Nepaej garām akmenim • IR.lv

Nepaej garām akmenim

Vēsturnieks Andris Grīnbergs pie tikko atklāta robežakmens pie Auciema—Lenču ceļa
Gunita Nagle

Latvijā ir gandrīz 200 akmeņu ar robežzīmēm. Kāpēc tie ir kultūrvēsturiski nozīmīgi un nereti atrodas tieši turpat, kur pirms vairākiem gadsimtiem?

Vismaz 30 gadus vēsturnieki meklēja robežakmeņus, kas Raiskuma pagastā 70. gados bija stāvējuši pie tolaik jau sabrukušajām Gulbju mājām. Diemžēl meliorācijas darbu laikā vairāki akmeņi pazuda bez pēdām. Līdz vēsturnieks Andris Grīnbergs, kurš interesējas par kultūrvēsturiskajiem akmeņiem, no kāda Bilskas pagasta iedzīvotāja saņēma ziņu. Mežā netālu no Bilskas pamatskolas atrodoties robežakmens. 2020. gada aprīlī, kad vēl nebija sazaļojuši briksnāji, Grīnbergs aizbrauca un uzgāja akmeni. Turklāt kādu! 2,4 metrus garu, 1,7 metrus platu, un tā virspusē liela krustveida robežzīme un gadskaitlis — 1776.

Pēdējie trīs gadi vēsturniekiem, kuri robežakmeņu pētījumiem saņēmuši Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu, ir bijuši īpaši veiksmīgi. 2018. gadā viņi Vidzemē atrada deviņus līdz tam nezināmus robežakmeņus, 2019. gadā — vēl deviņus, bet pagājušais gads bija pārsteidzošs — 21!

Taču vairums no mums nenieka nezina par tādiem akmeņiem. Iespējams, pārgājiena laikā esam piesēduši atpūsties uz kultūrvēsturiskas nozīmes akmens. Jo Latvijā tādu ir daudz, ap 900. Daļa no tiem — arī dižakmeņi. 

Viens no Latvijas lielākajiem dižakmeņiem — Nīcgales Lielais akmens — arī ir kultūrvēsturisks akmens, valsts aizsardzībā jau kopš 1977. gada. Andris Grīnbergs stāsta, kā pazīt senus un no kultūrvēstures viedokļa vērtīgus akmeņus, kas ir robežakmeņi un ko tie mums var pastāstīt.  

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu