Kā Latvijas uzņēmēji krīzes gadā spēja pat mazliet palielināt eksporta apjomu
Neticami, bet fakts: neraugoties uz nenoteiktību pasaules tirgos un to, ka ekonomika piedzīvojusi kritumu gandrīz visās Eiropas un citās pasaules valstīs, Latvijas eksportētāji pagājušā gada 11 mēnešos spēja ne tikai saglabāt eksporta apjomu 2019. gada, tātad pirmskrīzes, līmenī, bet pat nedaudz to palielināt (plus 0,7%), sasniedzot 12,03 miljardu kopējo vērtību. Kāds ir viņu noslēpums? Ir Nauda lūdza eksportētājus izstāstīt, kāds viņiem bijis pagājušais gads un ko gaidīt no šī.
Pavasarī, kad Covid-19 jau bija skāris Latvijai būtiskākās eksportvalstis, ekonomisti vietējiem uzņēmumiem paredzēja neizbēgamu eksporta kritumu. Citiem vārdiem sakot — kā var augt eksports, ja partnervalstu ekonomika nonākusi dziļos mīnusos? Piemēram, Vācijas IKP pērn nokrita par nepilniem 5%, Lietuva zaudēja gandrīz 2%, bet mūsu eksportētāju galvenais noieta tirgus Lielbritānija zaudēja gandrīz 9% no sava IKP (pagājušā gada novembra dati).
Kas raksturo Latvijas eksportu
Latvijas preču un pakalpojumu eksports, pēc Ekonomikas ministrijas datiem par 2020. gada pirmo pusgadu, nodrošināja aptuveni 60% no iekšzemes kopprodukta. Proti, tieši no eksporta «veselības» ir atkarīga liela daļa budžeta ieņēmumu un ekonomikas stāvoklis kopumā.
Galvenā Latvijas eksportprece ir koksne un tās izstrādājumi. Šī nozare veido 12% no kopējā eksporta. Elektrisko iekārtu eksports ir otrajā vietā ar 9%, bet trešajā vietā — transporta pakalpojumi (8%). Ceturtajā un piektajā vietā — metālapstrādes un pārtikas produktu eksports pa 6% no kopējā eksporta apjoma.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.