Darbinieku motivācija un labsajūta ir uzņēmēju rokās

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Kārlis Ķezberis, Bolt reģionālais vadītājs Latvijā
Print Friendly, PDF & Email

Kad pērnā gada pavasarī tika izziņots par pandēmijas izplatību, ne viens vien domāja, ka mazliet jāpaciešas un jau pavisam drīz ikdiena izskatīsies tieši tā, kā esam ar to apraduši. Nu jau gadu esam “pandēmijas ēnā”, un šobrīd nekas neliecina, ka drīzumā atgriezīsimies pie ierastajām gaitām. Lielākajai daļai cilvēku ikdiena ir pārvērtusies līdz nepazīšanai, ir pazudusi robeža starp mājām un darba vietu, pavadām daudz stundu pie datora un, kaut arī ieekonomējam laiku, jo nav jāpārvietojas, emocionāli šis periods ir pamatīgi nogurdinājis.

Šajā kontekstā, īpaši tagad, darba devējam ir neatsverama loma patīkamas darba vides radīšanā, kas būtiski ietekmē cilvēka emocionālo un fizisko labsajūtu, tādējādi veicinot izaugsmi, motivāciju un produktivitāti. Vienlaikus katras paaudzes vēlmes un vajadzības var krietni atšķirties. Arī motivācijas instrumenti katram savi. Vai alga var būt pietiekama motivācija ilgtermiņā? Var definēt sešus elementus, kuri raksturo labklājību darbā – iesaistīšanās, attiecības, jēgpilns darbs, pozitīvas emocijas un veselība. Kā atbalstīt un ieinteresēt darbiniekus?

“Pandēmijas faktors” un visiem apnikusī mājsēde

Ir vairāki priekšnoteikumi, kas veido darbinieka labklājību. Būtiska ir savstarpējo attiecību veidošana starp darbinieku un uzņēmumu/organizāciju – procesos iesaistīts un novērtēts darbinieks sasniedz daudz vairāk nekā no viņa tiek gaidīts. Šajā laikā īpaša nozīme ir attiecību veidošanai – lai arī mājsēdes periodā tas ir izaicinoši, pozitīva saskarsme un rūpes ir vēl svarīgākas nekā jebkad iepriekš. Ir jāplāno kopīgas virtuālās sarunas, kur brīvā gaisotnē ikkatrs var pastāstīt, kā klājas, ļaut citam citu uzklausīt un emocionāli atbalstīt. Ir jāveicina sapratni par darba jēgpilnību, pievienoto vērtību – ja darbinieks nesaprot sava darba jēgu vai viņam to neviens nav izskaidrojis, zūd motivācija un līdz ar to arī rodas neieinteresētība pret darbu.

Viens virziens, ar ko ir jāstrādā – emocionālā labsajūta, tomēr ne mazāk svarīgi ir fiziskie darba apstākļi. Saskaņā ar Rīgas Stradiņu universitātes veikto pētījumu, ir secināts, ka trešdaļa darba devēju pat nav īsti painteresējušies par nepieciešamo aprīkojumu, darbiniekam strādājot no mājām. Tāpat secināts, ka par darbiniekiem vairāk rūpējušies mazie un vidējie uzņēmumi, lai gan citās situācijās tendence ir par labu lielajiem. Tā ir ļoti satraucoša ziņa, jo, no vienas puses, tiek sagaidīts, ka darbinieks turpinās “nest peļņu” uzņēmumam, tajā pašā laikā atstājot darbinieku sava veida pašplūsmā ar cerību, ka viņš spēs nodrošināt sev pienācīgu un veselīgu darba vietas aprīkojumu mājās.

Tāpat arī LinkedIn veiktais pētījums 2020. gadā apstiprina emocionālos izaicinājumus, ar ko liela daļa saskaramies. 56% aptaujāto darba pienākumu veikšana pandēmijas laikā sagādā lielāku trauksmi un stresu nekā tas bija pirms vīrusa izplatības. Tāpat 36% aptaujāto sacīja, ka noteiktie ierobežojumi un darbs no mājām ir būtiski ietekmējuši viņu spēju koncentrēties darba pienākumu veikšanai. Savukārt 27% aptaujāto sacīja, ka viņus no darba pienākumu veikšanas ļoti viegli var novērst notiekošais mājās. Darba un mājas vides saplūšana vienā telpā ir ietekmējusi cilvēku ikdienu – gandrīz ceturtā daļa aptaujāto norādījusi, ka viņiem darba dienas beigās ir ļoti grūti atslēgties no darba pienākumiem.

Jo ilgāk dzīvojam pandēmijas apstākļos, jo lielāku diskomfortu izjūtam. Protams, nevar gaidīt, ka darba devējs atrisinās darbinieku problēmas pilnībā, tomēr ir ļoti liela nozīme, kādus papildu līdzēkļus ir iespēja ieguldīt darbinieku labsajūtā, lai maksimāli atbalstītu un veicinātu apmierinātību ar dzīvi un tādejādi arī interesi un motivāciju strādāt ar atdevi.

Motivācijas instrumentu izvēlei var palīdzēt konkrētu paaudžu izzināšana

Katrai paaudzei ir savas stiprās un vājās iezīmes, kas cieši saistītas ar laikmetu, kurā cilvēks aug un attīstās, kā arī ietekmē to, kas cilvēku motivē. Saskaņā ar uzņēmuma Fontes pētījumu, Latvijā visplašāko darba tirgus daļu pārstāv X paaudze (dzimuši laikā no 1962. līdz 1981.gadam), kas veido ~42%. Savukārt otru lielāko darba tirgus daļu Latvijā pārstāv Y jeb Millenium paaudze (dzimuši laikā no 1982. līdz 2000.gadam), veidojot ~41%. Tāpat palēnām darba tirgū ienāk Z paaudze (dzimuši laikā no 2001. līdz 2015.gadam). Jaunākajai – digitālajai paaudzei galvenais motivācijas dzinējspēks ir tolerance, uzticēšanās un izaicinājumi, kā arī viņu socializācijas un audzināšanas procesos tehnoloģijas saskatāmas par vienu no nozīmīgākajiem aspektiem. Turpretī Millenium paaudze dod priekšroku darba videi, kur nav sociālas hierarhijas, ir augsta socializēšanās, atvērta tipa birojs, individuāla darba laika plānošana, individuāls konkrēts un reāls mērķis.

Ja Millenium paaudzei raksturīgi skatīties citā virzienā un radīt inovatīvas idejas dažādu problēmu risināšanai, tad X paaudze dod priekšroku stabilitātei un pārmaiņas rada stresu, viņi nemēdz bieži mainīt darbavietas un ir ļoti lojāli un atbildīgi. Nav tādas labākas vai sliktākas paaudzes, katrai no tām ir dažādas lieliskas iezīmes. Paaudzes ietvaros cilvēki ir ļoti dažādi, tāpēc būtiski ne tikai izzināt un ņemt vērā paaudžu vajadzības, bet arī veidot personīgu komunikāciju ar darbinieku, lai izprastu, kas tieši viņam/viņai sagādās prieku, liks justies novērtētam un kā darba devējs var palīdzēt attīstīties atbilstoši vajadzībām un mūsdienu darba tirgus prasībām.

Ir diezgan skaidrs, ka alga neveido ilgtermiņa motivāciju, un tādi darbinieku labumi kā apdrošināšana, tēja, kafija, uzkodas jau tiek uztvertas par pašsaprotamām. Ir daudz iespēju atbalstīšanai un labklājības veicināšanai, piemēram, kādu motivēs papildu brīvdienas vai fleksiblas darba stundas, citu – izaugsmes kursi vai apmaksāts transportlīdzeklis.

Pandēmijas ietvaros, manuprāt, ļoti būtisks ir atbalsts “mājas biroja” iekārtošanā.

Kāds mēdz strādāt, sēžot dīvānā, jo nav piemērota krēsla, kas ļautu sargāt muguras veselību, citam nav piemērota rakstāmgalda un portatīvais dators nereti atrodas klēpī. Nepiemēroti darba apstākļi būtiski var ietekmēt gan fizisko, gan emocionālo labsajūtu. Daudzviet Eiropā, arī pie mums – Bolt uzņēmumā, ir paredzēta konkrēta summa katra darbinieka subsidēšanai, kā ietvaros katrs attālinātā darba veicējs var iekārtot atbilstošu veselīgu darba vidi. Piešķirtā summa ir pietiekama, lai iegādātos nepieciešamo aprīkojumu un, pēc mūsu pieredzes, darbinieki ļoti novērtē, ka par viņiem nav aizmirsts un uzņēmums rūpējas par katra veselību.

Vēlos mudināt katru darba devēju atkāpties soli atpakaļ un izvērtēt “lielo bildi”, kas valda kolektīvā. Domāt gan par kopējo labklājības politiku un pēc iespējām – par katru individuāli, atbilstoši personības iezīmēm. Kādam trūkst socializēšanās, kādam nav papildu līdzekļu, lai iekārtotu mājas biroju, bet kādam citam diena uzlabotos ar “paldies” pateikšanu. Esiet vērīgi un empātiski!

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu