Vai tiešām energoefektivitāte pirmajā vietā? 3

Ilustratīvs attēls
Selīna Vancāne, Rīgas domes deputāte, Par/Progresīvie
Print Friendly, PDF & Email

Eiropas un Latvijas enerģētikas nozarē svarīgākais politikas plānošanas princips ir “energoefektivitāte vispirms”. Tas nosaka, ka katrā ar enerģētiku saistītā ieguldījumu jomā vispirms jāizvērtē iespējas, kā samazināt enerģijas patēriņu un uzlabot energoefektivitāti. Īsāk sakot – visizdevīgākā enerģija ir tā, kuru nevajag saražot.

Diemžēl principu piesaukšana ne vienmēr nozīmē sekošanu tiem.

Brūkošās ēkas un vide

Viena no Latvijas lielākajām problēmām ne tikai enerģētikas, bet arī ekonomikas un sociālā kontekstā ir ēku energoefektivitāte. Iepriekšējā gadsimtā celtās ēkas strauji noveco, un tām nepieciešama renovācija. Tā ir Latvijas iespēja energoefektivitātes pasākumus apvienot ar ēku saglabāšanu, izmantojot publisko finansējumu – Eiropas Savienības (ES) grantus un aizdevumu garantijas.

Pašlaik finanšu iespējas paplašinās, jo papildus ES fondu līdzekļiem pieejami būs arī Atveseļošanās un noturības mehānisma (ANM jeb tautā saukta arī par Covid naudu) līdzekļi. Pasākumi dod iespēju ne tikai samazināt enerģijas patēriņu un sargāt vidi, bet arī iespēju glābt ēku no slikta tehniskā stāvokļa. Renovācija dod būtisku ieguldījumu ēkas kā nekustamā īpašumā vērtības paaugstināšanā.

Maija vidū prezentēta ilgi gaidītā programma daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātei no ANM līdzekļiem, kas būs atvērta pieteikumiem jau šā gada beigās[i].

Jaunajā programmā parādījusies būtiska nianse, kas atšķir to no iepriekš piedāvātā finansējuma un kas var likt būtiskus šķēršļus pašvaldību, iedzīvotāju un klimata politikas veidotāju plāniem. Ēku renovācijas projektos turpmāk PVN (21%) būs neattiecināmās izmaksas. Tas nozīmē, ka PVN izmaksas, papildus citām neattiecināmām izmaksām (tās, kas tieši neattiecas uz energoefektivitātes mērķa sasniegšanu) būs jāsedz no iedzīvotāju pašu makiem. Tas nozīmē arī to, ka programmā noteiktais maksimālais granta apjoms 49% dzīvē būs krietni mazāks. Piemērs: Ja projektā attiecināmās izmaksas ir 10 000 eiro, tad no tā PVN 21%, kas jāmaksā papildus ir 2100 eiro, kopā sastādot 12 100 eiro, no kuriem grants (ja pielāgo maksimālo likmi 49%) būs 4900 eiro. Pārējais – 7200 eiro – būs jāsedz pašam. Iepriekš, kad PVN bija attiecināmās izmaksas, iedzīvotājs saņemtu no visas summas 49% grantu jeb šajā piemērā: 5929 eiro un pašu izmaksas būtu 6171 eiro. Turklāt būtiski, ka projektā būs arī citas neattiecināmās izmaksas papildus jau minētajām PVN. Augstas izmaksas rada riskus, ka iedzīvotāji šo naudu bieži vien nevēlēsies vai pat nespēs izmantot.

PVN likmes – valsts prioritātes

Svarīgi, ka PVN neattiecināšana ir ES noteikta prasība, un par tās pielāgošanu diskusija būtu nevietā. Taču šis aspekts izgaismo PVN likmju politiku, kas patlaban Latvijā ir pretrunā energoefektivitāte vispirms principam. Kamēr energoefektivitātes pasākumiem jāpiemēro pilnā 21% likme, samazinātā PVN likme 12% ir piemērojama mājsaimniecības kurināmā iegādei un siltumapgādei (arī no fosilās dabasgāzes). Šādas politiskās izvēles parāda, ka mūsu enerģētikas prioritāte ir vairāk kurināt, nevis mazināt enerģijas patēriņu. Šajā situācijā pazeminātās likmes kalpo kā subsīdijas dabasgāzei, kas būtiski kavē pāreju uz iedzīvotājiem un nacionālajām interesēm izdevīgākajiem energoefektivitātes pasākumiem.

Latvijai saistošs ir arī pienākums enerģētiskās nabadzības mazināšanā, kurā svarīgs rīks ir tieši ēku energoefektivitātes veicināšana un pieejamības nodrošināšana. Jau tagad Eiropas Komisija ir iesniegusi pārkāpumu procedūru Latvijai par energoefektivitātes mērķu nepildīšanu. Latvija ar grūtībām spēs sasniegt esošos klimata mērķus, un valstij draud arī būtiska soda nauda. Jāņem vērā, ka, piemēram, transporta un lauksaimniecības jomās klimata pasākumi izmaksā daudz dārgāk. Ja ēku energoefektivitāte turpinās noritēt tik gausā tempā, mēs ne tikai nesasniegsim mērķus, mūsu ēkas cita pēc citas lēnām sāks brukt. Tad to glābšanai būs jāmeklē daudz vairāk līdzekļu.

Šie ir tikai daži no iemesliem, kuru dēļ tagad nepieciešams sākt diskusiju par samazinātās PVN likmes 12% apmērā piemērošanu arī ēku energoefektivitātes pasākumiem. Pretējā gadījumā, dabasgāzes spēcīgā lobija iemidzināti, mēs varam palaist garām stratēģisku iespēju klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumus veikt taisnīgā un sociāli atbildīgā veidā.

Domāt ārpus ES fondiem

Ēku energoefektivitāte ir ne tikai klimata vai enerģētikas jautājums, tā ir arī izteikti sociāla un ekonomikas problēma. Latvijā strauji noveco dzīvojamais fonds, un tam nepieciešama akūta renovācija. Rīgā vien ir ap 6000 daudzdzīvokļu ēku, kas steidzami jārenovē, un ar grantos paredzētajiem līdzekļiem varēs nosegt pavisam niecīgu daļu no nepieciešamajiem ieguldījumiem. Jārod mehānismi, lai veicinātu iedzīvotāju iespējas renovēt īpašumus arī par saviem līdzekļiem, ko samazināts PVN noteikti sekmētu. Tāpat būtu jāanalizē valsts budžeta ienākumi no veiksmīgas un efektīvas energoefektivitātes pakalpojumiem – darbaspēks, pakalpojumi, materiāli u.c.

Ēku energoefektivitātes pasākumu norises gaitu ietekmē dažādas barjeras, kas saistās ar iedzīvotāju spēju mobilizēties biedrībās, pieteikties ES finanšu programmām, kā arī finanšu rocību. Mēs Rīgas domē strādājām, lai mazinātu vairākas barjeras un spētu palīdzēt saviem iedzīvotājiem uzlabot savus mājokļus un celt to vērtību. Taču ir bažas, ka PVN maksājums radīs papildu šķēršļus iedzīvotāju maksātspējai. Uzskatu, ka ieguvēji no samazinātās PVN likmes energoefektivitātes pasākumiem būtu ne tikai pasākumu īstenotāji. Tas sniegs būtisku ieguvumu tautsaimniecībai kopumā, kā arī palīdzēs stiprināt enerģētisko neatkarību.

Aicinu Saeimas deputātus un valdības pārstāvjus nacionālas nozīmes jautājumu priekšā nolikt malā politiskās ķildas, atmest nevarēšanas attaisnojumus un paskatīties uz šo tēmu no vajadzību viedokļa. Viszaļākā enerģija ir tā, ko mums nevajag saražot!

 

[i] 18. maija Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijā Ekonomikas ministrija prezentēja jauno daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmu, ko plānots ieviest no Atveseļošanās un noturības mehānisma līdzekļiem (ANM)

Komentāri (3)

Sskaisle 09.06.2021. 10.45

Jā un vēl – politiķi pueņem likumus,neparedzot fin. un uzraudzības instrumentus to izpildes kontrolēšanai.
Un vēl valsts nerēķinās ar sociālo nevienlīdzību,ko atbalstot un veicinot korupciju tā ir padziļinājusi

0
0
Atbildēt

0

Sskaisle 09.06.2021. 10.42

Pirmkārt,es spriežu,ka politiķu visatļautība, nesodāmība ļauj viņiem būt atrautiem no īstenības un ļauj absolūti nerēķināties ar sabiedrības sociāli neaizsargātāko, beztiesiskāko sabiedrības daļu. Nu kaut vai kliedzošākie piemēri – e paraksts, VID nepieejamība, medicīnas nozare,kas vairāk kalpo apbedīšanas biroju interesēm kā sabiedrības veselībai. Nu kur vēl valsts bandītisms ar oik…

Tāpēc jau tagad cenšos sevi samierināt ar domu,ka arī šī koalīcija Eiropas naudu apgūs savās kabatās, nevis sabiedrības un valsts izaugsmei.

Tad otra lieta – dzīvoju 60-os celtā mājā un tajā apgāde ar ūdeni ir perfekta,salīdzinot ar 2019.gadā celtu māju, kura tika reklamēta kā energoefektīva. Proti – jaunajā mājā ūdenscirkulācija ir koridoros un dzīvokļos – kā kurā,protams, bet jātecina kanalizācijā katru reizi līdz 20 litriem dzeramais ūdens, kā gribi karsto ūdeni. Iedomājieties to ” ekoloģiju” !! Un cik tas maksā ja par aukstajiem litriem mēs maksājam kā par karstajiem?

Interesējāmies pie juristiem – ko darīt. Jo būvnieks pastāv uz to,ka nekādi normatīvi nav pārkāpti.

Juristu – šīs nozares spec. grūti dabūt un tad arī dārgs un paskaidroja,ka valstī neviens likums nenosaka ,ka ir pārkāpums,ja kanalizcijā laiž tīru ūdeni.

Ka ūdens cirkulācija ir kā piektais ritenis būvniekiem un valsts tos priviliģē neuzliekot nekādas normas.

Nu ar tādu manu pieredzi man ir grūti noticēt jebkam ko politiķi raksta un runā par ekoloģiju. Tas ir kā okupācijas laika sauklis – padcilvēks – laimīgākais cilvēks pasaulē , bet dzīvē – otrādi….

0
0
Atbildēt

1

    altinyildiz > Sskaisle 10.06.2021. 08.58

    Lai no pirmā litra būtu karstais ūdens, uz krāna jāuzliek elektriskais sildītājs un nebūs ūdens, par kuru samaksāts, kā par karsto, jānotecina kanalizācijā. Ir miljons variantu, tikai ne valstī, kur pie silēm ir tikuši aritmētikas lielākie ienaidnieki, kā Dombrovskis, Kampars, Pavļuts, Ašerādens. Pūce, Reirs, Kariņš un līdzīgie mūdži.

    0
    0
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu