Gads ar attālinātajām mācībām – nav ieguvumu bez zaudējumiem

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Andris Gribusts, izglītības uzņēmuma ”Lielvārds” valdes priekšsēdētājs
Print Friendly, PDF & Email

Kad pagājušā gada martā skolas visā Latvijā uzsāka attālināto mācību procesu, diezin vai kāds varēja iedomāties, cik ļoti ievilksies šis “pagaidu stāvoklis” Latvijas izglītībā. Un, kā nu ne, martā atzīmējām attālinātās mācīšanās pirmo gadadienu! “Nekas nav paliekošāks par pagaidām” – šo teicienu itin bieži lietojam, runājot par dzīves telpas iekārtošanu. Arī attālinātās mācības uzsākot, lielākā daļa skolotāju (un skolēnu, un viņu vecāku) pat iztēloties nespēja, ka šajos pašos apstākļos joprojām attapsimies gadu vēlāk. Bet kāda tad ir attālinātās mācīšanās gada bilance Latvijas skolās?

Skatoties īstermiņā – nekā priecīga

Uzsākot attālināto mācīšanos, lielai daļai skolotāju nebija ne jausmas, kā vadīt mācības attālināti. Vēl sliktāk klājās tiem, kuri ar tehnoloģijām bija “uz jūs”. Tas rezultējās ļoti neviendabīgas kvalitātes mācību procesā. Nenoliedzami, šā gada laikā esam daudz mācījušies un redzējuši brīnišķīgus piemērus, kas, šķiet, vēl vairāk atraisījuši skolotāju radošo potenciālu, iesaistot bērnus attālinātajās mācībās – sākot no matemātikas un beidzot ar sportu. Bet turpat blakus bija arī visai bēdīgi gadījumi, piemēram, skolotāji, kuri tikai rakstiski dod norādes par to, kas bērniem pašiem vai vecāku vadībā jāapgūst, tādējādi jau saknē nokaujot motivāciju mācīties, izzināt, pētīt un darboties.

Šis nav akmens tikai skolotāju dārziņā – ņemot vērā apstākļus, bez iespējām īpaši pārplānot resursus ne tikai mācību materiālu, bet arī tehnoloģiskā un programmatūru nodrošinājuma ziņā, daudzi izdarīja labāko, kas esošajā situācijā iespējams. Tāpat jāņem vērā, ka arī bērniem (un darbos aizņemtajiem vecākiem) ne vienmēr bija pieredze, kā organizēt attālināto mācīšanos, pašiem plānojot savu laiku. Turklāt tehnoloģijas, kas izmantojamas, lai mācītos, piedāvā arī daudzas citas – nereti daudz vilinošākas – brīvā laika pavadīšanas iespējas.

Īsāk sakot, grūti gāja kā skolotājiem, tā arī skolēniem. Bet tas vēl nav viss. Atskatoties uz aizvadīto gadu, virkne prominentu izdevumu, tai skaitā The Economist un Financial Times, cēla trauksmi par to, ka pandēmija vēl vairāk palielinājusi plaisu starp turīgajiem un trūcīgajiem pasaules iedzīvotājiem. Vieni no lielākajiem zaudētājiem pandēmijas rezultātā ir trūcīgo ģimeņu bērni. Nav grūti mācīties un saglabāt labas sekmes, ja, vecāku pabarots un aprūpēts, tu savā istabā ar labu interneta pieslēgumu sēdi pie mācību galda un seko līdzi pārdomāti organizētam mācību procesam savā datorā vai planšetē. Cita lieta, ja kopā ar vairākiem brāļiem vai māsām esi iespiests mājokļa šaurībā un troksnī, mēģinot saprast, kuram no bērniem būtu priekšroka pieslēgties savai stundai no vienīgā ģimenes rīcībā esošā datora. Pandēmija īpaši izgaismoja tehnoloģiju nodrošinājuma trūkumu sociāli mazāk aizsargātajām grupām.

Un, visbeidzot, mēs esam sociālas būtnes. Īpaši bērniem ir grūti iztikt bez skolas biedriem, draugiem, iespējām satikties klātienē. Pat jaudīgākie video zvani un čatu straumes neaizstāj kopā būšanas prieku vienā klasē un sarunas starpbrīžos. Tāpēc daudzi emocionālās labklājības eksperti ceļ trauksmi par to, ka izolācijas laika sekas jutīsim vēl ilgi pēc tam, kad šis savstarpējās atšķirtības laiks būs beidzies.

Ilgtermiņā – ieguvēji būsim mēs visi

Tomēr ir arī labas ziņas. Ilgtermiņā to būs pat vairāk. Pandēmijas ietekmē izglītībai globāli pievērsta ļoti liela uzmanība un skolas tiek aprīkotas ar tehnoloģijām labāk, nekā jebkad agrāk. Pavisam īsā laikā varējām pārliecināties, ka tehnoloģiskajam nodrošinājumam izglītības procesā var būt izšķiroša nozīme.

Šā gada laikā skolotāju digitālā pratība ir krietni augusi un arī skolēni ir apguvuši tik noderīgās pašvadītas mācīšanās prasmes. Pieaug mācību procesa interaktivitāte un skolēnu iesaiste.

Globāli izglītības tehnoloģijas šobrīd ir ļoti  pievilcīga investīciju joma – pērn pasaules mērogā tā piesaistījusi vairāk nekā 16 miljardus ASV dolāru. Tāpēc varam sagaidīt, ka jau tuvā nākotnē izglītības jomā gaidāmi jauni, interesanti tehnoloģiju risinājumi uzlabotai mācīšanās pieredzei. Arī mūsu attīstītā digitālā mācību platforma SOMA.LV piedzīvoja neskaitāmus uzlabojumus personalizētai mācību pieredzei un satura pilnveidei, lietotāju skaitam strauji pieaugot. Tehnoloģisko risinājumu attīstības rezultātā izglītības pieejamība uzlabosies. Turklāt visiem, ne tikai turīgākajai sabiedrības daļai.

Ņemot vērā mākslīgā intelekta risinājumu attīstību, būs plašākas iespējas gūt personalizētu un adaptīvu mācīšanās pieredzi. Tas liks uzdot jautājumus par skolotāja lomu mācību procesā. Līdz ar tehnoloģiju attīstību, skolotāja loma visdrīzāk transformēsies no zināšanu nesēja uz mācīšanās procesa dizaineri un koordinatoru, kas pratīs tehnoloģijas izmantot savā labā. Tāpēc pandēmijas laikā uzkrātā pieredze visām pusēm noteikti summējama ar “plusa zīmi”. Šā laika pieredze un prasmes palīdzēs transformēt izglītības procesu tā, lai, atgriežoties klasēs, gūtās zināšanas palīdzētu veidot labāk organizētu, vienlīdzīgāku, tehnoloģijās balstītu un mūsdienīgu mācību procesu.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu