“Latvijas dzelzceļa” nākotnes perspektīva

Foto: Paula Čurkste, LETA
Kaspars Ozoliņš, Rīgas Brīvostas flotes vadītājs
Print Friendly, PDF & Email

Uzņēmumam Latvijas dzelzceļš (LDz) ar pilnu jaudu ir jādara tas, kas jādara – viens no tā attīstības virzieniem ir veicināt dzelzceļa kravu pārvadājumus. Valsts veido un uztur publisko ceļu infrastruktūru, pa kuru notiek autotransporta kustība, tai skaitā kravu un pasažieru pārvadājumi, un par kuru mēs maksājam nodevas un nodokļus. Taču ne cents no akcīzes nodokļa, kas tiek maksāts par degvielu un elektrību dzelzceļa pārvadājumos, tai skaitā Pasažieru vilciena iekšzemes pārvadājumos, nenonāk sliežu jeb dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai. Ostu nozarei ir ļoti svarīga LDz turpmākā attīstība, tāpēc uzskatu, ka šī ir ļoti būtiska tēma, kas ir padziļināti jāaplūko, veicot dzelzceļa infrastruktūras apsaimniekotāja rīcības analīzi.

Lai gan dzelzceļa pārvadājumu kravu kritums ir ļoti liels, LDz šajos apstākļos turpina strādāt, saglabājot darbiniekus un maksājot atbilstošas darba algas. Darbinieku skaita samazināšana, kas gada laikā skāra 1100 cilvēku, Latvijā ir ļoti liels skaits, tomēr lielākā daļa šo profesionāļu ir pieprasīti darba tirgū. Tas nozīmē, ka dzelzceļa darbiniekiem ir atbilstoša kvalifikācija, kompetences un arī “ieaudzināta” krietna korporatīvā kultūra, kas darba tirgū ir gaidīta. Protams, uzteicama ir uzņēmuma vadības un arodbiedrības abpusēja izpratne par veicamajām darbībām.

Pārmaiņu vadības izaicinājumi

Ne mazāk svarīga ir spēja vadīt dzelzceļu šajos patiesi grūtajos apstākļos. Mierīgi, bet ļoti pārdomāti, liekot lietā labas pārmaiņu vadības prasmes. Kāda tad ir situācija? Vispārzināms fakts ir pārvadājumu apjoma kritums ģeopolitisko pārmaiņu dēļ. Sakot daudz skarbāk, zaudēta ir vairāk nekā puse biznesa.

Vēl sarežģītāks process tehnoloģiski un mārketinga ziņā ir  savienot LDz ar Rail Baltica, proti, esošo dzelzceļa infrastruktūru sasaistīt ar vērienīgo projektu un piedāvāt to kravu un pasažieru pārvadājumiem. Tieši tas paver arī vislielākās iespējas ilgtermiņa perspektīvā, ļaujot savienot Austrumu – Rietumu un Ziemeļu – Dienvidu dzelzceļa pārvadājumus vienotā sistēmā un sinerģijā ar multimodāliem (jūra, autotrasports, gaiss) risinājumiem. Tas nozīmē ātrumu, drošību un efektivitāti kravu nosūtītājiem un saņēmējiem, kā arī pašiem pārvadātājiem. Tādēļ ļoti būtiski ir veicināt LDz loģistikas jaudu un uzturēt un lietderīgi izmantot ilgstoši attīstīto un labā stāvoklī esošo dzelzceļa infrastruktūru Latvijā, lai tā dotu atdevi arī nākotnē.

Jaunā dzelzceļa misija

Vēl viena iespēja, kuru, balstoties uz savu iepriekšējo pieredzi, labi saprot un turpina virzīt LDz vadība, ir veidot uzņēmumu kā vienas pieturas aģentūru, kā atslēgas mezglu multimodāliem (daudzveidu), starptautiskiem lielapjoma pārvadājumiem. Tas nozīmē, ka klients vēršas pie viena uzņēmuma, kurš organizē, koordinē un nodrošina kravu nogādi, izmantojot gan Latvijas valsts, gan privātu infrastruktūru, ritošos sastāvus un citus nepieciešamos pakalpojumus. Tādējādi LDz paplašina savu pakalpojumu eksporta ģeogrāfiju un padara pašu pakalpojumu saprotamāku, vieglāk pieejamu un ar paredzami augstāku pievienoto vērtību. Pārmetumi par iespējamu konkurences noteikumu pārkāpšanu būtu nevietā, tieši otrādi – šādi rīkojas daudzu Eiropas Savienības valstu, piemēram, Vācijas, Austrijas dzelzceļa uzņēmumi. Šādi lielapjoma kravu loģistikas pakalpojumi ietver ne tikai primitīvu kravu pārvešanu no punkta A uz punktu B, bet arī multimodālas pārvadājumu ķēdes izveidi, kopējas tarifu politikas izstrādi, valsts un pašvaldību iestāžu rīcības koordinēšanu u.c. Privātais bizness šādus vērienīgus un sistēmiskus pakalpojumu nenodrošina. Svarīgi, ka šis LDz attīstības virziens tieši sasaucas ar Rail Baltica projekta īstenošanu, jo tas ļaus integrēt dzelzceļu ar lidostu un, cerams, pavērs jaunas iespējas ne tikai pasažieru, bet arī kravu pārvadājumiem.

Nav noslēpums, ka Lietuva, rūpējoties par savām interesēm, virza pieeju, ka katra valsts atsevišķi pārvaldītu savu Rail Baltica daļu. No vienas puses, tas ir nepareizi, bet, no otras, dod iespēju LDz kļūt par Rail Baltica Latvijas projekta integrētu sastāvdaļu. LDz nav tikai sliežu infrastruktūra. Uzņēmumam ir iespēja kļūt par nozīmīgu spēlētāju loģistikā. Ja tāda ir LDz vadības iecere, tad mērķis un virziens ir labi un atbalstāmi!

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu