Digitalizācija – kas vairāk par e-veikala izveidi

Ilustratīvs attēls
Gatis Ošs, Latvijas IT Klastera / Digitālās inovācijas centra valdes priekšsēdētājs
Print Friendly, PDF & Email

Covid-19 izraisīto ierobežojumu ietekmē uzņēmēji Latvijā iemācījušies rast jaunas iespējas vai uzlabot jau esošos pakalpojumus savu produktu vai pakalpojumu attālinātai tirdzniecībai jeb e-komercijai. Tas ir lielisks solis pretī digitalizācijai, ņemot vērā, ka šā brīža statistika pārliecinoši liecina – Latvija atpaliek pat no Eiropas vidējiem tehnoloģiju izmantošanas un e-komercijas rādītājiem.

Jau vairākus gadus mēs – Latvijas IT KlasterisDigitālās Inovācijas centrs palīdzam veicināt tehnoloģiju izmantošanu Latvijā, īpaši mazajos un vidējos uzņēmumos. Strādājot ar uzņēmumiem un runājot par tehnoloģijām viņu biznesā, bieži redzam, ka mazie uzņēmumi ar tehnoloģiju izmantošanu saprot tikai un vienīgi e-komerciju un digitālo mārketingu, proti, dažādu rīku, platformu un iespēju kopumu, kas palīdz atrast un uzrunāt klientu interneta vidē, pieņemt pasūtījumu un organizēt samaksu. Kaut kādā mērā tam arī var piekrist, taču jāpatur prātā, ka tie ir tikai pirmie soļi pretī digitalizācijai.

Ikgadējā starptautiskā interneta izpētes un konsultāciju uzņēmuma Gemius e-komercijas pētījuma dati par Latvijas  interneta lietotāju iepirkšanās paradumiem tiešsaistē liecina par strauju e-komercijas nozares un iepirkšanās internetā paradumu maiņu.

Krietni pieaudzis ne vien to lietotāju skaits, kuri iepirkušies internetā (par 8%), bet arī daļa aptaujāto, kuri to dara regulāri (par 21%), uzskata, ka viņu tēriņi internetā vēl tikai pieaugs. Tādejādi ražotājiem, pakalpojumu sniedzējiem un veikaliem tas vēlreiz apliecina nepieciešamību domāt stratēģiski gan par sava biznesa klātbūtni internetā, gan par tā kvalitāti un konkurētspēju virtuālajā vidē.

Piedaloties e-komercijas gada balvas E-komercijas zvaigzne 2021 žūrijā, izskatot un vērtējot visus nominantu pieteikumus, bija patiess prieks redzēt to plašo spektru, ar kādiem resursiem, zināšanām, entuziasmu un radošumu Latvijas uzņēmēji sākuši pievērst savu uzmanību e-komercijas jautājumam.

Tomēr vērtēt e-komerciju kā tehnoloģijās pamatotu funkciju atrauti no uzņēmuma kopējās darbības ir tuvredzīgi un nesaprātīgi. Uzņēmumam, kurš tikko sapratis un izbaudījis e-komercijas ieguvumus un iespējas, vispirms jau jāsaprot, ka šis ir tikai sākums un tikai pirmais solis digitālās attīstības jeb digitālās transformācijas ceļā, kas ļaus vēl pilnvērtīgāk izmantot digitālās iespējas gan attīstot pašu e-komercijas risinājumu, gan veidojot sasaisti ar citām uzņēmuma funkcijām. Jēgpilni ieviešot e-komercijas risinājumu, nākamie jautājumi, kas nonāk dienas kārtībā, ir – kā plānot noliktavu, izejvielas un ražošanu, atbilstoši pieprasījumam? Kā plānot piegādes un to precīzu prognozi, lai klienti būtu apmierināti? Kā samazināt administratīvo vai grāmatvedības uzskaites darba slogu? Kā automatizēt dažādu pārdošanas kanālu informācijas nodošanu ražošanai? Ja šādi jautājumi kļūst aktuāli, tad aicinu nebaidīties un spert nākamos soļus, un pārliecināties, ka tehnoloģijas var palīdzēt ne tikai pārdot tiešā veidā, bet arī ietaupīt darbinieku laiku un resursus, palīdzēt pieņemt lēmumus, organizēt ražošanu vai pārdošanu ātrāk un efektīvāk.

Interneta veikala izveide sniedz iespēju aizsniegt savu klientu, savukārt plašāka tehnoloģiju izmantošana ļauj kļūt konkurētspējīgākam un apgūt jaunus tirgus, taču ceļā pretī panākumiem nedrīkst aizmirst par datu privātumu – drošību un aizsardzību. Vēl nesen medijus pāršalca ziņas par līdz šim Latvijā lielākā soda piemērošanu e-komercijas uzņēmumam par pārkāpumiem, kas saistīti ar Vispārīgā datu aizsardzības regulā (GDPR) noteikto prasību neievērošanu. 2021. gads datu aizsardzības sfērā kopumā ir ienācis ar ziņu – pārkāpējus sodīs, nevis brīdinās. Un te būtiski atcerēties iespējamos soda apmērus – līdz 20 miljoniem eiro vai līdz 4% no uzņēmuma kopējā, visā pasaulē iepriekšējā finanšu gadā gūtā, apgrozījuma. Tieši e-komercijas uzņēmumi pašlaik varētu kļūt par galveno uzraudzības iestāžu mērķi ne tikai Eiropā, bet arī Latvijā.

Tāpēc ir svarīgi pārliecināties, lai uzņēmuma datu privātuma politika ir atbilstoša ne tikai likumam, bet arī kalpo uzņēmuma vajadzībām, kā arī nodrošināt drošu datu uzglabāšanu. Ne velti saka, ka dati ir mūsdienu zelts – attīstoties e-komercijai, tiek uzkrāts lērums datu, kuru gudra izmantošana ļauj ne tikai uzzināt vērtīgu informāciju par pircēju paradumiem un reklāmu efektivitāti, bet arī būtiski palielināt pārdošanas apjomus, automatizēt ražošanas vai pārdošanas procesus un ietaupīt administrācijas izdevumus.

Lai neapjuktu digitālo risinājumu daudzveidībā, sarežģītībā un izvēlē, Latvijas IT Klasteris/Digitālās inovācijas centrs ir gatavs kļūt ikviena Latvijas uzņēmuma digitālais gids, lai veicinātu mūsu valsts kopējo digitālo attīstību. Mēs vēlamies veicināt mūsu uzņēmumu starptautisko konkurētspēju, padarot Latviju vēl pamanāmāku pasaules digitālajā kartē. Lai to īstenotu, šobrīd īpaši atbalstām un palīdzam mazajiem un vidējiem uzņēmumiem neapmaldīties digitālo risinājumu un zināšanu iespējās.

 

Materiāls tapis Eiropas Savienības Interreg Baltijas jūras reģiona programmas projekta INNOCAPE ietvaros ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu