1945. gada «atbrīvotāji»

  • Gints Zelmenis, Domuzīme
  • 29.06.2021
  • Domuzīme
Kreisajā pusē — bijušais kompartijas pagrīdnieks, vēlākais Latvijas PSR Valsts drošības tautas komisariāta / ministrijas 5. daļas priekšnieka vietnieks Eduards Gavars. Labajā pusē — LPSR VDTK Abrenes apriņķa daļas darbinieks Ignats Rjabčuks. 1944.—1945. gads. 
Fotogrāfiju autori nezināmi. Latvijas Nacionālā arhīva krājums

Kreisajā pusē — bijušais kompartijas pagrīdnieks, vēlākais Latvijas PSR Valsts drošības tautas komisariāta / ministrijas 5. daļas priekšnieka vietnieks Eduards Gavars. Labajā pusē — LPSR VDTK Abrenes apriņķa daļas darbinieks Ignats Rjabčuks. 1944.—1945. gads. Fotogrāfiju autori nezināmi. Latvijas Nacionālā arhīva krājums

Ko par «atbrīvošanu» nerakstīja PSRS vēstures grāmatās

Padomju Savienības pastāvēšanas laikā Latvijas teritorijas atbrīvošana no vācu reiha okupācijas tika attēlota kā varonības pārpilnu notikumu virkne, kurā «Sarkanā armija Komunistiskās partijas vadībā varonīgi cīnījās pret vācu fašismu». Saprotams, ka arī PSRS valsts drošības orgānus jeb čeku tolaik attēloja kā pašaizliedzīgus cīnītājus pret «brūno mēri». Taču daudzas lietas PSRS vēstures grāmatās neaprakstīja. Cita starpā nerakstīja, ka PSRS valsts drošības orgānu darbības praktiskās izpausmes bieži vien neatšķīrās no nacistu represīvo iestāžu izdarībām, un noklusēja arī to, ka čekistu darbā bez tīri represīva rakstura pārmērībām bija vēl citas «ēnas puses». Dažas no tām aplūkotas šajā rakstā. 

Jaunākajā žurnālā

Viss ir tikai situācija

Baltijas valstīm «labākais scenārijs šim laikam ir saspringts un bažu pilns miers», teic Reins Rauds. Foto — Andrass Kralla

Tekstu banka

Ilustrācija — Pexels