Žurnāls: Vai nevienlīdzību mazinās ar transporta tīkla attīstību?

  • Ir redakcija
  • 06.05.2021.
Ilustrācija — Shutterstock

Ilustrācija — Shutterstock

Gandrīz divi miljardi eiro no Eiropas Noturības un attīstības mehānisma jeb Eiropas Attīstības fonda līdz 2026. gadam ieplūdīs Latvijas ekonomikā. Vairāk nekā ceturtdaļmiljards eiro iebrauks Rīgā un tās apkārtnē ar jauniem metrobusiem, elektrobusiem un zemās grīdas tramvajiem. Savukārt vēl viens ceturtdaļmiljards paredzēts, lai mazinātu Latvijas reģionālo un sociālo nevienlīdzību. Žurnāls Ir jaunākajā numurā pēta divus no projektiem, kuriem ieplānota vislielākā Eiropas nauda: nevienlīdzības mazināšana un Rīgas transporta tīkls.

Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauts katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs jeb gandrīz pusmiljons cilvēku, rāda ES apsekojuma dati par 2019. gadu. Tas ir piektais augstākais rezultāts Eiropas Savienībā. Visbēdīgākā aina ir to iedzīvotāju vidū, kas vecāki par 65 gadiem un dzīvo vieni, — nabadzības riskam pakļauti septiņi no katriem desmit. Bēdīgo statistiku mums varētu ļaut labot Eiropas Attīstības fonda piešķirtais grants.

Nevienlīdzības mazināšanai valdība iezīmējusi 370 miljonus eiro no Eiropas Attīstības fonda līdzekļiem, kurus paredzēts ieguldīt līdz 2026. gadam. Tomēr divas trešdaļas naudas atvēlēta reģionālās, nevis sociālās nevienlīdzības mazināšanai. Piemēram, par 102,3 miljoniem eiro paredzēts atjaunot aptuveni 230 kilometrus autoceļu, par 80 miljoniem būvēt piecus industriālos parkus ārpus Rīgas un Pierīgas, 42,9 miljonus eiro izmantot kā līdzfinansējumu vismaz 700 pieejamu īres dzīvokļu būvēšanai reģionos, 30,7 miljonus eiro izmantot 15 skolu reorganizācijai un vēl divarpus miljonus pašvaldību kapacitātes stiprināšanai.

Tas ir jocīgi, ka nevienlīdzības sadaļā ir ceļi, norāda Labklājības ministrijas Sociālās politikas plānošanas un attīstības departamenta direktore Diāna Jakaite.

Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.

Ja vēlaties abonēt žurnālu Ir, spiediet šeit.

Līdzīgi raksti

Rīgas domē nomainīsies aptuveni divas trešdaļas deputātu

Pašvaldību vēlēšanās Rīgas domē ievēlēti septiņi saraksti. Vislielāko balsu skaitu ieguva partija Latvija pirmajā vietā (LPV), bet ļoti tuvus rezultātus sasniegušas arī partijas Progresīvie un Nacionālā apvienība (NA), liecina Centrālās vēlēšanu komisijas provizoriskie rezultāti.

Aktuāli Ir redakcija

Pilnās "Ir" intervijas ar Rīgas mēra kandidātiem

Pirms Rīgas domes vēlēšanām žurnāls Ir uz lielo interviju uzaicināja četru populārāko sarakstu līderus.

Vilnis Ķirsis: Uzskatu to par principiālu cīņu

Jaunās Vienotības kandidāts Rīgas mēra amatam Vilnis Ķirsis uzskata, ka pēc vēlēšanām būšot tikai divi varianti. Ja Jaunajai Vienotībai, Nacionālajai apvienībai un Progresīvajiem būs vairākums, tās veidos koalīciju. Ja nebūs, varu Rīgā iegūs promaskaviskie spēki ar Šleseru priekšgalā. Ar Rīgas domes priekšsēdētāju sarunājāmies 2025. gada 22. maijā viņa kabinetā domē. Publicējam intervijas pilno versiju.

Ratnieks: Visiem gribas, lai kāds kaut ko sola

Nacionālās apvienības Rīgas mēra amata kandidāts Edvards Ratnieks izvairās vērtēt Aināru Šleseru un saka — koalīciju veidos tikai pēc vēlēšanām. Intervija notika 2025. gada 19. maijā Nacionālās apvienības birojā Vecrīgā. Publicējam intervijas pilno versiju.

Jaunākajā žurnālā