Atbalsts sportam ir stāsts par sabiedrības veselību, ne tikai medaļām

Distanču slēpošanas trase Lucavsalā. Foto: Evija Trifanova, LETA
Viesturs Kaģis, SIA «RECK» valdes priekšsēdētājs
Print Friendly, PDF & Email

Lai gan nodokļu reforma 2018. gadā būtiski samazināja to uzņēmēju skaitu, kuri ziedoja sportam, un pandēmija turpina šo negatīvo tendenci, ierobežojot uzņēmēju iespējas, joprojām ir nedaudz atbalstītāju, kuri turpina sniegt artavu ne tikai izlases līmeņa sportistiem, bet arī bērniem un jauniešiem, kuri sāk pilnveidot savu talantu. Latvijas Olimpiskā komiteja paudusi, ka tieši privātais kapitāls var sniegt uzrāvienu talantīgajiem jaunajiem sportistiem. Šobrīd lielākā problēma nav valsts finansējuma apjoms, bet gan skaidras un ilgtspējīgas finansējuma programmas trūkums, tāpēc “robus” jācenšas aizpildīt ar uzņēmēju atbalstu.

Vācijas, Austrijas un citu valstu pieredze

Pandēmijas un nodokļu reformu iespaidā patlaban sportam aktīvi ziedo tikai tie uzņēmēji, kuri spēj saskatīt emocionālo prizmu un gūt gandarījumu no atbalsta sniegšanas jaunajiem un talantīgajiem sportistiem. To, ka atbalsts sportam nozīmē arī būtisku biznesa sadaļu, Latvijā saskata tikai nedaudzi. SIA RECK ir kopā Latvijas Bobsleja un skeletona federāciju jau daudzus gadus no brīža, kad mūsu čempioniem nebija pat pienācīga starta ekipējuma. Papildus tam atbalstīta arī riteņbraukšana, basketbola un pludmales volejbols, arī bērnu un jauniešu sporta līmenī. Tiekoties ar biznesa partneriem no Vācijas, Austrijas vai Čehijas, kur šāda veida ziedojumi sportam tiek uztverti pavisam citādāk, redzam, ka Latvijai vēl tāls ceļš ejams, tomēr arī pie mums ir uzņēmēji, kuri gatavi līdzdarboties, un tas ir daudz.

Pirms 2018. gada atbalsts sportam no uzņēmējiem lielā mērā bija saistīts ar iespēju samazināt ik gadu maksājamo uzņēmuma ienākuma nodokli (UIN) par ziedotajām naudas summām. Kopš 2018. gada UIN jāmaksā pie faktiskās peļņas sadales. Šādas izmaiņas mudināja uzņēmējus peļņu atstāt uzņēmumu attīstībai, jo reinvestētās peļņas nodokļa likme šobrīd ir 0%. Faktiski UIN likumā iestrādātais atbalsta mehānisms par ziedojumiem sabiedriskā labuma organizācijām šos trīs gadus netika realizēts. Pandēmijas ietekmē daudziem uzņēmējiem ir jādomā par izdzīvošanu, ne par peļņas dalīšanu un dividendēm. Turklāt nav rasti mehānismi, kā kompensēt ziedojumu sarukumu sporta nozarei, arī plānotā akcīzes nodokļa līdzekļu novirzīšana sportam vismaz daļējā apjomā nav īstenota.

Atbalsta ietekme uz jaunās maiņas veidošanos

Tas, vai un cik ātri tiks izstrādāti atbalsta mehānismi vai pārdomāta un ilgtermiņa valsts atbalsta sadales programma, ir politikas veidotāju pārziņā. Kamēr tas nav noticis, uzņēmēji var censties palīdzēt savu iespēju robežās, ne tikai ziedojot, bet arī sniedzot padomu, zinot, kam ikdienā iet cauri sportisti un viņu ģimenes. Būtiski atbalstīt ne tikai sportistus, kuri jau nes Latvijas vārdu pasaulē, bet arī tos, kuri sper pirmos soļus talanta izkopšanā, vienlaikus mācoties vai studējot. Tas jādara arī valstiskā līmenī, pretējā gadījumā virknē sporta veidu var iztrūkt jaunā maiņa.

Runājot par pārmaiņām valsts līmenī, aicinātu arī nenodalīt prioritārus un mazāk prioritārus sporta veidus, kā arī neieciklēties uz finansējuma sadali atkarībā no tā, vai sporta veids ir individuāls vai komandas. Vienmēr būs kāds, kuram būs par maz, vai kāds, kurš saņem atbalstu no starptautiskajām federācijām, bet, neraugoties uz visu, jārada vienādi apstākļi visiem jauniešiem, kuri vēlas augt, attīstīties un pierādīt sevi. Atbalstot jaunos sportistus, jāsniedz iespēja sagatavoties līdz noteiktam līmenim, pēc kura sasniegšanas jau var sākt runāt par rezultātiem un prioritātēm. Un jārada arī labvēlīgi apstākļi uzņēmējiem, lai būtu motivācija iesaistīties un atbalstīt. Manuprāt, nekādi citi mehānismi kā vien nodokļu atlaides, nebūs tik iedarbīgi, kā nepieciešams.

Jauniešu fiziskā veselība

Atbalsts sportam nav stāsts tikai par medaļām un Latvijas vārdu pasaules kartē, tas ir stāsts arī par mūsu jaunās paaudzes fizisko veselību. Šobrīd, kad skolu programmā sporta aktivitātēm atvēlētais laiks sarūk un pandēmijas ietekmē bērni un jaunieši ir spiesti aizvien vairāk laika pavadīt virtuālajā vidē, jāatbalsta katra iniciatīva, kas motivē bērnus un jauniešus sportot un būt fiziski aktīviem. Ilgtermiņā ierosinu padomāt par nodokļu atvieglojumiem strādājošajiem sportistiem/amatieriem – par ikmēneša sporta abonementiem, dalību sporta klubos un līdzmaksājumiem amatieru komandās, līdzīgi, kādi tie šobrīd ir par ārstniecību un izglītību. Šie ieguldījumi valstiski nozīmēs mazākus veselības aprūpes izdevumus nākotnē un veselāku un mērķtiecīgāku nāciju.

Daudzām Latvijas ģimenēm finansiālā situācija ir mainījusies, jo virkne nozaru ir apstājušās. Un lielā daļā šo ģimeņu aug bērni un jaunieši, kuri nodarbojas ar kādu sporta veidu. Mēs varam tikai iedomāties, kādus un cik daudz resursus tas prasa no visas ģimenes. Tā nav tikai ekipējuma iegāde, bet transporta un loģistikas izdevumi, dalības maksa sporta skolās vai sacensībās u.tml. Tas ir arī laiks, ko ģimene iegulda, lai jaunietis varētu attīstīt savu talantu. Un, ja mēs – uzņēmēji – varam palīdzēt šīm ģimenēm, tas sniedz ārkārtīgi lielu gandarījumu. Redzot jauno sportistu sasniegumus, nepamet apziņa, ka daļa no tā ir arī mūsu nopelns.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu