«Latvijā ir uzkrājies apjomīgs arheoloģisko avotu materiāls, kura izpēte būs darba lauks vēl vismaz vienai vai divām paaudzēm,» ir pārliecināts Armands Vijups. Foto — Matīss Markovskis
Ar Armandu Vijupu sarunājas Oskars Vizbulis
Armands Vijups ir vēstures doktors, vairāk nekā 70 zinātnisko publikāciju autors un līdzautors, starp tām arī monogrāfija Staldzenes depozīts (2004). Astoņu rakstu krājumu Ventspils muzeja raksti sastādītājs. Par viduslaiku apbedījumu izpēti Ziemeļkurzemē saņēmis Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas balvu nominācijā Kultūras mantojuma izpēte (2007). Organizējis vairākas starptautiskas Kurzemes vēstures izpētes jautājumiem veltītas konferences. Zinātniskās intereses — vēlais dzelzs laikmets, vēsturisko laiku arheoloģija, heraldika, numismātika. Latvijas Republikas Heraldikas komisijas loceklis kopš 1996. gada.
Tiekoties ar arheologu, Latvijas Universitātes asociēto profesoru un Ventspils muzeja direktora vietnieku — vadošo pētnieku, heraldikas speciālistu Armandu Vijupu viņa kabinetā pilsētā pie jūras, noteikti varētu dzirdēt, kā aiz loga pūš vējš. Visbiežāk tas, pārsijājot kāpu smilti, pūš no rietumiem. Taču mūsu sarunu drīzāk ietekmē digitālais vējš, jo modernajā saziņas lietotnē WhatsApp intervija vairākkārt pārtrūkst. Vēsturnieki ir pacietīgi ļaudis, it īpaši pie šodienas brieduma paaudzes piederīgie, kas laikmetu vētras piedzīvojuši paši. Par to, kādi vēji ir pūtuši un pūš mūsdienu arheoloģijā Latvijā, arī šī saruna.
