Kamanas smiltīs

Foto: Paula Čurkste, LETA
Pēteris Strautiņš, bankas "Luminor" ekonomists
Print Friendly, PDF & Email

Latvijas rūpniecība pašlaik ir kā labas kamanas, kuras velk spēcīgi zirgi, taču šīs kamanas tiek vilktas pa smiltīm. Citiem vārdiem, pieprasījums ir ļoti spēcīgs, bet ražošanu apgrūtina lielie darba vides riski un ar prātu neaptveramais juceklis izejvielu, komponentu iepirkumos. Līdz ar to rūpniecības izaugsmes ātrums šogad nebūs izcils, kaut šī nozare gandrīz noteikti augs straujāk nekā ekonomika kopumā. Provizoriski vērtējot, apstrādes rūpniecības pieaugums šogad varētu būt ap 4%.

Februārī apstrādes rūpniecība gada griezumā auga tikai par 0,8%, bet salīdzinājumā ar janvāri – par 0,2%. Priekšā ir trīs mēneši, kad gada pieauguma skaitļi izskatīsies skaisti, jo pērn šajā laikā bija krīze. Taču šis gads kopumā rūpniecībai nebūs viegls, kaut pieprasījuma apstākļi ir labvēlīgi. Eirozonas rūpniecības uzņēmumu noskaņojumu mērošais PMI indekss martā bija 62,5, bet jebkurš rādījums virs 60 ir uzskatāms par izcilu.

Ļoti straujā tempā aug ražošana un jaunie pasūtījumi. Vācijā un Nīderlandē PMI indekss sasniedzis visu laiku augstāko līmeni, bet Francijā un Itālijā tas ir augstākajā pīķī pēdējo 20 gadu laikā.

Latvijas rūpniecības apakšnozaru rezultātu aina ir ļoti kontrastaina. Lielā mērā tas izriet no pandēmijas ietekmes atšķirīgajām izpausmēm laikā. Ir nozares, kurās ir spēcīgs pieaugums tāpēc, ka tās pirms gada pamatīgi nospieda bremzes, bet tad izrādījās, ka bažas bija pārspīlētas. Tā veidojās neapmierināts pieprasījums un tagad ir pamatīgi jāsarauj. Spilgts piemērs ir autorūpniecība, kas februārī auga par 6,8%. Februāris un gada sākums kopumā bija labs mašīnbūvei, bet vājš metālapstrādei (-7,1% februārī), iemesls varētu būt arvien saspringtāka situācija izejvielu iepirkumos, kas nozīmē ne tikai augstas cenas, bet arī piegāžu kavēšanos.

Poligrāfijā ražošana aug strauji (+6,2%). Daļai uzņēmumu pandēmija ir grūts laiks, jo samazinājušies reklāmas apjomi, bet nozares pieaugumu pērn nodrošināja Livonia Print, kas kāpināja jaudas. Uzņēmums savā mājaslapā ziņo par jaunu iekārtu iedarbināšanu arī februārī, tā ka varam cerēt uz labu nozares rezultātu arī šogad.

Ļoti strauji aug apģērbu ražošana (+19,5%), kas ir pērn reģistrētā izlaides krituma spoguļattēls. Turpretim par 37,5% kritusies dzērienu ražošana, CSP min piegādes problēmas pandēmijas dēļ, arī tūrisma krīze nozarei noteikti nav nākusi par labu. Pārsteidzoši liels ražošanas kritums ir pārtikas pārstrādē – februārī ražošana gada griezumā kritās par 4,3%, kas turklāt ir daudz labāk, nekā pieredzējām janvārī. Šai nozarei nav jāuztraucas par pieprasījuma kritumu, taču tajā ir īpaši lieli ražošanas organizācijas riski, jo daļā sektoru darbinieku blīvums ražošanas telpās ir diezgan liels. Iespējams, ka šos un citus mīnusus nozaru datu ailītēs ir veicinājuši infekcijas uzliesmojumi, par kuriem uzņēmumi parasti runā nelabprāt, bet tādi notiek.

Liela ietekme uz rūpniecības kopējo rezultātu arī šogad būs kokapstrādei, kas pērn lielā mērā glāba visu apstrādes rūpniecību. Globālajai krīzei bija pārsteidzoši labvēlīga ietekme uz koksnes produktu pieprasījumu. Par iespēju pārdot nebūs jāuztraucas arī šogad, bet šajā nozarē īpaši liels izaicinājums būs iespēja saražot. Valsts mežos nopērkamais koksnes apjoms būs mazāks nekā pērn, ko, sākot no 2. ceturkšņa, jutīs pārstrādātāji. Lai arī ir cerības to kompensēt ar iepirkumiem no privāto mežu īpašniekiem un importu, tomēr zāģētavu izlaide reālā izteiksmē šogad gandrīz noteikti samazināsies. Turklāt arī izejvielu importā ir riski, piemēram, ir bažas, ka Krievija varētu ierobežot neēvelētu un nežāvētu zāģmateriālu eksportu. Mūsu kokrūpniecība no citām valstīm importē ne tikai apaļkokus, bet arī šādus lētus starpproduktus, kurus pēc tam pārvērš augstākas pievienotās vērtības izstrādājumos. Taču finansiālā ziņā zāģētavām šis var būt labs gads, jo pārdošanas cenas ir ļoti augstas. Savukārt lietkoksnes tālākas pārstrādes uzņēmumi, kuriem nav ilglaicīgu iepirkšanas līgumu, var nonākt pamatīgās cenu spīlēs, jo to klienti nevēlēsies izmaksu kāpumu kompensēt.

Stāsts par kokapstrādes spraigo un spriego dzīvi ir ilustrācija grūtībām, ar kurām saskaras arī citas nozares. Koronavīruss pasaules ekonomikas okeānā sacēlis pamatīgus viļņus, kas turpinās šūpoties vēl ilgi, savā starpā sadursies, plīsīs no sava svara un kārtīgi apšļāks visus pa okeānu kuģojošos. Būs grūti saprast, kas notiek, jo tas, kas notiek dziļajās ieplakās starp viļņiem, nav labi redzams. Šis būs interesants, taču arī bažu pilns gads.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu