Covid vakcināciju programmu panākumi un pieredze pasaulē 2

Ilustratīvs attēls no pixabay. com
Kārlis Ālbergs, Lielbritānijas Nacionālā veselības dienesta kvalitātes vadības speciālists
Print Friendly, PDF & Email

Tuvojoties gada atzīmei, kopš pasauli pārsteidza Covid-19 vīruss, pasaulē ar to inficējušies 103 un miruši 2 miljoni cilvēku, un diemžēl šie rādītāji turpina palielināties. Latvijā ir inficējušies 68 tūkstoši un miruši 1,2 tūkstoši cilvēku.

Zinātnieki ir neticamā ātrumā izstrādājuši vakcīnas, kas daudziem dod cerību atgriezties pie normālas dzīves. Pandēmijas sākums bija iezīmēts ar neziņu un strīdīgiem datiem par infekcijas izplatību, diagnostiku un ārstēšanu, kas nevairo uzticību tagadējām iniciatīvām. Viens gan ir skaidrs – mēs visi gribam atgriezties dzīvē, kāda tā bija pirms pandēmijas.

Covid-19 vīrusa izpētē ir sadarbojušies visas pasaules zinātnieki. Un, kaut gan viedokļi dažos punktos joprojām atšķiras, pārliecība par labāko praksi cīņā ar Covid-19 ir viena – vakcinācija ir efektīvs līdzeklis cīņā ar infekcijas slimībām, un šis nav izņēmums.

Šā raksta mērķis ir pēc dažādās pasaules valstīs strādājošo latviešu veselības aprūpes speciālistu liecībām apkopot starptautiskās prakses piemērus vakcināciju administrēšanā, tai skaitā apzināt veiksmīgāko programmu panākumu faktorus un arī trūkumus.

Kāda ir labā prakse vakcinācijas plānošanā?

McKensey & Company – vadošs uzņēmums organizāciju transformācijā – norāda, ka īsā laikposma dēļ, kurā vakcināciju programma ir jāizpilda, pašreizējai situācijai nav piemērots tradicionāls “soli pa solim” plānošanas process, kas atļauj pielāgot procesus pakārtotiem faktoriem, piemēram, vakcīnas uzglabāšanas prasībām un piegādes stratēģijai. Organizācijas ieteikums ir vakcināciju procesu plānot pilnā tvērumā no procesa paša sākuma līdz noslēgumam, proti, no iepirkuma procedūras līdz pēdējās vakcīnas izlietojumam (administrēšanai).

Izaicinājums šādai stratēģijai ir pielāgot plānu zinātnes atklājumiem, kas attīstās un mainās, ietekmējot vakcināciju plānu. Nozīmīgi arī, ka vakcinācijas plānošanas procesā jāņem vērā programmas izmaksas un ietekme uz plašāku veselības aprūpes un pārvaldības sistēmu. Lai to panāktu, ir būtiski paredzēt vakcinācijas programmas izvērtēšanu no medicīniskā, ekonomiskā un pārvaldības viedokļa un gūtās atziņas iedzīvināt, lai stiprinātu veselības aprūpes sistēmas noturīgumu un izturētspēju pret citām krīzēm.

Kā dažādas valstis ar šo izaicinājumu tiek galā?

Uz 31. janvāri, atbilstoši Oksfordas Universitātes pētniecības centra datiem, visefektīvākā vakcināciju programma ir Izraēlā, kur uz katriem 100 iedzīvotājiem ir vakcinēti 56,28 cilvēki (56,28/100). Izraēlai seko Apvienoto Arābu Emirāti (AAE) (37/100). Ar lielāku atrāvienu seko Apvienotā Karaliste (AK) (14,42/100) un ASV (9,40/100). Latvija ar 17 095 vakcinētām personām (1,26/100) vakcinēto cilvēku skaitā būtiski atpaliek gan no Lietuvas un Igaunijas, kur vakcinēti 71 448 un 28 186 cilvēki, gan citām ES valstīm, kur vidējais vakcinēto cilvēku skaits ir (2,83/100). Zemākais rādītājs Eiropā ir Nīderlandē (1,03/100), augstākais – Dānijā (4,66/100).

Augsts vakcinēto skaits Izraēlā un Apvienoto Arābu Emirātos, kā arī Apvienotajā Karalistē daļēji ir saistīts ar to, ka šīs valstis iegādājas vakcīnas, atbilstoši savai pirktspējai, bet AAE gadījumā – iespējai izvēlēties piegādātāju Ķīnā. Eiropas Savienībā vakcīnas tiek iepirktas centralizēti no ražotājiem, kuru vakcīnas atbilst Eiropas drošības standartiem un ir sadalītas proporcionāli dalībvalstu iedzīvotāju skaitam, tādējādi kompensējot ekonomisko nevienlīdzību starp Eiropas valstīm.

Eiropas stratēģijai vienlīdzīgā vakcīnu sadalē ir kritiska nozīme cīņā ar vīrusu.

Pašlaik ekonomiski attīstītākās valstis ir iegādājušās lielāko daļu pieejamo vakcīnu, un ražotāji apgalvo, ka tuvāko trīs mēnešu laikā ražošanas apjomu nevarēs palielināt. Tas potenciāli nozīmē, ka globāli vīruss spēs izplatīties par spīti dažu valstu sasniegumiem.

Vakcīnu pieejamība ir jāatrisina visu kopējās interesēs un, kad ražošana un piegādes būs nodrošinātas, valstu vakcināciju programmām ir jādarbojas efektīvi, lai spētu administrēt iegādātās vakcīnas. Sekojošie piemēri sniedz ieskatu veiksmīgāko programmu panākumu pamatā.

Izraēlā jau no paša sākuma uzsvars tika likts uz lielu skaitu vakcīnu līgumu, pretī solot datus par vakcīnu efektivitāti, saslimstību un blakus parādībām. Šādu darījumu Izraēla varēja piedāvāt, pateicoties labi strādājošai e-veselības sistēmai. Vakcinācija tiek administrēta un organizēta centros, kas ir izveidoti stadionos, lai nodrošinātu cilvēku brīvu plūsmu. Ielūgumi vakcinēties tiek izsūtīti pa vecuma grupām, skaidri norādot ierašanās vietu un laiku. Nozīmīgi ir arī tas, ka Izraēlas valdība sadarbojas ar farmācijas kompāniju TEVA, lai atrisinātu sarežģījumus ar Pfizer vakcīnu uzglabāšanu.

Apvienotā Karaliste, par spīti asai kritikai un sabiedrības neapmierinātībai ar valdības darbību pandēmijas sākumā, ir sasniegusi labus rezultātus vakcinācijas administrēšanā. Panākumi ir attiecināmi uz NHS (Nacionālais veselības dienests) pieredzi ikgadējā gripas vakcinācijas administrēšanā, kā rezultātā bija iespējams izmantot jau esošu infrastruktūru. Protams, pieprasījums pēc vakcīnas pandēmijas laikā ir daudz augstāks. Tāpēc, plānojot vakcināciju programmu, NHS tai piešķir augstu prioritāti – darbojas tikai kritiski svarīgi pakalpojumi, citi resursi ir novirzīti Covid-19 pacientu ārstēšanai un vakcināciju programmas izpildei. Līdzīgi kā Izraēlā šim nolūkam tiek izveidoti vakcināciju centri. Cilvēkiem ir iespēja pieteikties vakcinācijai, lietojot interneta lietotni. Organizācijas, kas ir iesaistītas programmas izpildē, tiekas katru dienu, lai koordinētu savu darbību un vajadzības gadījumā spētu reaģēt uz strauji mainīgo situāciju. Datiem šajā procesā ir nozīmīga loma – kapacitātei ir jāatbilst pieprasījumam, un procesiem jānorit bez traucējumiem.

Dati no ASV rāda, ka labākie rezultāti vakcināciju administrēšanā ir Vermontas štatā, kas iedzīvotāju skaita ziņā ir viens no mazākajiem – tikai ap 600 000 iedzīvotāju, taču tā pārvalde jau no paša sākuma sekoja zinātnieku atklājumiem un ieviesa to rekomendācijas. Kopējais Covid diagnosticēto gadījumu skaits 11 000 (1,83%) (Latvijā ap 60 000 (3,13%)) un miruši 170 (0,02%) (Latvijā 1097 (0,06%)). Jau no marta visiem bija jānēsā sejas maskas; iebraucot no cita štata, tika pieprasīta 14 dienu pašizolācija, kurai aktīvi sekoja.

Panākumu atslēga bija arī skaidra komunikācija un caurskatāmība. Visa informācija jau no paša sākuma par katru pilsētu un rajonu tika precīzi pasniegta. Uzsākot vakcīnu programmu Vermontā, iedzīvotājiem tika ziņots, kur un cik cilvēki ir vakcinēti, kura iedzīvotāju grupa tiks vakcinēta nākamā. Pirmie tika vakcinēti mediķi. Veco ļaužu namos vakcinācijas plāna pirmā daļa ir pabeigta, un ir uzsākts vakcinēt iedzīvotājus vecuma grupā virs 75 gadiem. Štata gubernators kopā ar veselības administratoru katru nedēļu ziņo, cik un kuros rajonos visvairāk saslimušo, kas tiek darīts, cik vakcinācijas ir pieejamas, kā pieteikties, kāds ir finanšu atbalsts uzņēmējiem un iedzīvotājiem. Preses konferences, kas parasti ilgst stundu, ir detalizētas un plaši pārraidītas. Privāto medicīnas iestāžu, mazo medicīnas iestāžu un zobārstniecības pakalpojumu sniedzējiem tika atsūtīta skaidra informācija par laiku, cikos jāierodas zemessardzes bāzēs, ja būs vajadzīgs viņu atbalsts. Vakcināciju veco ļaužu namos veica farmaceiti un viņu palīgi, saņemot lielo farmaceitisko kompāniju (CVS un Walgreens) atbalstu.

Vācijā izstrādātā vakcinācijas programma spētu nodrošināt vairāk vakcināciju, bet trūkst pašu vakcīnu. Pozitīvs faktors ir mediķu motivācija. Negatīvs – datu digitalizācijas trūkums. Esošie dati rāda, ka administrēto vakcīnu skaitā pastāv atšķirības starp federālajām zemēm. Piemēram, Tīringenes federālajā pavalstī zemie vakcinācijas rādītāji daļēji ir saistīti ar lielu pretestību vakcinēšanai veco ļaužu pansionātos.

McKensey & Company uzsver, ka sabiedrības skepse par vakcināciju spēj negatīvi ietekmēt vakcināciju programmu panākumus.

Pieredze no sekmīgāko valstu ekspertiem liecina par sabiedrības, medicīnas darbinieku, zinātnieku un valdības sadarbību, tādējādi panākot sapratni par vīrusu, vakcīnu un situāciju attiecīgajā brīdī, mazinot bailes un skepsi.

Vēl viens panākumu faktors ir informācijas tehnoloģiju lietošana plāna īstenošanā. Piemēram, lietojot datu bāzes, kas ļauj apkopot un analizēt datus, tiklīdz tie ir ievadīti, kā arī ieviešot rezervāciju sistēmu, kas ļauj pacientiem pašiem rezervēt vizīti, tādējādi mazinot administratīvo slogu un atbrīvojot cilvēkresursus procesiem, ko nevar automatizēt. Latvijā, kas lepojas ar digitālo risinājumu ieviešanu, būtu jārod labs datu tehnoloģiju pielietojums procesa atvieglošanai un datu analīzei. Ja to būtu iespējams veikt ar e-veselības sistēmu, tas arī nodrošinātu vērtīgu datu pieejamību vakcīnu efektivitātes un pandēmijas novēršanas pasākumu plānošanai un ieviešanai.

Piemērs no ASV labi demonstrē, kā dati tiek lietoti, lai skaidrotu vakcinācijas plānu un sniegtu objektīvus faktus sabiedrībai. Arī Izraēlas datu sadarbība ar vakcīnu ražotājiem ir labs piemērs tam, lai varētu izprast vakcīnas darbību un laikus reaģēt uz iespējamu negatīvu ietekmi. Tas minēts arī Eiropas Savienības koronavīrusa vakcīnu stratēģijā.  Stratēģijas priekšrocība ir, ka tā nodrošina centralizētu vakcīnu iepirkumu un sadali starp dalībvalstīm. Dalībvalstu uzdevums ir nodrošināt datus par nacionālo vakcinācijas programmu plāniem un to izpildi, lai varētu mācīties no labākās prakses.

Jautājumi, uz kuriem būtu nepieciešams atbildēt, ir, cik drīz mēs varēsim atgriezties pie normālas dzīves – proti, cik cilvēkus ir nepieciešams vakcinēt, lai sabiedrība iegūtu kolektīvo imunitāti; kā vakcinācija ietekmē vīrusa izplatību; kā dažādas sistēmas spēj sasniegt izvirzītos mērķus? Piemēram, šim rakstam pievienotais grafiks rāda, ka jaunu saslimšanas gadījumu skaits rakstā minētajās valstīs, izņemot AAE, ar janvāra vidu sāk samazināties, atbalstot zinātnieku izvirzīto tēzi par vakcināciju efektivitāti cīņā ar Covid-19. Protams, lai šo pozitīvo fenomenu saistītu ar vakcināciju programmu ieviešanu, ir nepieciešami nākotnes dati, kas apliecinātu lejupslīdi un rādītu noturīgi zemu infekciju skaitu. Šie dati arī ļauj uzdot jautājumu, kāpēc Izraēlā saslimšanu skaits sāk mazināties tikai tagad, pat ja tur vakcināciju programma tika īstenota ātrāk nekā citās valstīs, un vai AAE rādītāji ir saistīti ar izmantotās vakcīnas kvalitāti?

Neskatoties uz pozitīvām iezīmēm esošajos datos, svinēt uzvaru ir par agru. Tomēr šo dažādo valstu pieredze skaidri iezīmē labāko praksi, organizējot vakcināciju programmu un risinot ar vakcināciju saistītus izaicinājumus. Proti, veiksmīgai vakcināciju programmai ir nepieciešams iesaistīt visas ieinteresētās puses, ir nepieciešama koordinēta darbība starp valsts, nevalstiskajām un privātajām organizācijām ne tikai valsts, bet arī starptautiskā līmenī, lēmumiem un stratēģijai ir jābūt balstītiem uz datiem un atklājumiem zinātnē un, pats galvenais, ir nepieciešama atklātība un paškritisks izvērtējums visās plāna īstenošanas stadijās, dodot iespēju mācīties un pilnveidot risinājumus visas sabiedrības interesēs.

 

Kustība #esiLV – Ekonomiskā sadarbība un investīcijas Latvijai ir ārzemēs darbojošos Latvijas izcelsmes uzņēmēju, profesionāļu un nozaru speciālistu, kā arī viņus apvienojošu klubu un organizāciju kopiena. 

Sīkāk par #esiLV veselības aprūpes vadības profesionāļu domnīcu šeit.

Komentāri (2)

altinyildiz 09.02.2021. 21.45

Pēdējā pusgada laikā lieko starptautisko kompāniju peļņa ir pieaugusi 20-80%, tātad tās ir Covid 19 beneficiāri, tai laikā, kad vidussķira un zemākie slāņi cieš lielus zaudējumus. Kompānijas vairs īpaši necenšas raustīt valstu vadības aiz šņorītēm, tās vienkārši gatavojas tās aizstāt. Vēl 50 gadus atpakaļ pretīgs žīdelis, kurš nozadzis biznesa ideju, kā Cukerbergs, vai finanšu noziedznieks, cilvēces nīdējs Soross, pat sapņot nevarēja par ietekmi, kāda tiem ir šodien.

0
0
Atbildēt

0

altinyildiz 09.02.2021. 18.32

Ja arī ir panākumi, tad tie ir līdzīgi, kā Kalvīša “7 treknie gadi”, pēc kuriem tā mērgļa purns vairs nevienā TV ekrānā nelien, vai čekistu publiski piesmietās FSB rezidenta Savicka apteksnes, Dombrovska, “veiksmes stāsts”, kad tas morālais kroplis iemanījās, sava debilisma un alkatības sekas, proti, vairāk kā miljonu lielo parādu, uzkraut uz sabiedrības pleciem.
Panākumi, atšķirībā no savlaicīgas diagnosticēšanas un ārstēšanas, būt farmācijas uzņēmumu triljonu peļņa un viņu nopirkto darboņu: Kariņa, Pavļuta, Viņķeles, Juhnēvičas milzu “stipendijas”, par savu valstu ekonomikas graušanu un nevajadzīgu piespiedu vakcinēšanu un tā kā tie izdzimteņi jau būs izgaršojuši asinis, tad ar pirmo vakcinēšanas kārtu tie neapmierināsies, bet nāks arī otrā, trešā un vēl, kamēr latviešu valsts nebūs iznīcināta.

0
-1
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu