Žurnāls: Kā Baltijas valstīs cīnās ar dezinformāciju par Covid?

  • Ir redakcija
  • 20.05.2021.
Lai nodrošinātu kārtību piketā pret Covid-19 ierobežojumiem Igaunijā aprīlī, policijai palīgā ieradās ātrās reaģēšanas vienība — tik nopietni reaģējuši, jo baidījušies no provokācijām.
Foto — Ekspress Meedia/Andres Putting

Lai nodrošinātu kārtību piketā pret Covid-19 ierobežojumiem Igaunijā aprīlī, policijai palīgā ieradās ātrās reaģēšanas vienība — tik nopietni reaģējuši, jo baidījušies no provokācijām. Foto — Ekspress Meedia/Andres Putting

Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kas cīņā ar dezinformāciju piemēro Krimināllikumu un arī aizturējusi vairākus dezinformatorus. Lai gan arī Lietuvā un Igaunijā izskanējuši minējumi, ka viltus ziņu izplatītājiem, iespējams, vajadzētu piemērot kriminālatbildību, bažas par potenciālo vārda brīvības ierobežošanu ir lielākas. Latvijas kaimiņvalstis pagaidām paļaujas, ka labāk izglītot sabiedrību mediju pratībā. Igaunijā ar to aktīvi nodarbojas speciāla komanda Valsts kancelejas sastāvā, bet Lietuva iesaistījusi armijas analītiķus, liecina Re:Baltica analīze, kas publicēta žurnālā Ir.

Šobrīd Latvijā ir sākti seši kriminālprocesi pret melīgas informācijas izplatītājiem. Divi no tiem ir sociālo tīklu ietekmeļa Nika Endziņa lietas, kur vienā tiesa jau piesprieda reālu cietumsodu. Pagājušajā gadā sākti vēl trīs kriminālprocesi, šogad — viens, kurus policija turpina izmeklēt.

Savukārt Igaunijas Krimināllikums neparedz iespēju sodīt par melīgas informācijas paušanu. Teorētiski atsevišķos gadījumos pret dezinformācijas izplatītājiem varētu vērsties, piemērojot spēkā esošos pantus par, piemēram, aicinājumu sākt karu vai arī vajāšanu. Atšķirībā no Latvijas Igaunijas Krimināllikumā nav arī panta par huligānismu. Tā vietā ir pants par sabiedriskās kārtības traucēšanu publiskās vietās, bet internets par tādu netiek atzīts.

Atšķiras arī Latvijas un Igaunijas rīcība par pandēmijas laika noteikto ierobežojumu pārkāpumiem. Kopš šā gada sākuma Igaunijā sāktas 50 lietas par ierobežojumu pārkāpšanu. 24 no tām ir piemēroti sodi. Latvijā šā gada pirmajos četros mēnešos sākti vairāk nekā 26 000 administratīvo procesu. No tiem lielākā daļa par pulcēšanās ierobežojumu pārkāpšanu, masku nevalkāšanu un anketu neaizpildīšanu vietnē Covidpass.lv, iebraucot Latvijā.

Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.

Ja vēlaties abonēt žurnālu Ir, spiediet šeit.

Līdzīgi raksti

Rīgas domē nomainīsies aptuveni divas trešdaļas deputātu

Pašvaldību vēlēšanās Rīgas domē ievēlēti septiņi saraksti. Vislielāko balsu skaitu ieguva partija Latvija pirmajā vietā (LPV), bet ļoti tuvus rezultātus sasniegušas arī partijas Progresīvie un Nacionālā apvienība (NA), liecina Centrālās vēlēšanu komisijas provizoriskie rezultāti.

Aktuāli Ir redakcija

Pilnās "Ir" intervijas ar Rīgas mēra kandidātiem

Pirms Rīgas domes vēlēšanām žurnāls Ir uz lielo interviju uzaicināja četru populārāko sarakstu līderus.

Vilnis Ķirsis: Uzskatu to par principiālu cīņu

Jaunās Vienotības kandidāts Rīgas mēra amatam Vilnis Ķirsis uzskata, ka pēc vēlēšanām būšot tikai divi varianti. Ja Jaunajai Vienotībai, Nacionālajai apvienībai un Progresīvajiem būs vairākums, tās veidos koalīciju. Ja nebūs, varu Rīgā iegūs promaskaviskie spēki ar Šleseru priekšgalā. Ar Rīgas domes priekšsēdētāju sarunājāmies 2025. gada 22. maijā viņa kabinetā domē. Publicējam intervijas pilno versiju.

Ratnieks: Visiem gribas, lai kāds kaut ko sola

Nacionālās apvienības Rīgas mēra amata kandidāts Edvards Ratnieks izvairās vērtēt Aināru Šleseru un saka — koalīciju veidos tikai pēc vēlēšanām. Intervija notika 2025. gada 19. maijā Nacionālās apvienības birojā Vecrīgā. Publicējam intervijas pilno versiju.

Jaunākajā žurnālā