Lietuvas pilsētplānotāji Živile Šimkute un Egidijus Kasakaitis iejūtīgi, bet ar vēsu prātu meklē vietu Nacionālajai akustiskajai koncertzālei Rīgā
Pagājušajā nedēļā noslēdzās Latvijas Arhitektu savienības (LAS) vadītā nacionālās akustiskās koncertzāles iespējamo atrašanās vietu izvērtēšana. No sabiedrības un speciālistu ierosinātajām 36 vietām LAS aprīlī tālākai izvērtēšanai virzīja 11, un Rīgas dome sarakstam pievienoja Kongresu namu.
Salīdzinošās analīzes veikšanai tika izvēlēts lietuviešu arhitektūras un pilsētplānošanas birojs MASH Studio, kas vietu skaitu vispirms sašaurināja līdz sešām, bet piektdien prezentēja trīs labākās: teritoriju Andrejsalā, Rīgas Kongresu namu un Rūpniecības preču tirgus teritoriju.
Lietuvas pilsētplānotāji sadarbībā ar Latvijas plānošanas uzņēmumu Grupa 93, kas izveidoja fokusgrupu un rīkoja diskusijas, veica koncertzāles iespējamo vietu salīdzinošo analīzi pēc iepriekš skaidri definētiem kritērijiem. Tos papildināja fokusgrupas izvirzītās prasības, starp kurām bija, piemēram, koncertzāles iekļaušanās esošajā mūzikas infrastruktūrā, būvniecības paredzamās izmaksas un laiks, esošo vērtību saglabāšana un vairāki citi faktori.
Cik daudz vietas nepieciešams akustiskai koncertzālei?
Egidijus Kasakaitis. Pasaulē ir dažādu izmēru koncertzāļu ēkas, bet ir noteikti apstākļi, kam projektā jāpiepildās. Par pamatu salīdzinošajai analīzei mēs izmantojām LAS ierosinātos divus hektārus. Pati ēka var aizņemt no 0,3 līdz 0,7 hektāriem — tas atkarīgs no arhitektūras. Loģistikai un publiskajai ārtelpai labāk paredzēt vairāk vietas, nekā nepieciešams. Tehniskā daļa parasti aizņem divas trešdaļas no ēkas, un atlikušais ir pati koncerzāle, tās foajē un restorāns vai kafejnīca.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.