla 497,5 kg.
Amsterdamā 1928. gadā IX olimpisko spēļu sacensībās piedalījās 14 Latvijas sportisti. Smagsvars Kārlis Leilands, paceļot trīscīņā 355 kg (110+105+140), ieņēma 4. vietu. Bronzas medaļai pietrūka 2,5 kg.
Losandželosā 1932. gada X olimpiskajās spēlēs sudraba medaļu izcīnīja Jānis Daliņš 50 km soļošanā. Tas bija pirmais lielākais Latvijas sportistu sasniegums olimpiskajās spēlēs. 1934. gadā Turīnā Daliņš kļuva par Eiropas čempionu.
1936. gadā olimpisko spēļu sarīkošanu uzticēja Berlīnei. No Latvijas piedalījās septiņi vieglatlēti, četri riteņbraucēji, trīs cīkstoņi, divi šāvēji, kā arī vīriešu basketbola komanda. Edvīns Bietags pēc trijām plecu uzvarām pēc punktiem pārspēja arī trešās vietas ieguvēju igauni A. Neo. Finālā Bietaga cīņa ar zviedru A. Kadjēru bija līdzīga un tiesneši uzvaru piešķīra pretiniekam – Bietagam sudraba medaļa. Otro olimpisko godalgu Latvijai ieguva Adalberts Bubenko 50 km soļošanā.
Olimpiskajām spēlēm Helsinkos bija jānotiek jau 1940. gadā, bet tās izjauca karš. 1952. gadā PSRS pirmās olimpiskās delegācijas sastāvā uz Helsinkiem devās seši Latvijā izaugušie sportisti. Basketbola komanda izcīnīja 2. vietu, zaudējot tikai amerikāņiem, bet Maigonis Valdmanis palika bez medaļas, jo treneri izšķirīgajā mačā nelaida laukumā visjaunāko spēlētāju. Edmunds Pīlāgs 400 m, kā arī 4×400 metru stafetes komanda finālā neiekļuva. Soļotāju Pēteri Zeltiņu diskvalificēja 10 km distancē. Paukotājs Sergejs Habarovs, riteņbraucēji Alberts Džarcāns un Harijs Japiņš palika olimpiskās komandas rezervistos.
XVI olimpiskās spēles 1956. gadā notika tālajā Melburnā, Austrālijā. Par latviešu pirmo olimpisko čempioni kļuva Inese Jaunzeme, aizmetot šķēpu 53,86 m.
Inese Jaunzeme bija pieckārtēja Latvijas PSR rekordiste, četras reizes Latvijas PSR čempione (1952., 1956., 1958., 1960.gadā). Kā ārste 1970. gadā Inese Junzeme saņēma Latvijas PSR Valsts prēmiju par līdzdalību jaunas kaulu saaudzēšanas metodes izstrādē. Izstrādāja un aizstāvēja medicīnas doktora disertāciju. Bijusi Latvijas Olimpiešu kluba prezidente, Latvijas Sporta kino federācijas prezidente.
Svarcelšanā sudraba medaļu vidējā svarā izcīnīja Vasilijs Stepanovs, trīscīņā paceļot 427,5 kg.
XVII olimpiskās spēles notika mūžīgajā pilsētā Romā 1960. gadā, tajās latviešiem – piecas medaļas. Špagists Bruno Habārovs pārveda divas bronzas medaļas – par 3. vietu individuālajā un komandu sacensībā. B. Habārovs 1959. gadā izcīnīja uzvaru pasaules čempionātā paukošanā ar špagu. Ar kārtējām sudraba medaļām mājup atgriezās basketbolisti Maigonis Valdmanis, Valdis Muižnieks, Jānis Krūmiņš un Cezars Ozers.
XVIII olimpiskajās spēlēs Tokijā panākumus guva Latvijā izaugušie sportisti. Volejbolā par olimpisko čempionu kļuva Ivans Bugajenkovs, kurš volejbolista karjeru sāka, studējot LVFKI trenera Mihaila Amaļina vadībā. Volejboliste Astra Biltauere saņēma sudraba medaļu. Sudraba medaļas izcīnīja basketbolisti Jānis Krūmiņš, Valdis Muižnieks un Juris Kalniņš. Velotrekā sudrabs Imantam Bodniekam. Jānis Lūsis ar 80,57 ieguva 3. vietu, lai gan togad bija pasaules šķēpmetēju līderis. Renāte Lāce 4×100 m stafetē ierindojās 4. vietā. 400 m barjerskrējienā Edvīns Zāģeris – 7. vietā. Paukotājs Bruno Habārovs komandu sacensībā ierindojās 7./8. vietā. Trekistu komandā Dzintaram Lācim 5./8. vieta.
XIX olimpiskās spēles 1968. gadā notika Mehiko. Uzvaru svinēja un zelta medaļu saņēma Latvijas izcilākais šķēpa metējs Jānis Lūsis, ar pēdējo metienu sasniedzot 90,10 metrus.
Jāņa Lūša sportiskā izaugsme sākās 1957. gadā ar studijām LVFKI izcilā teorētiķa un praktiķa, pedagoga Valentīna Mazzālīša vadībā. Jānis Lūsis divas reizes labojis pasaules rekordu (1968.gadā – 91,98 un 1972.gadā – 93,80 m), četras reizes izcīnījis Eiropas čempiona zelta medaļu (1962., 1966., 1969., 1971.), divpadsmit reizes bijis PSRS čempions.
Volejbolā Ivans Bugajenkovs izcīnīja jau otro zelta medaļu, zelts arī Tatjanai Veinbergai, kura no 1967. līdz 1969. gadam spēlējusi PSRS izlasē. Velosportists Dzintars Lācis ar partneriem ieguva 4. vietu 4 km komandu iedzīšanas braucienā, bet Imants Bodnieks tandēmā – 5./8. vietā. Akadēmiskajā airēšanā Vitolds Barkāns, Elmārs Rubīns un Guntis Niedra ierindojās 7./11. vietā.
Uz XX olimpiskājām spēlēm Minhenē, Vācijā, 1972. gadā Jānis Lūsis devās kā pasaules rekorda īpašnieks – 93,80 m, bet Minhenē par diviem centimetriem veiksmīgāks izrādījās vācu sportists Klauss Volfermans, kas kļuva par čempionu ar 90,48 m. Pēc olimpiādes Jānis Lūsis vairākās sacensībās pārspēja Volfermani – Ļeņingradā 1973. gadā Jānis aizmeta 91,32 m, Klauss – 84,86 m.
4×100 m stafetes komandā Imanta Liepiņa audzēknis vieglatlēts Juris Silovs ieguva sudraba godalgu. J. Silovs divas reizes izcīnījis sudraba medaļu PSRS čempionātā (60 m, 100 m) un četras bronzas medaļas. J. Silovs 13 reizes izcīnījis Latvijas PSR čempiona titulu, 11 reizes uzstādījis Latvijas rekordu – rezultāts 100 m distancē rekorda statusā noturējās 24 gadus. Savukārt PSRS rokasbumbas komandas sastāvā 5. vietu izcīnīja vārtsargs Jānis Vilsons.
XXI olimpiskajās spēlēs Monreālā Kanādā 1976. gadā par olimpisko čempioni basketbolā kļuva Uljana Semjonova.
Basketbola pamatus Uljanai Semjonovai mācīja daudzu jauniešu treneris Augusts Raubens. No 1968. gada U. Semjonova spēlēja TTT komandā. Komanda izcīnījusi 20 reizes PSRS čempionāta zelta medaļas, 18 reizes izcīnījusi Eiropas kausu – šis sasniegums ierakstīts Ginesa rekordu grāmatā. Komandas treneris no 1962. gada līdz 1987. gadam bija Raimonds Karnītis.
Sudraba medaļa volejbolā tika Pāvelam Seļivanovam, bet sudraba medaļa airēšanā – Aivaram Lazdeniekam. Bronzas godalgas trenera Imanta Liepiņa audzēkņiem Intai Kļimovičai 4×400 m un Jurim Silovam – 4×100 m stafetē. Jānis Lūsis savā ceturtajā olimpiādē ierindojās 8. vietā. Ātršaušanā ar mazkalibra pistoli 4. vietu izcīnīja Afanasijs Kuzmins. Savukārt peldēšanā 9. vietu 200 m brasā ieguva Aigars Kudis.
XXII olimpiskās spēles notika Maskavā. Protestējot pret PSRS iebrukumu Afganistānā, daudzas valstis boikotēja spēļu sarīkošanu Maskavā. Rēzeknes mākslinieks Vladimirs Arsentjevs uzvarēja konkursā par Maskavas olimpisko emblēmu.
Šķēpmetēju zelta tradīcijas turpināja ventspilnieks, trenera Māra Grīvas audzēknis Dainis Kūla, aizmetot šķēpu 91,20 m. Par divkārtēju olimpisko čempioni kļuva Uljana Semjonova.
Olimpisko zelta medaļu volejbolā izcīnīja Pāvels Seļivanovs. Par čempionu Tallinas līcī kļuva burātājs Aleksandrs Muzičenko Zvaigznes klases jahtā. Savukārt jelgavnieks Arsens Miskarovs izcīnīja trīs medaļas peldēšanā – divas sudraba un vienu bronzas. Otrajā vietā ierindojās akadēmiskās airēšanas četrinieks ar stūrmani – Žoržs Tikmers, Dzintars Krišjānis, Dimants Krišjānis, Arturs Garonskis un stūrmanis Juris Bērziņš. Bronzas medaļu džudo cīņā ieguva Aleksandrs Jackevičs. Afanasijs Kuzmins šaušanā ieguva 6. vietu. Smailīšu četrinieks, kurā airēja jelgavnieks Aleksandrs Avdejevs, palika 7. vietā.
XXIII olimpiskās spēles 1984. gadā no 28. jūlija līdz 12. augustam notika ASV pilsētā Losandželosā. PSRS boikotēja Losandželosas olimpiādi.
XXIV olimpiskajās spēlēs 1988. gadā notika Seulā Dienvidkorejā. Šaušanā zelta medaļu izcīnīja Afanasijs Kuzmins. 1000 m distancē kanoe airēšanā zelts tika Ivanam Klementjevam. Vingrošanā Natālija Laščonova izcīnīja zelta medaļu komandā un 5. vietu daudzcīņā. Volejbolā, kur PSRS komandu vadīja rīdzinieks Genadijs Paršins, sudraba medaļa rīdziniekam Raimondam Vildem. Airēšanā bezstūrmaņa divniekā Sarmītei Stonei – 5. vieta. Basketbolā zelts Igoram Migliniekam, kurš no 1985. līdz 1989. gadam spēlēja Maskavas CSKA.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas sportisti piedalījās XXV olimpiskās spēlēs, kas notika 1992. gadā Barselonā Spānijā. Latviju pārstāvēja 34 sportisti 13 sporta veidos. Ātršaušanā ar pistoli Afanasijs Kuzmins izcīnīja sudraba medaļu. Ivans Klementjevs ieguva 2. vietu 1000 m distancē kanoe airēšanā. Riteņbraukšanā Dainis Ozols, piepalīdzot Arvim Pizikam, kurš palika 8. vietā, izcīnīja bronzas medaļu grupas braucienā. Boksā Igors Šapovalovskis ierindojās 5.-8. vietā. Atsevišķi Latvijas sportisti bija nolēmuši startēt NVS komandās: basketbolā, volejbolā, airēšanā, pieccīņā un tenisā.
XXVI olimpiskās spēles notika 1996. gadā notika ASV pilsētā Atlantā. Latviju pārstāvēja 48 sportisti. Vienīgo medaļu – sudrabu – Latvijai izcīnīja kanoe airētājs Ivans Klementjevs.
Riteņbraukšanā trekā Ainārs Ķiksis ieguva 8. vietu. Airēšanā Andris Reinhords un Uģis Lasmanis izcīnīja 9. vietu. Svarcelšanā Raimonds Bergmanis ieguva 9. vietu. Apaļajā šaušanas stendā 9.vieta Borisam Timofejevam. Labākos rezultātus vieglatlētikā sasniedza soļotājs Aigars Fadejevs 20 km soļošanā, izcīnot 6. vietu, un trīssoļlēkšanā Jeļena Blaževica – 8. vietu.
XXVII olimpiskajās spēlēs Sidnejā 2000. gadā Latviju pārstāvēja 45 sportisti 13 sporta veidos.
Lielisku panākumu guva vingrotājs Igors Vihrovs, izcīnot zelta medaļu vingrošanā brīvajās kustībās. Aigars Fadejevs izcīnīja sudrabu vieglatlētikas 50 km soļojumā. Vsevolodam Zeļonijam bronza džudo cīņā.
Svarcelšanā Viktors Ščerbatihs izcīnīja 6. vietu. Kanoe airēšanā Jefimijs Klementjevs ierindojās 7. vietā. Riteņbraukšanā treka sprintā Viesturs Bērziņš ieguva 10. vietu. Olimpiskajā sprintā Ivo Lakučs, V.Bērziņš, A. Ķiksis – 8. vietā. Ātršaušanā Afanasijs Kuzmins, kuram tā bija 7. olimpiāde, ieguva 8. vietu. 50 km soļošanā Modris Liepiņš izcīnīja 9. vietu. Arī Jeļena Prokopčuka 5000 m ieguva 9. vietu. Latviešu namu Sidnejas centrā vadīja Melburnas olimpisko spēļu čempione Inese Jaunzeme.
XXVIII olimpiādes spēles notika Grieķijas pilsētā Atēnās. Latviju pārstāvēja 32 sportisti 11 sporta veidos. Latvijai spēles bija ļoti veiksmīgas – izcīnītas četras medaļas, visas sudraba kaluma. Tās izcīnīja Vadims Vasiļevskis šķēpmešanā, Jevgēņijs Saproņenko vingrošanas atbalsta lēcienā, Jeļena Rubļevska modernajā pieccīņā un Viktors Ščerbatihs svarcelšanā. Labi rezultāti bija arī citiem sportistiem. Deniss Čerkovskis pieccīņā izcīnīja 4. vietu. Dagnim Vinogradovam kanoe 1000 m – 6. vieta. Staņislavs Olijars 110 m barjerskrējienā ieguva 5. vietu, Ēriks Rags šķēpa mešanā – 7. vietu, Jeļena Čelnova-Prokopčuka 10 km skrējienā – 7. vietu, Aigars Fadejevs 20 km soļošanā – 9. vietu.
2008. gada vasaras olimpiskās spēles notika Pekinā. Šajās olimpiskajās spēlēs tika uzstādīti 43 jauni pasaules un 132 olimpiskie rekordi. Vismaz vienu medaļu izcīnīja 86 valstis.
Latvijas delegācijā bija iekļauti 50 sportisti, kas valsti pārstāvēja 11 sporta veidos. Olimpiāde izrādījās ļoti veiksmīga. Par olimpisko čempionu BMX kļuva valmierietis Māris Štrombergs, kurš uzvarēja sešos braucienos no septiņiem. Latvijas šķēpa metēju tradīcijas turpināja Ainārs Kovals, izcīnīdams sudraba medaļu. Svarcelšanas smagsvaru sacensībās Viktors Ščerbatihs ieguva bronzas medaļu. Pludmales volejbolā Aleksandrs Samoilovs un Mārtiņš Pļaviņs ierindojās 9. vietā. Kanoe Krists Straume un Kristaps Zaļupe 1000 m – 8. vietā, 500 m 10. vietā. Šķēpa mešanā 9. vieta tika Vadimam Vasiļevskim,
Pēc 72 gadu pārtraukuma olimpiskajā basketbola arēnā atkal plīvoja sarkanbaltsarkanais karogs – olimpiādē startēja basketbolistes, iegūstot 9. vietu. Komandā spēlēja Ieva Tāre, Zane Eglīte, Aija Brumermane, Elīna Babkina, Dita Krūmberga, Anda Eibele, Anete Jēkabsone-Žogota, Ieva Kubliņa, Liene Jansone, Zane Tamane, Gunta Baško un Aija Putniņa.
XXX olimpiskajās spēlēs – Apvienotās Karalistes galvaspilsētā Londonā startēja 46 Latvijas sportisti, kas pārstāvēja 12 sporta veidus.
Olimpiādes spilgtākais sasniegums bija Māra Štromberga starts, parādot sportisko raksturu, Štrombergs prata izcīnīt savu otro zelta medaļu. Otrs lielākais latviešu panākums bija pludmales volejbolistu Mārtiņa Pļaviņa un Jāņa Šmēdiņa uzvaras, izcīnot olimpiskās bronzas godalgas. Tāllēcēja Ineta Radeviča ieguva 4. vietu. Anastasija Grigorjeva brīvajā cīņā ieguva 9. vietu, bet Armands Zvirbulis 10. vietu. Vieglatlētikā Madara Palameika šķēpmešanā izcīnīja 8. vietu. Augstu vietu ieguva Laura Ikauniece, septiņcīņā ierindojoties 9. vietā 38 konkurentu vidū. Visām Londonas metro stacijām īpašajās kartēs bija piešķirti slavenu sportistu vārdi, aizstājot ar tiem oriģinālos staciju nosaukumus. Londonas metro kartē Jāņa Lūša vārdu ieguva Ruislipa, savukārt Uljanas Semjonovas vārdu Centrālā Finčlija.
XXXI olimpiskās spēles notika 2016. gada augustā Riodežaneiro Brazīlijā. Latvijas olimpiskajā sastāvā bija iekļauti 34 sportisti. Ceturtās vietas spēlēs izcīnīja svarcēlāja Rebeka Koha un septiņcīņniece Laura Ikauniece-Admidiņa. Airēšanā Aleksejs Rumjancevs izcīnīja 5.vietu. 8. vietu ieguva cīkstone Anastasija Grigorjeva un svarcēlājs Artūrs Plēsnieks. Labāko desmitnieku noslēdza šķēpmetēja Madara Palameika.
Pagaidām nav neviena komentāra