Žurnāls: Ko Rīgas vadība grib panākt ar stabiņu izvietošanu ielās? 12

Satiksmi norobežojošie stabiņi un gumijas atdures Bruņinieku ielā starp Avotu un Aleksandra Čaka ielu
Print Friendly, PDF & Email

Stabiņu primārais mērķis ir drošība, žurnālam Ir skaidro Rīgas vicemērs, par satiksmes jomu atbildīgais Vilnis Ķirsis (V). Jo platāks ceļš, jo vadītājs ātrāk brauc. Jo šaurāks, jo vadītājs kļūst uzmanīgāks un brauc lēnāk, viņš skaidro. Stabiņu uzdevums esot sašaurināt brauktuvi. Žurnāls Ir pēta, vai viss ir izdarīts, vai sabiedrībai izskaidrotu šo mērķi, kāda ir reakcija un kāpēc ir vietas pilsētā, kur stabiņu izvietošana ir brāķis.

Kopš 2019. gadā gājēju pārejas sākts aprīkot ar stabiņiem, ievērojami samazinājies uz gājēju pārejām notriekto cilvēku skaits, stāsta Ķirsis. Laikā no 2015. līdz 2019. gadam vidēji notriekti 60 gājēji gadā, bet pērn tikai 17, šā gada pirmajos sešos mēnešos — divi. Protams, jāņem vērā, ka būtisku ietekmi noteikti atstājušas arī ar pandēmiju saistītas izmaiņas iedzīvotāju ikdienā, tāpēc vienkārši salīdzināt šos skaitļus nevar.

Vietas, kur stabiņus izvietot šogad, izvēlētas, vadoties pēc iedzīvotāju sūdzībām, nelaimes gadījumu skaita un Satiksmes departamenta ekspertu vērtējuma. Turklāt gājēju pāreju aprīkošana ar stabiņiem un gumijas atdurēm esot pagaidu risinājums, līdz tās būs iespēja pārbūvēt drošākas.

«Jebkurš, kas iedziļinās, taču saprot, ka tie ir pagaidu risinājumi. Jo mēs nevaram atļauties visu uzreiz pārbūvēt un padarīt tādu, kādu mēs gribētu. Ja gribam labāk, ērtāku, drošāku vidi, mums ir jārīkojas, nevis jāatliek uz daudziem desmitiem gadu, kad to varēs izdarīt,» par stabiņu un gumijas sliekšņu parādīšanos Rīgas ielās saka arhitekts un pilsētas aktīvists Oto Ozols. Tomēr, lai arī ideja ir laba, izpildījumā viņš saskata trūkumus. «Tas, ka tādi risinājumi izraisīs negācijas vai nepatiku kaut kādos cilvēkos, ir skaidrs, bet, veicot jebkuras pārmaiņas pilsētā, jābūt ļoti skaidrai komunikācijai. Tā ir ļoti, ļoti, ļoti slikta bijusi! Varētu teikt, ka tā nav bijusi vispār,» spriež Ozols.

Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.

Ja vēlaties abonēt žurnālu Ir, spiediet šeit.

Komentāri (12)

Risinājumi, kuru mērķis ir satiksmes ierobežošana, sevišķi privāttransporta, ir pilnīgi pareizs. Nesaprotu, kāpēc neviens neuztraucas, skatoties par kādu spoku pilsētu ir pārvērties Rīgas centrs. Cilvēki nedzīvos un neuzturēsies vietās, kur toni nosaka automašīnas un tranzīts.

Bet par ‘slaveno’ Altonavas ielas krustojumu. Tur risnājums ir gaužām vienkāršs – ir jāaizliedz kreisais pagrieziens un visi ‘korķi’ pazudīs automātiski. Vienreiz pa kreisi ir trīsreiz pa labi. Tieši tik vienkārši 🙂

+2
0
Atbildēt

1

    lindab456 > LEAD. Korporatîvâ komunikâcija, SIA 16.07.2021. 11.41

    “Nesaprotu, kāpēc neviens neuztraucas, skatoties par kādu spoku pilsētu ir pārvērties Rīgas centrs.”
    Visas atbildes meklēt satiksmes organizācijā, šķiet pārspīlēti. Jautājums – vai pats dzīvojat pilsētas centrā, vai esat tieši saskāries, saistīts ar vēsturiskā centra problēmām?
    Ja tā būtu, Jūs kā pirmo minētu nepārdomātu nodokļu politiku, kas neievērtē vēsturiskā centra, pieminekļu zonas specifiku, denacionalizēto namu īpatsvaru un Īres likuma sekas tirgus ekonomikas apstākļos, pārceļot pašvaldības sociālo funkciju uz denacionalizēto namu īpašnieku pleciem. Tāpat – smagās padomju mantojuma sekas, jāmin – no realitātes atrautais, uz attīstītāju mērķētais pašvalsības atbalsts, banku kreditēšanas politika, un tā var turpināt. Satiksme ir svarīga, bet šajā sarakstā nav prioritāte.
    Uztrauc. Pēc pēdējās informācijas Centru ir pametuši 40% iedzīvotāju.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

Līga 1234567 15.07.2021. 11.49

Manuprāt, ļoti labs risinājums. Pašvaldība NVO, politiķi, cilvēki paši gadu desmitiem ir runājuši, ka jāsamazina satiksmes intensitāte pilsētas centrā. Neviens neklausa, lūk, ir risinājums. Kā ar pusaudžiem — visi zina, ka labāk ir pārvietoties ar velo vai sabiedrisko, bet neviens nedara, nu, lūk, ir “piespiedu” mehānisms, man liekas — ļoti piemērots.

+4
-3
Atbildēt

3

    Sskaisle > Līga Mitenberga 15.07.2021. 12.26

    uzsvars uz vārdu – piespiedu .

    Sākšu ar to, ka dzīvoju netālu no bernudārza un parka Pārdaugavā un apkārtējās ielās nekur nav ierobežojumu un auto , tai skaitā kravas auto brauc tā, ka putekļu mākoņi nokūp un bremzes nokauc. Kaut kāda paralēlā Rīga. Kaut kur centrā cilvēkus it kā glābj, kaut kur nomalēs, nē – pat ne nomalēs – neliekas ne zinis.

    Vakardien pacilātā noskaņojumā iznācu no sava dzīvokļa un izeju uz ielas un gaisā smird sūdi. Nu smird

    Vai nofilmēju sētas dzērājus – nu un kur likt tos video ar apokaliptiskajām bildēm, kur pārdzērušies vīrieši kustās kā tādā palēlinātā filmā, bet RPP spēj vien viņiem pateikt – dzert ir slikti, tā uzsvesties ir slikti

    Vēl viena problēma – pavasarī mūsu māju zemi pārmērīja. Mums visiem lūdza parakstīties, ka piekrītam tam, ka mūsu zemes īpašumam pievieno 0,4 metrus zemi, Parakstījāmies un lūdzām atsūtīt jauno zemes plānu. Trīs mēneši pagājuši – mērnieks pazudis ar plāniem un ar parakstiem . Mēģinu dabūt rokā – nesanāk
    ]

    Pieļauju, ka kādiem šī lieta ar stabiņiem ir laba un noder, bet nu …. ja tāda tā jaunā zaļā Rīga, tad kaut kas ir galīgi šķērsām

    Kāpēc visā pilsētā nevar ieviest 30 vai 40 km stundā? Kāpēc nav smago kravu apvedceļš ārpus centram, ārpus Pārdaugavas mazajām ieliņām?

    Un tad vēl šis
    https://puaro.lv/politika/staka-dome-lemj-ridzinieku-naudu-atdot-arvalstu-uznemejiem/

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    100pants > Līga Mitenberga 17.07.2021. 16.04

    Kā jāsamazina satiksmes intensitāte, veidojot sastrēgumus, ko par visu varu grib panākt morālie invalīdi: Staķis un Ķirsis?

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Elektriķa dēls > Līga Mitenberga 15.07.2021. 15.27

    Problēma tā, ka šis nav vienīgais risinājums un noteikti tas nav SISTĒMISKS, jo vispirms jāprecizē jēdziens pilsētas centrs, otrkārt jāprecizē jēdziens satiksmes intensitāte, jo atbilstoši CSN arī velobraucēji, “skūteristi” un gājēji ir satiksmes dalībnieki, treškārt “visi zina” ir vēl neskaidrāks apgalvojums par tam sekojošo pat nerunājot.
    Savukārt ar jēdzienu SISTĒMISKS jāsaprot tādus, kas aptver visu Rīgas un tai pieguļošo transporta sistēmu, jo saliekot stabiņus uz Tallinas šosejas, tas ietekmēs arī plūsmas Rīgā. Varu pārfrāzēt anekdotisko teicienu – kā tik visa mums nav, paskaidrojot ka Rīgā, piemēram, atškirībā no Viļņas Kauņas, vai Tallinas nav nevienas gājēju ielas. Tāpat Rīgā kravas transportam nav iespējams noklūt ostas teritorijās neškērsojot dzīvojamās zonas vai pilsētas centru, divi no četriem Daugavas tiltiem atduras centrā u.t.l.
    Nav šaubu ka šīs problēmas ir jārisina, bet ne jau ar haotiskiem “eksperimentiem”un uzstādītājiem vien zināmiem “stabinizācijas” plāniem. Labam plānam ir jābūt rūpīgi izstrādātam, saskaņotam ņemot vērā VISU satiksmes dalībnieku interseses un ar tikpat labi izplānotu ieviešanas secību un prioritātēm. Bet ja gribam darīt kaut ko ātri ar tūlītēju efektu un atdevi tad arī to var darīt, bet neignorējot loģisko secību un citus vispārzināmus kritējijus, kā izmaksas, realizācijas ātrums u.t.l.

    +3
    -2
    Atbildēt

    1

    Līga 1234567 > Elektriķa dēls 15.07.2021. 18.46

    Satiksmes intensitātes samazinājums nav pašmērķis — tā jāsamazina, piemēram, gaisa kvalitātes uzlabošanas nolūkā. Līdz ar to velosopēdisti nav uzskatāmi par “intensitātes” problēmu. Protams, stabiņi neatrisinās gaisa kvalitātes problēmu — ja sāk jautājumu risināt no “stabiņu gala”, skaidrs, ka jābūt “park&ride” sistēmai, lētākam sab.transportam (savienojamas biļetes) utt — un tur jau ir tas sistēmiskais risinājums. Lai sāk ar stabiņiem, par ko ne, to sistēmu veidot 🌞

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

Uponor80 15.07.2021. 10.06

Par gājēju pārējām piekrītu, bet citur? Piemēram, tiltiņš no O.Vācieša uz pāri dzelzceļam – priekš kam? Ko tas maina un cik cilvēkiem? Sanāk, ka dažu cilvēku dēļ simti un tūkstoši cieš – stāvot sastrēgumos no rītiem un pēc darba.
Atvainojiet mani, ja es maksāju nodokļus no algas, par auto, par īpašumu – kāpēc man ir jābrauc pa sašaurināto ceļu?
Kadam interesē cik gara velo sezona Latvija? Par kādām iedzīvotāju grupām Jūs rūpējaties uz mūsu, nodokļu maksātāju, rēķina? Vai tā ir vienkārši iniciatīva priekš iniciatīvas?
Un vēl interesants jautājums – kam pieder stabiņu piegādātājs?

+3
-4
Atbildēt

3

    Sskaisle > Uponor80 15.07.2021. 12.27

    ar to jāsāk, jo tas izskaidros ļoti loti daudz nesaprotamo

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    100pants > Uponor80 15.07.2021. 12.34

    Degviela jādedzina, lai uzturētu Krievijas, kam kalpo JV un A/Par, militāri rūpniecisko kompleksu.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    Guntis Stirna > Uponor80 15.07.2021. 16.00

    To nodokļu maksātāju Rīgā paliek mazāk un mazāk. Tipiskākais modelis: dzīvo Pierīgas pašvaldībā un maksā nodokļus tur, bet naudu pelnīt brauc uz Rīgu, prasa labas ielai lai izbūvē par Rīgas naudu. A naudas ta nau. Rezultāts – Rīgā paliek aizvien mazāk pievilcīgi dzīvot. https://neatkariga.nra.lv/riga/350973-riga-klust-par-mazpilsetu
    Par velo sezonu – kas tā tāda? https://www.youtube.com/watch?v=-6VjOYnGvC8

    +1
    0
    Atbildēt

    1

    Elektriķa dēls > Guntis Stirna 15.07.2021. 18.29

    Tāpēc jāatbild uz ne tik vienkāršo jautājumu kāpēc notiek šādi procesi ?
    Mana atbilde ir : Tāpēc ka nav līdzsvarota pilsētas attīstība – ir darba vietas, bet nav risnātas ne sen sasāpējušās transporta sistēmas problēmas, ne pievilcīgas dzīvesvietas attīstība, Piemēram Rīgā ir milzīgas teritorijas kur varētu būvēt privātmājas, bet pašvaldība nav darījusi neko, lai nodrošinātu tās ar mūsdienīgām komunikācijām un citu infrastruktūru. Ir vēl sliktāk, laikā kad par tiem pašiem ES līdzekļiem bija iespējas attīstīt ūdensapgādes sistēmas, Pierīgas pašvaldības to darīja efektīvāk. Līdzīgi novēloti tika risinātas arī NĪN problēmas . Rezultātā ne jau tikai iedzīvotāji pārcēlās, bet arī virkne komersantu! !

    +1
    0
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu