Patlaban jau pirmsskolas izglītības līmenī arvien pieprasītākas kļūst starptautiskās skolas, kas gluži vai nemanot ļauj bērnam apgūt vēl vienu svešvalodu un no mazotnes iekļauj īpaši pielāgotā izglītības sistēmā, kas krietni atvieglo turpmāko mācību ceļu. Īpaši, ja nākotnē tiek apsvērta doma par studijām ārpus Latvijas. Tomēr šobrīd, kad starptautiskās izglītības piedāvājums Latvijā ir lielāks nekā jebkad agrāk, būtiski apzināt orientierus, kas palīdzēs izvēlēties piemērotāko pirmsskolas izglītības iestādi savam bērnam. Galu galā – tā būs ne tikai valodas un specifiskas programmas apguve, bet arī kopiena, kurai bērns būs piederīgs daudzus gadus.
Vispirms izpētiet, kā tiek plānotas un organizētas mācības. Mūsdienās skolotājs vairs nav ekskluzīvs gudrības nodošanas avots, bet gan skolēna darba un zināšanu apguves “diriģents”, palīdzot bērnam iemācīties mācīties un būt neatkarīgam. Lai bērns varētu izglītoties un būt atvērts jaunām zināšanām, īpaši pirmsskolā, ir svarīgi justies emocionāli droši. Pirms akadēmisko zināšanu apguves bērnam ir jāiemācās prasmes, kā tikt galā ar sevi un savām emocijām, pārvarēt nedrošību, zināt, ko darīt tad, ja viņam ir grūti un bail. Šajā kontekstā svarīgākais pirmsskolas uzdevums ir dot bērnam drošības sajūtu mēģināt, kļūdīties, saņemt dūšu un darīt atkal.
Pievērsiet uzmanību telpu iekārtojumam – vai telpas iekārtotas tā, lai bērni brīvi varētu izvēlēties sev nodarbošanos un patstāvīgi piekļūt materiāliem. Vai katrā klasē ir skolotājs un skolotāja palīgs, kuri nodrošina atbalstu? Savā ikdienā redzam, ka rīta cēliens pirmsskolā ir pats produktīvākais, tādēļ bērni to pavada savu grupu telpās, darbojoties ar dažādiem mācību materiāliem un mācoties gan no tā, ko un kā dara skolotājs, gan arī no citiem bērniem. Pirmsskolas vecumā bērns mācās jebkurā situācijā un daudz kas no tā, kas mums, pieaugušajiem, šķiet pašsaprotams, bērnam ir liela mācīšanās – padzerties ūdeni, kad slāpst; pakarināt jaku tā, lai paliek uz pakaramā, nevis nokrīt uz grīdas; katrā saujā paņemot kastaņus, saprast, kurā saujā to ir vairāk un kurā mazāk; lasot vienu un to pašu grāmatu atkārtoti, saprast, ka teksts tajā nemainās; izveidot no klučiem torni tā, lai tas nesagāžas; sagriezt papīra strēmeli mazākos gabaliņos. Tas ir pamats turpmākajām izglītības gaitām un arī socializēšanās prasmēm.
Tāpat vērtīgi noskaidrot, vai un kā pirmsskolā tiek atvēlēts laiks, lai iepazītos ar skolotāju, citiem bērniem, mācību vidi, visiem kopā izveidojot mazo grupas kopienu ar tās noteikumiem. Pirmsskola jeb “dārziņš” nav tikai laika pavadīšanas vieta, bet arī nozīmīga socializēšanās un mācīšanās platforma. Tāpēc svarīgi, lai šī vide atbilst vecāku priekšstatiem un gaidām par labu vietu, kurā bērns pavadīs lielāko daļu sava nomoda laika vairākus dzīves gadus. Tāpēc vecākiem ieteicams izmantot visas iespējas iepazīt izvēlētās skolas vidi – apmeklējot atvērto durvju dienas, satiekot skolas vadību un skolotāju, galu galā – arī aprunājoties ar citām ģimenēm, kuru bērni apmeklē izvēlēto skolu.
Mums ir jauka tradīcija pirms katra mācību gada sākšanas ieplānot laiku, kad jaunajām ģimenēm kopā ar bērniem atnākt uz skolu, iepazīties ar skolotājiem un apskatīt grupas telpu, lai tad, kad jāsāk ikdienas skolas gaitas, bērns atgrieztos vietā, kuru jau mazliet ir iepazinis kopā ar vecākiem. Tāpat, lai mazinātu vecāku satraukumu par pirmajām skolas dienām, skolotāji mēdz nosūtīt vecākiem fotogrāfijas no bērna skolas gaitām.
Priekšrocība ir iespēja bērnam mācīties jaukta vecuma grupās. Tas veicina gan sociāli emocionālo mācīšanos, gan caurviju prasmju un daudzveidīgu zināšanu apguvi. Daudzos pētījumos pierādīts – un to apliecina arī mūsu pieredze –, ka jaukta vecuma grupas ir mazam bērnam vislabvēlīgākais mācīšanās veids, jo palīdz gan veidot neatkarīgu personību, gan māca sadzīvot ar citiem un rūpēties par viņiem. Savukārt vecākie bērni, palīdzot jaunākajiem, nostiprina apgūtās zināšanas un prasmi tās lietot. Tādā veidā iegūtās zināšanas un prasmes ir daudz pamatīgākas nekā tad, ja tās būtu apgūtas tikai kopā ar skolotāju. Skolotājs šajās grupās ir “viens no”, savējais – vecākais un gudrākais “bērns”.
Jauktā vecuma grupas atgādina ģimenes, un pašiem mazākajiem tas palīdz justies droši. Turklāt, laikam ejot, bērns pirmsskolā gūst pilnu pieredzes ciklu – no sākuma esot grupā jaunākais, tad vidējais un, visbeidzot, vecākais bērns. Jaunākie bērni, redzot, kā vecākie bērni grupā darbojas, cenšas atdarināt viņu darbības un apgūst jaunas prasmes. Viņi redz un dzird, kā vecākie bērni, mācoties kopā ar skolotāju, apgūst jaunas zināšanas. Vecākie bērni iztēlojas, ka lasa grāmatas jaunākajiem bērniem, un apgūst pirmās lasīšanas iemaņas. Vēl šodien atceros, ka reiz māmiņa atnāca agrāk pakaļ savam bērnam un tieši tajā brīdī redzēja, kā viņš palīdz par sevi jaunākai meitenītei uzvilkt kurpes. Viņa teica, ka no aizkustinājuma gandrīz apraudājusies, redzot savu dēlu tik sirsnīgi rūpējoties par mazāko biedru.
Visbeidzot – jānovērtē, vai mācību vide ir dabiska, stabilizējoša, mierīga, nerada liekus stimulus un uztraukumu. Vai bērniem ir iespējams darboties ārā, pavadot laiku dabā? Bērniem ir svarīgi uzturēties un apgūt jauno ārtelpās, jo daba pozitīvi ietekmē gan fizisko, gan emocionālo veselību. Esmu novērojusi, ka “meža stundās” notiek brīnišķīgas lietas – bērni, kuri nerunā angļu valodā klasē, pēkšņi sāk runāt, bērni, kuriem ir grūtāk kontrolēt savas emocijas un uzvedību klasē, labāk koncentrējas un darbojas konstruktīvāk. Mācīšanās iespējas ārpus klasēm ir lieliskas, tāpēc ir būtiski pievērst uzmanību, kā pirmsskola tās ietver piedāvātajā programmā.
Lai arī kuru pirmsskolu vecāki izvēlētos, viņiem ir jāapzinās pašiem savas vērtības un jāsalīdzina tās ar skolas vērtībām. Bērnam, sākot skolas gaitas, jāsaprot, ka ir jābūt pacietīgiem un gudriem savās gaidās. Svarīgākais vecāku uzdevums to laikā ir atbalstīt bērna dabisko zinātkāri. Labi organizētā mācību vidē izglītošanās notiks nemanāmi, dabiski un sagādās bērnam prieku, mudinot turpināt apgūt ko jaunu.
Pagaidām nav neviena komentāra