Bērni kā zaļie aģenti ģimenēs 1

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Klinta Gangnuse, Ādažu pirmsskolas “Patnis” vadītāja
Print Friendly, PDF & Email

Videi draudzīgs dzīvesveids Latvijā, tāpat kā citviet pasaulē, kļūst arvien populārāks – atkritumu šķirošana un to apjoma samazināšana, plastmasas iepakojumu aizstāšana ar ekoloģiskiem materiāliem, enerģijas taupīšana u.tml. Ir dažādi veidi, kā šos paradumus ieviest ģimenes ikdienā. Bērni kā zaļie aģenti var motivēt citus ģimenes locekļus pāriet uz videi draudzīgāku dzīvesveidu.

Kritiskā domāšana un pilsoniskā atbildība

Bērni ļoti ātri pieņem jaunas idejas un aizraujas ar dažādām iniciatīvām, īpaši, ja viņiem tiek izskaidrota to nozīme un ietekme uz apkārtējo vidi un ekoloģiju. Pieaugušie, lielākoties, šādas lietas akceptē pakāpeniski, tāpēc izmaiņas ikdienā nereti sākas tieši no mazākajiem ģimenes locekļiem. Iesaistot bērnus šādās iniciatīvās, iegūt ne tikai apkārtējā vide, bet arī paši bērni, jo tādejādi tiek attīstītas caurviju prasmes, kritiskā domāšana un pilsoniskā atbildība.

Pirmsskolas nodarbībās runājam ar bērniem par dažādiem jautājumiem – atkritumu šķirošanu, enerģijas taupīšanu, veselīgu uzturu u.tml. Sākam ar šo paradumu ieviešanu bērnudārzā kopumā vai grupiņā, pārrunājam situāciju ģimenē, aicinot ieviest šādus paradumus arī mājās. Caur spēlēm vai interesantām akcijām bērni aizraujas un kļūst par zaļajiem aģentiem. Bērni šiem jautājumiem pieiet ļoti atbildīgi, sekojot līdzi, vai viņu vienaudži, pedagogi un vecāki ievēro dabai draudzīga dzīvesveida principus. Nereti bērni ir daudz vērīgāki un uzmanīgāki pret šiem jautājumiem, nekā pieaugušie.

Idejas, kā iesaistīt bērnus, var būt daudz un dažādas. Esam īstenojuši Silto džemperu dienu, kad samazinām apkuri un saģērbjamies siltāk, piedalāmies Zemes stundā, Meža dienās, plastmasas rotaļlietas cenšamies maksimāli aizstāt ar pedagogu pašu veidotām spēlēm un didaktiskajiem materiāliem no dabai draudzīgām lietām.

Pašu radītas rotaļlietas

Ikdienā ļoti piedomājam pie dažādu lietu otrreizējas izmantošanas, piemēram, papīra, kas pēc apdrukāšanas un izmantošanas, var pārtapt par izejvielu aplikāciju darbiņiem u.tml. Skaidrojot bērniem, kā rodas papīrs un kāpēc ir svarīgi samazināt tā lietošanas apjomus vai izmantot to atkārtoti, redzam, ka drīz vien bērni paši sāk vērtēt, cik racionāli skolotāji izmanto papīru. Aplami domāt, ka bērnus aizrauj tikai krāsainas un spožas rotaļlietas, patiesībā pirmsskolas vecuma bērniem nereti daudz interesantākas šķiet pašu vai skolotājas radītas rotaļlietas un spēles, pat tad, ja tās nav tik košas vai ir veidotas no pavisam vienkāršiem materiāliem.

Neiztrūkstoša zaļās domāšanas sastāvdaļa ir ēšanas paradumi – ekoloģiski produkti, dārzeņu un augļu iekļaušana ikdienas ēdienkartē, kā arī pārtikas atkritumu samazināšana, pie kā ikdienā vienmēr piedomājam. Aktīvi sadarbojamies ar vietējām zemnieku saimniecībām, kas piegādā sulas, ābolus, ķirbjus un citus labumus. Arī šajā jautājumā aktīvi iesaistām bērnus – paši audzējam garšvielas un tējas, esam izmēģinājuši spēkus arī tomātu, gurķu un zirņu audzēšanā. Pedagogi arī regulāri gatavo kopā ar bērniem, tostarp izmantojot produktus, kas bērniem negaršo, bet ir ļoti vērtīgi. Daudzi vecāki sapratīs, cik grūti pierunāt bērnu ēst ķirbi, spinātus vai bietes, bet ar interesantām receptēm un kopīgu gatavošanu, atklājas, ka bērniem var garšot arī kāļu un ķirbju čipsi, loku maizītes u.tml. lietas. Nereti saņemam komentārus no vecākiem, kuri ir pārsteigti par to, ka viņi atvase labprāt ēd dažādus dārzeņus.

Pedagoga paraugs ikdienā, skaidrošana un interesants pasniegšanas veids ar spēļu vai projektu starpniecību noteikti ir atslēga kā bērnā modināt interesi par dabai draudzīgu dzīvesveidu, savukārt, bērns, kurš izprot ekoloģijas un dabas sargāšanas nozīmi, noteikti ieviesīs vai mudinās ieviest jaunas tradīcijas arī savā ģimenē.

Komentāri (1)

altinyildiz 13.04.2021. 20.18

Ja bērniem mācīs, ka viņu dzimums ir nenoteikts, ka viņi paši sev var to izvēlēties un mainīt pēc izvēles, viņiem nebūs motivācijas rūpēties par ekoloģiju, jo viņu dzīvei pietiks tāpat. Planētu var glābt tikai nacionāli orientēti krietni cilvēki, kuriem rūp, kas būs ar viņu pēcnācējiem un tautu pēc 1000 gadiem.
Atcerēsimies, kā fašistu padla (savādāk nenosauksi), Viņķele, pēc savu čekas saimnieku rīkojuma, ar grāmatiņām no latviešu bērndārzniekiem centās taisīt bezdzimuma būtnes. https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/bernu-gramatas-par-dzimumu-lidztiesibu-atklasana-izversas-skalos-protestos.a3714/ Fizisko un morālo invalīdu, Rinkēvičs, arī nesatrauc, kas būs ar latviešu valsti un tautu, tas drīzāk domā, kā palīst zem Makrona vai Trudo sedziņas.

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu