Rīcības algoritms krīzei 1

Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Guntis Pujāts. Foto: Edijs Pālens, LETA
Aivars Ozoliņš
Print Friendly, PDF & Email

Maija beigās Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko paziņoja, ka turpmāk lietuviešiem nākšoties “pašiem ķerstīt migrantus”, un jūlija sākumā atkārtoja, ka “mēs nevienu neapstādināsim”. Un katru dienu pāri robežai Lietuvā nelegāli ierodas arvien jauni imigranti. Lietuvas valdība 2. jūlijā izsludināja ārkārtējo situāciju un ir sākusi būvēt dzeloņstiepļu nožogojumu uz 679 kilometru garās robežas ar kaimiņvalsti.

8. jūlijā tiešsaistē sarunājos ar Valsts robežsardzes priekšnieku Gunti Pujātu, lai uzzinātu, vai līdzīga krīze ir gaidāma arī uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju un kā mūsu robežsargi tai gatavojas.

 

Lietuvā pašlaik katru dienu iekļūst desmitiem un daždien pāri simtam nelegālo imigrantu no Baltkrievijas. Kāda ir situācija uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju, un vai gaidāms imigrantu masu pieplūdums arī Latvijā?

Nu, jāsaka, ka Lietuvā tiešām pēdējās dienās ieplūst simti. Pēc tiem datiem, kas ir manā rīcībā, vairāk nekā simts dienā vidēji jūlijā. Jūnijs bija stabilāks, ieradās kopumā 473, bet jūlija septiņās dienās, man ir ziņas, 849. Tie skaitļi ir diezgan dramatiski, un uz šī fona situācija uz Latvijas robežas ir pietiekami stabila un mierīga. Bet, protams, ņemot vērā situācija Lietuvā, ir diezgan lielas bažas, ka situācija pie mums arī varētu mainīties un mēs arī varam tikt ierauti tādā nelegālās imigrācijas vilnī.

Ir bijuši trīs gadījumi, ko mēs esam fiksējuši uz Baltkrievijas robežas. Divos gadījumos esam aizturējuši pārkāpējus, vienā gadījumā neesam aizturējuši, bet varētu būt, ka šie pārkāpēji ir aizturēti uz Lietuvas un Polijas robežas aizvadītajā diennaktī. Tā ka kopējā Eiropas drošības sistēma, izskatās, ir nostrādājusi.

Vakar (7. jūlijā – red.) iekšlietu ministre Marija Golubeva Lavijas Radio teica, ka pašlaik neesot indikāciju, ka Latvijā varētu notikt kā Lietuvā. Jūsu teiktais liecina, ka ir tomēr bažas, ka varētu notikt.

Bažas, protams, ir, jo Lietuva ir mūsu kaimiņvalsts. Mēs esam ne tikai viens reģions, bet mums ir arī kopējas sauszemes robežas, mēs atrodamies blakus. Pašlaik tie maršruti acīmredzot pārkāpējiem ir izdevīgāki Baltkrievijas – Lietuvas virzienā. Bet man ir zināmas bažas, un Latvijas robežsardze jau no maija beigām strādā pastiprinātā režīmā.

Pieminējāt maršrutus. Kāpēc nelegālajiem imigrantiem tieši Lietuva ir kļuvusi par mērķi – vai tā ir tikai ģeogrāfija, vai tomēr arī ģeopolitika?

Par ģeopolitiku es nerunāšu. Bet, runājot par nelegālās imigrācijas maršrutiem – jā, Lietuva ir izdevīgāks maršruts, ja mērķis tālāk ir nokļūšana Vācijā un citās Rietumeiropas valstīs. Pamatā redzams, ka tas mērķis ir vairāk tendēts uz šīm valstīm, tāpēc šis maršruts ģeogrāfiski ir izdevīgāks – vai nu uz Lietuvu, vai nu uz Poliju.

Teicāt, ka nerunāsiet par ģeopolitiku, taču, piemēram, Lietuva apsūdz Baltkrieviju “migrantu kara” izraisīšanā, un Lukašenko īsti pat neslēpj, ka viņam migranti ir ierocis pret Eiropas Savienību par sankcijām un pret Lietuvu par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai. Vai arī jūsu rīcībā ir kāda informācija, kādi fakti, ka migrantu plūsmu, ieskaitot speciālus avioreisus uz Minsku, organizē Baltkrievijas valsts iestādes?

Man nav tādas oficiālas informācijas.

Intervijā mūsu žurnālam pirms divarpus gadiem teicāt, ka, neraugoties uz ģeopolitiskajiem sarežģījumiem, «Latvija tomēr ir saglabājusi profesionālas sadarbības attiecības arī ar kaimiņvalstīm Baltkrieviju un Krieviju». Ģeopolitiskā situācija ir vēl vairāk sarežģījusies. Vai joprojām Baltkrievijas robežsardze profesionāli sadarbojas ar Latvijas robežsardzi?

Kopumā ir jākonstatē, ka situācija gan uz Latvijas – Krievijas, gan uz Latvijas – Baltkrievijas robežas ir stabilāka un mierīgāka nekā uz citu valstu robežas. Nu, varbūt izdarīsiet pats secinājumu.

Vai ir pazīmes, ka varētu būs sarežģījumi septembrī plānoto Zapad militāro mācību laikā, kurām Krievija un Baltkrievija jau tagad aktīvi gatavojas?

Nu, gatavojas Krievija un Baltkrievija, gatavojas arī NATO dalībvalstis savas kompetences ietvaros. Līdz ar to mēs rīkosimies atbilstoši atstrādātajiem sadarbības mehānismiem. Nav pašlaik informācijas par kaut kādiem pašlaik paaugstinātiem drošības riskiem Latvijai.

Kā Latvija var vislabāk palīdzēt Lietuvai?

Latvija ir atbalstījusi Frontex, Eiropas robežu un krasta aģentūras aicinājumu, esam nosūtījuši divus Latvijas robežsargus ar transporta līdzekli uz Lietuvu sniegt atbalstu. Zinu, ka atsaucība īstenībā nav liela Eiropas Savienībā, bet, nu, vismaz Latvijas robežsargi ir atsaukušies, pat neskatoties uz to, ka mums arī ir diezgan sarežģīta situācija ar personāla pieejamību, tomēr esmu lēmis sniegt atbalstu ar cilvēkresursiem, ar tehnisko līdzekli Lietuvas robežsargiem.

Lietuva grasās uz robežas būvēt žogu un izvietot bruņoto spēku karavīrus, lai apturētu nelegālos imigrantus. Vai Latvija nekļūs par ērtāku imigrācijas koridoru, ja Lietuvai izdosies būtiski apgrūtināt nelegālu iekļūšanu valstī?

Riski Latvijas robežas šķērsošanai tad noteikti pieaugs, protams. Jo sarežģītāk būs šķērsot Lietuvas – Baltkrievijas robežu, jo paaugstināsies riski uz Latvijas robežas. Tas noteikti gan ir fakts, riski pieaugs.

Tad jau sanāk, ka mēs, palīdzēdami Lietuvai apturēt imigrantu plūsmu, veicinām šīs plūsmas pārorientēšana uz Latviju.

Ne gluži. Mēs palīdzam noķert pārkāpējus, mēs jau viņus neatstumjam atpakaļ. Jo visi, kas ierodas Lietuvā – viņi prasa patvērumu, viņi jau paliek Lietuvā, to mērķi īstenībā jau sasniedz.

Vai Robežsardze un citi valsts dienesti ir gatavi līdzīgai krīzei Latvijā, ja tā tomēr notiktu? Vai ir viss nepieciešamais, un kā pietrūkst, lai šādu krīzi novērstu vai mīkstinātu?

Mēs nevaram prognozēt, vai būs šī krīze, un, ja būs, tad kāda apmēra tā būs. Mums ir trīs līmeņu plāns, pārvaldes plāns, ka dotajā gadījumā Daugavpils pārvalde reaģē ar saviem resursiem. Daugavpilī ir aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrs ar 84 vietām. Ir iespējams izmantot policijas izolatoru ar 54 vietām. Vēl mums ir aizturēto centrs Muceniekos ar 84 vietām. Ir atklāta tipa patvēruma meklētāju centrs tajos pašos Muceniekos ar virs 400 izmitināšanas vietām.

Ir trīs līmeņu plāns – lokālais Daugavpils pārvaldes, reģionālās pārvaldes plāns. Tad ir Robežsardzes plāns, kad mēs sūtām palīgā resursus, lai strādātu no citām robežsardzes struktūrvienībām. Un tālāk ir valsts plāns, ko apstiprinātu Ministru kabinets, – civilās aizsardzības mehānisma ietvaros tiek iesaistītas pašvaldības, sabiedriskās organizācijas – Sarkanais Krusts un citas. Attiecīgi rīcības algoritms ir zināms, ja būs situācija, reaģēsim – bruņoto spēku iesaiste, telšu būvēšana, un tā tālāk. Izmantosim dažādas internātskolas, iespējams, vai sporta zāles. Nu, ko darīt, mums ir zināms. Nevar prognozēt, kādi būs tie apjomi, un plus, protams, situāciju sarežģī Covid situācija, visu šo cilvēku testēšana, iespējams, vakcinēšana. Pašlaik kopumā ir sarežģītāk, cīnīties ar šādām nelegālu imigrantu plūsmām Covid apdraudējuma apstākļos ir sarežģītāk.

Pieminējāt, ka citas Eiropas valstis nav bijušas īpaši atsaucīgas uz Lietuvas lūgumu palīdzēt. Kādu palīdzību varētu un vajadzētu gaidīt no Eiropas Savienības, kādai tai būtu jābūt? Un ko īsti Latvijā dara divi Frontex eksperti?

Man jūs ir jākoriģē – gan Lietuvas – Baltkrievijas, gan Latvijas – Baltkrievijas un Latvijas – Krievijas robeža ir Eiropas Savienības ārējā robeža. Un ir Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra, kuras operāciju ietvaros mēs piedalāmies uz Eiropas Savienības ārējās robežas dažādās vietās. Pašlaik kopumā Frontex operācijās piedalās 56 robežsargi, līdz ar to mēs esam diezgan lielu resursu ieguldījuši operācijās. Plus vēl astoņus es esmu norīkojis kā sekondētus Frontex rīcībā. Tātad mūsu ieguldījums kopējā Eiropas Savienības ārējās robežas drošībā proporcionāli Latvijas robežsardzes resursiem ir viens no visaugstākajiem Eiropā. Mēs tātad pildām savu solidāro pienākumu.

Pašlaik Latvijā darbojas astoņi Frontex eksperti.

Astoņi, nevis divi, kā dzirdam un lasām ziņās?

Es jums izstāstīšu detalizēti. Divi ir zaļās robežas patrulētāji, viens – viņu koordinators, trīs darbojas Terehovas robežkontroles punktā, divi lidostā Rīga. Līdz ar to – fokālie punkti, kur mums ierodas citu valstu eksperti. Jāatzīmē, ka ir ļoti laba sadarbība. Bija eksperts no Itālijas, kurš mums palīdzēja iegūt informāciju par viltotiem Covid Itālijas sertifikātiem.

Līdz ar to šī prakse, kad mēs dodamies uz citām lidostām un citām robežšķērsošanas vietām, dod ļoti lielu pozitīvu pienesumu. Un mani, Latvijas robežsargi gan no lidostas, gan no sauszemes kontroles punktiem piedalās operācijās citās Eiropas Savienības valstīs un iegūst ļoti, ļoti labu pieredzi. Un ne tikai Eiropas Savienības valstīs. Ir arī operācijas Ukrainā, piemēram, arī tur esam piedalījušies.

Es atceros par šo Itālijas ekspertu, kuru ļoti augstu novērtēja, kad bija ātri iegūta informācija un saziņa ar itāļiem itāļu valodā, atbilžu tulkošana, un tā tālāk. Šī solidārā robežapsardzība dod savu rezultātu.

Mēs esam pieprasījuši 24 Frontex virsniekus tieši uz sauszemes robežu apsardzību – robežu ar Baltkrieviju un robežu ar Krieviju. Un ir apstiprināts, ka jau 12. jūlijā ieradīsies arī divi Somijas eksperti ar transportlīdzekli. Līdz ar to ir reģionālā izpratne un reģionālais atbalsts. Mēs stiprinām attiecības arī ar Polijas robežsargiem un Somijas robežsargiem – tie man bez Lietuvas un Igaunijas ir prioritārie sadarbības partneri.

Minējāt piemēru, kā palīdzēja itāļu kolēģis. Bet ko īsti dara tie eksperti ar savu transportu uz robežām? Vai vienkārši kontrolē, vai kāds neiet pāri?

Aptuveni tā. Mēs rīkojamies tā, ka viņus sadalām – viens Latvijas robežsargs un viens Frontex robežsargs, un viņi divatā patrulē, sargā mūsu robežu. Ar transportlīdzekli izbrauc novērošanas grupa vai postenis, kādā ceļu sadurē apstādina braucošās automašīnas, pārbauda atļauju atrasties pierobežā. Bet mēs pamatā tomēr darbojamies tā, lai viņi būtu kopā ar kādu Latvijas robežsargu. Attiecīgi ir šis papildus resurss, arī jaunas zināšanas, tehniskie līdzekļi robežu uzraudzībā.

Kā vispār var apturēt nelegālo imigrantu vilni, ja viņu mērķis ir, lai viņus aiztur Eiropas Savienībā? Vai būtu jābūvē arī žogs un uz robežas jāizvieto bruņotie spēki?

Es esmu arī griezies pie bruņotajiem spēkiem pēc atbalsta un esmu saņēmis apliecinājumu, ka atbalsts būs. Ne pilnā apmērā, kā bija prasīts, bet būs.

Nu, fiziski šķēršļi, žogs ir atturošs līdzeklis un diezgan efektīvs. Faktiski tas varētu būt arī vienīgais veids, kā apturēt fiziski no šķēršošanas, lai viņi neiekļūtu Eiropas Savienībā. Tā tas ir.

Bet Latvijas austrumu robeža pašlaik daudzviet ir vienkārši stiga laukā vai mežā. Tās ierīkošana ir iestrēgusi, un viens no iemesliem ir arī ar to saistītie kriminālprocesi. Trīs kriminālprocesus Iekšējās drošības birojs ir nosūtījis prokuratūrai un informē, ka iesaistīto personu loks ir plašs. Iesaistīto lokā esat bijis gan jūs, gan jūsu priekštecis amatā Normunds Garbars, gan vietnieks Juris Martukāns. Ko jūs teiktu ierindas pilsonim, kurš redz, ka augstākā Robežsardzes vadība pastāvīgi atrodas aizdomu un izmeklēšanu lokā?

Es teiktu, ka ir ļoti sarežģīti pildīt savus pienākumus, domāt par robežapsardzību, kā padarīt Latvijas iedzīvotājiem vidi drošāku, un paralēli saņemt visu laiku kaut kādus pārmetumus un nepamatotas aizdomas. Robežsargu rīcība ir bijusi vērsta uz to, lai izbūvētu robežu, lai robeža būtu droša, lai nenāktu pārkāpēji, lai pārkāpumus varētu fiksēt. Un jūs ļoti labi zinat, ka kriminālprocess pret mani ir izbeigts, jo izrādījās, ka nav sastāva. Ir izbeigts arī pret manu vietnieku, tāpēc ka arī nav sastāva. Bet mēs abi esam bijuši aizturēti, mums piemēroti dažādi statusi. Nu, pavērtējiet pats.

Bet kas jūsu vērtējumā varētu būt iemesls?

No mana viedokļa tā ir zema izmeklēšanas kvalitāte, kad cilvēki nespēj novērtēt situāciju, lieto situācijai nesamērīgi agresīvas metodes, procesuālos piespiedu līdzekļus un beigās nespēj pierādīt savas rīcības pamatotību. Neprofesionāla rīcība.

Medijos ir ziņas, ka Baltkrievijas režīmam ir arī ekonomiskais ierocis un naudas gūšanas veids ES sankciju apstākļos – rūpnieciska mēroga cigarešu kontrabanda. Vai esat novērojis šādas kontrabandas pieaugumu pēdējos mēnešos?

Nu, jāsaka, ka mēs to novērojam pēdējā pusotra gada laikā – gan kontrabandas, gan kontrafaktu (viltoto – red.) – nelikumīgi saražoto, pat, iespējams arī Latvijā un citās Eiropas Savienības valstīs – cigarešu, kur arī par izejvielām tiek izmantoti tabakas izstrādājumi, kas varētu būt atvesti no Baltkrievijas. Ir diezgan liels pieaugums tieši izņemto cigarešu – gan kontrabandas, gan kontrafaktu. Robežsardzē pagājušajā gadā ir izņemts 59 miljoni cigarešu vai cigarešu ekvivalents – gan cigaretes, gan tabaka, kas tiek izmantota nelegālai cigarešu saražošanai.

Principā tāda bija arī prognoze, ka ar Covid iestāšanos būs sarežģītāk veikt šo personu pārvietošanos, daudzi avioreisi bija atcelti, ne tikai uz Latviju, bet arī uz mūsu kaimiņvalstīm nenotika. Un mēs bijām prognozējuši, ka būs kontrabandas pieaugums, tas arī ir apstiprinājies. Pēdējā pusotra gada laikā mēs konstatējām pastiprinātu gan kontrabandas, gan kontrafaktu – nelikumīgi saražotu cigarešu – īpatsvaru.

Jūs pieminējāt daudzos aizturētos, ziņās arī regulāri lasām par kārtējo aizturēto kontrabandas kravu vai kontrabandistu grupējumu, taču Centrāltirgū nelegālu cigarešu piedāvājums ir pastāvīgs jau daudzus gadus. Vai, jūsuprāt, šāda kontrabanda ir iespējama bez atbalsta Latvijas struktūrās?

Tie nebūs manas kompetences jautājumi. Es zinu, ka likumdošanas līmenī sodi par cigarešu nelikumīgu tirdzniecību ir padarīti daudz bargāki, ir kriminālatbildība. Tas ir policijas darbs iekšējo tirgu kontrolēt un atklāt šos nelegālo cigarešu tirgotājus.

Robežsargi aktīvi piedalās epidemioloģisko ierobežojumu kontrolēšanā, un 18% ir slimojuši ar Covid – 19, tomēr tikai 36% Robežsardzes darbinieku ir vakcinējušies. Kāpēc pat gandrīz katra piektā darbabiedra slimošanas piemērs nav pamudinājis cilvēkus aktīvi vakcinēties?

Nu, diemžēl ir arī visnotaļ aktīvas kampaņas sociālajos tīklos pret vakcinēšanos, un ir cilvēki, kas ir pavilkušies uz šo, tai skaitā robežsargi. Mana pozīcija ir vērsta uz to, lai aicinātu vakcinēties pēc iespējas vairāk. Es pats esmu vakcinējies, mani vietnieki arī, praktiski visas Robežsardzes vadības amatpersonas ir vakcinējušās. Līdz šim valsts politika bija vērsta uz brīvprātīgu vakcinēšanos un izmantot pārliecināšanas metodes. To mēs arī darām. Diemžēl ir reģioni Latvijā, kur ģimenes ārsti pat neiesaka vakcinēties. Ir diezgan sarežģīti pārliecināt cilvēku, ja viņam ģimenes ārsts nav ieteicis vai neiesaka.

Jūs domājat Latgali?

Latgalē tas ir izteiktāk. Bet mēs esam ierosinājuši arī rīkot aptauju cilvēkiem, lai noskaidrotu, kāds viņiem ir iemesls nevakcinēties. Šādu šaubu izkliedēšanai izplatām dažādus informatīvos materiālus, kuros kompetenti mediķi sniedz atbildes. Nu, strādājam un skaidrojam cilvēkiem šo pareizo virzienu.

Bet pašlaik valdība skata arī daudz stingrākus pasākumus, kad, iespējams, darba devējs varēs arī atlaist cilvēkus, kuri strādā nozarēs, kurās saskarsme ar cilvēkiem, un kuri tātad apdraud iedzīvotājus, apdraud darba kolēģus. Tātad varētu būt, ka tuvā nākotnē valsts politika mainīsies un kļūs stingrāka.

Jūs aizvakar teicāt, ka robežsargus vajadzētu iekļaut obligāti vakcinējamo profesiju sarakstā. Vai nevakcinētos tad nāktos atlaist, kaut gan darbinieku jau tāpat trūkst? Kā cerat to atrisināt?

Es domāju, ka robežsargiem ir jābūt pēc iespējas vakcinētiem, lai varētu uzturēt augstu robežapsardzības līmeni, esot nepārtrauktā saskarē ar iedzīvotājiem, veicot robežkontroli, imigrācijas kontroli. Es domāju, ka Robežsardzei noteikti ir jābūt to iestāžu sarakstā, kuras ir pakļautas obligātai vakcinēšanai, attiecīgi nosakot konkrētus amatus. Ir amati, kas ir pakļauti lielākam riskam, un ir atsevišķi amati, kas ir pakļauti mazākam riskam. Nu, tad ir iespējams pārcelt uz tiem amatiem, kur ir mazāks risks. Bet, nu, situācija līdz ar to nekļūs vienkāršāka, tā tas ir.

Kā vēl to var risināt, ja ar pārcelšanu vien problēmu diezin vai var atrisināt?

Es vadīšos no tā, kāds būs ārējs regulējums, kādus lēmumus pieņems Ministru kabinets, un pēc tā arī rīkošos. Nav apstrīdams tas, ka Robežsardze sniedz pakalpojumus klātienē, ir tiešā saskarsmē ar robežas šķērsotājiem, ar valstī dzīvojošajiem. Mēs veicam arī kontrolējošās funkcijas. Tāpēc, ja būs ar ārējo regulējamu noteikts, ka pasākums ir obligāts, no tā arī vadīšos.

Komentāri (1)

100pants 20.07.2021. 09.32

Dīvaini, pārtikušās Austrālijā un Japānā nelaužas iekšā džihāda pabalstu migranti. Varbūt Brisele prasās pēc nopietnas tīrīšanas?

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu