Satiksmi norobežojošie stabiņi un gumijas atdures Bruņinieku ielā starp Avotu un Aleksandra Čaka ielu
Stabiņu primārais mērķis ir drošība, žurnālam Ir skaidro Rīgas vicemērs, par satiksmes jomu atbildīgais Vilnis Ķirsis (V). Jo platāks ceļš, jo vadītājs ātrāk brauc. Jo šaurāks, jo vadītājs kļūst uzmanīgāks un brauc lēnāk, viņš skaidro. Stabiņu uzdevums esot sašaurināt brauktuvi. Žurnāls Ir pēta, vai viss ir izdarīts, vai sabiedrībai izskaidrotu šo mērķi, kāda ir reakcija un kāpēc ir vietas pilsētā, kur stabiņu izvietošana ir brāķis.
Kopš 2019. gadā gājēju pārejas sākts aprīkot ar stabiņiem, ievērojami samazinājies uz gājēju pārejām notriekto cilvēku skaits, stāsta Ķirsis. Laikā no 2015. līdz 2019. gadam vidēji notriekti 60 gājēji gadā, bet pērn tikai 17, šā gada pirmajos sešos mēnešos — divi. Protams, jāņem vērā, ka būtisku ietekmi noteikti atstājušas arī ar pandēmiju saistītas izmaiņas iedzīvotāju ikdienā, tāpēc vienkārši salīdzināt šos skaitļus nevar.
Vietas, kur stabiņus izvietot šogad, izvēlētas, vadoties pēc iedzīvotāju sūdzībām, nelaimes gadījumu skaita un Satiksmes departamenta ekspertu vērtējuma. Turklāt gājēju pāreju aprīkošana ar stabiņiem un gumijas atdurēm esot pagaidu risinājums, līdz tās būs iespēja pārbūvēt drošākas.
«Jebkurš, kas iedziļinās, taču saprot, ka tie ir pagaidu risinājumi. Jo mēs nevaram atļauties visu uzreiz pārbūvēt un padarīt tādu, kādu mēs gribētu. Ja gribam labāk, ērtāku, drošāku vidi, mums ir jārīkojas, nevis jāatliek uz daudziem desmitiem gadu, kad to varēs izdarīt,» par stabiņu un gumijas sliekšņu parādīšanos Rīgas ielās saka arhitekts un pilsētas aktīvists Oto Ozols. Tomēr, lai arī ideja ir laba, izpildījumā viņš saskata trūkumus. «Tas, ka tādi risinājumi izraisīs negācijas vai nepatiku kaut kādos cilvēkos, ir skaidrs, bet, veicot jebkuras pārmaiņas pilsētā, jābūt ļoti skaidrai komunikācijai. Tā ir ļoti, ļoti, ļoti slikta bijusi! Varētu teikt, ka tā nav bijusi vispār,» spriež Ozols.
Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.
Ja vēlaties abonēt žurnālu Ir, spiediet šeit.
