Brīgera ziepju laikmets

Uzņēmuma korpusi Stabu ielā 10 pagājušā gadsimta sākumā. Priekšplānā redzamajā ēkā ražotne atradās 19. gadsimta vidū
Ingus Bērzons
Print Friendly, PDF & Email

«Ar Brīgera ziepēm vismelnākās rokas kļūst baltas!» vēstīja firmas H. A. Brieger reklāmas sauklis pirmskara Latvijā. Nu šo nosaukumu pārņēmis agrākais Dzintars, kura kosmētika atgriezusies veikalos. Brīgera vārda palienēšana liecina par ambīcijām un uzliek pienākumu nepievilt

Stāsta «vaininieks» Heinrihs Ādolfs Brīgers piedzima Rīgā 1823. gada 27. septembrī. Viņa tēvs Johans Gotlobs Brīgers bija korduanādas meistars, Rīgā no dzimtās Silēzijas ieceļojis gadsimtu mijā. Johanam Gotlobam bija divi dēli un divas meitas. Kas tieši pamudināja Heinrihu Ādolfu apgūt ziepju meistara arodu, var tikai minēt, taču skaidrs, ka pamatizejvielu ziņā rūpals nestāvēja tālu no ādmiņa darbnīcas. Tolaik saimniecības ziepju izgatavošanai amatnieki ierasti izmantoja lielākoties cūku, liellopu vai jēru taukus. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt drukātā vai digitālā žurnāla abonentam. Esošos abonentus laipni lūdzam ienākt:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu