Kamēr vairāki kultūras pieminekļi Latvijā iet bojā, jo palikuši bez saimnieka, un valsts apsver Igates un Mežotnes piļu izsolīšanu, īpaši izveidota darba grupa strādā pie kritērijiem, kā noteikt, kuri kultūras pieminekļi obligāti saglabājami valsts īpašumā. Vai gaidāma kultūras mantojuma izpārdošana?
Ālaves muiža ir reģionālas nozīmes valsts kultūras piemineklis. Tās jumts ir caurs, sijas sagāzušās. Padomju laikos te iekārtotie īrnieki atstājuši tik daudz atkritumu, ka aktīvistu biedrība tos vāc joprojām.
Foto — Edmunds Brencis
Gabaliņu aiz Tērvetes, rapšu lauku vidū, aiz dižiem kokiem no ceļa noslēpusies Ālaves muiža. Vietējie to sauc par Zemgales pērli. Un pelnīti! Tā ir viena no retajām koka muižām, kas saglabājusies kopš 19. gadsimta. Par muižas seno spozmi tagad liecina ēkas fasādē izgrebtās koka ozolzīles un smilšu pulksteņiem līdzīgas trijstūra formas, tomēr kopējais skats ir skumjš — ēkai piešķirts grausta statuss.
Zemgales pērle koku paēnī tuvāko gadu laikā tā arī būtu pavisam sagumusi, ja draugu pulciņš pagājušā gada pavasarī nebūtu izlēmis dibināt biedrību Penkulē atver durvis, lai «uzliktu Penkuli uz kartes».
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.