Mūzika rodas no klusuma • IR.lv

Mūzika rodas no klusuma

4
Andrāšs Šifs. Foto — Reinis Hofmanis
Pauls Raudseps

Smalkais Baha un Bēthovena interprets Andrāšs Šifs nevairās skarbi izteikties par dzimtajā Ungārijā valdošo režīmu

Pianisma zvaigznēm nereti patīk dramatiski žesti. Jūtu uzplūdumā atmesta galva, augstu gaisā paceltas rokas, dārdoši akordi vai žilbinoši pirkstu sprinti no zemākiem klavieru taustiņiem līdz augstākajiem un atkal atpakaļ pretējā virzienā — tās ir zīmes, kuras daudzi klausītāji redz un novērtē.

Andrāšs Šifs ar to visu neaizraujas. Kad sasmakušo sociālisma gaisu viņš vairs nevarēja paciest un 1979. gadā pēc koncerta Rietumos nolēma vairs neatgriezties Ungārijā, Šifs pasaulē kļuva plaši pazīstams kā Baha interprets. Viņa dzidrās, smalki līdzsvarotās interpretācijas piešķir katrai notij atbilstošo svaru, ļauj sadzirdēt pat vissarežģītāko harmoniju nianses, un atklāj mūzikas dziļo iekšējo emocionālo loģiku. 

Pēdējos 20 gadus viņš piesaistījis lielu uzmanību ar Bēthovena sonāšu izpildījumiem un vairāk nekā 20 reizes dažādās pilsētās nospēlējis visu 32 meistardarbu ciklu. Šifa stils vienlaikus ir dziļi izjusts un perfekti kontrolēts. Šīs kvalitātes padarījušas viņu par vienu no pasaulē iecienītākajiem pianistiem.

Šifs pievērsis sev uzmanību arī tāpēc, ka nevairās izteikties par politiskiem jautājumiem, kas skar viņa dzimto un mītnes zemes. Kad Jerga Haidera radikāli labējā Brīvības partija 1999. gadā iekļuva Austrijas valdošajā koalīcijā, Šifs pameta valsti un vēlāk kļuva par Lielbritānijas pilsoni. Viņš ir atklāts pašreizējās Ungārijas valdības kritiķis un solījis, ka nespers kāju savā dzimtajā zemē, kamēr tur pie varas ir Viktors Orbāns.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu