«Ar Brīgera ziepēm vismelnākās rokas kļūst baltas!» vēstīja firmas H. A. Brieger reklāmas sauklis pirmskara Latvijā. Nu šo nosaukumu pārņēmis agrākais Dzintars, kura kosmētika atgriezusies veikalos. Brīgera vārda palienēšana liecina par ambīcijām un uzliek pienākumu nepievilt
Stāsta «vaininieks» Heinrihs Ādolfs Brīgers piedzima Rīgā 1823. gada 27. septembrī. Viņa tēvs Johans Gotlobs Brīgers bija korduanādas meistars, Rīgā no dzimtās Silēzijas ieceļojis gadsimtu mijā. Johanam Gotlobam bija divi dēli un divas meitas. Kas tieši pamudināja Heinrihu Ādolfu apgūt ziepju meistara arodu, var tikai minēt, taču skaidrs, ka pamatizejvielu ziņā rūpals nestāvēja tālu no ādmiņa darbnīcas. Tolaik saimniecības ziepju izgatavošanai amatnieki ierasti izmantoja lielākoties cūku, liellopu vai jēru taukus.
1849. gada nogalē Rigische Anzeigen parādās sludinājumi ar šādu tekstu: «Tā kā esmu šeit nodibinājis sveču un ziepju fabriku, iesaku cienījamajai publikai savus labos ražojumus, kurus centīšos piedāvāt par labu cenu. Pārdošanu atradīsiet manā mājā Pēterburgas priekšpilsētā, uz Stabu un Baznīcas ielas stūra, netālu no lielās ielas.» Vēlāk šī vieta pazīstama ar adresi Stabu iela 10. Bet jaunā uzņēmēja brāļa Kārļa Gotloba Aleksandra Brīgera ādu veikalā Mazajā Jaunielā 3 pircējiem sāk piesolīt veļas ziepes un sveces rudens vakaru tumsas kliedēšanai.
«Lācis bultu riņķī»
Sākotnēji ziepju vārīšana Stabu ielā, kas skaitījās Rīgas priekšpilsēta, notika divās necilās vienstāva koka ēciņās, kurās rosījās tikai seši darbinieki. Rīgā tad netrūka ziepju vārītāju un sveču lējēju, tāpēc Heinriham Ādolfam nācās domāt, kā izcelties. Viņa veikals uz Lieldienām piedāvāja ziepes «Lieldienu olu formā», «kokosa ziepes», franču odekolonu un smaržas, taču, pēc visa spriežot, tie vēl nebija vietējie ražojumi.
Tikai 1876. gada, neaizmirstot arī par vienkāršu produkciju vienkāršiem ļaudīm, uzņēmums ķērās pie turīgam patērētājam domātu aromātisko tualetes ziepju un parfimērijas izgatavošanas. Uz vietas pagatavoto ziepju masu uzlaboja ar ārzemēs iegādātām esencēm un ēteriskajām eļļām. Par preču zīmi Brīgers izvēlējās «lāci bultu riņķī», kura simboliskā nozīme gan nav droši zināma, taču var pieņemt, ka tā ir kāda atsauce uz dzimtas pagātni.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.