Kareivi satika gan smaidošu pirms Afganistānas, gan ievainotu pēc atgriešanās
Daudzi grib lasīt ASV 44. prezidenta Baraka Obamas atmiņas A Promised Land (Apsolīta zeme). Kopš iznākšanas novembra beigās, kad pirmajā dienā tika pārdoti gandrīz 900 000 eksemplāru, grāmata pastāvīgi ir Amerikas bestselleru sarakstu galvgalī un noteikti būs ļoti pieprasīta arī citās valstīs. (Diemžēl nav zināms, vai un kad tā varētu iznākt latviski.) Tajā Obama apraksta savu politisko karjeru līdz 2011. gada martam, kad viņa uzdevumā amerikāņu specvienības nogalināja teroristu organizācijas Al Qaeda līderi Osamu bin Ladenu. Nākotnē plānots izdot atmiņu otro sējumu.
Daļai lasītāju grāmata ļauj atgriezties citā ērā, no kuras mūs šķir Trampa prezidentūras dziļā aiza un jau gadu ilgstošā, visas citas domas slāpējošā pandēmija. Cilvēkam nepieciešami ideāli, un Obamam bija spēcīga vīzija, kura spēja iedvesmot miljonus amerikāņu. Viņa tēvs bija no Kenijas, māte baltādaina amerikāniete, vidusskolas gadus viņš nodzīvoja pie mātes vecākiem Honolulu. Gan dzīvē, gan politikā Obama iemieso cerību, ka Amerikas gadsimtiem vecā rasisma sekas iespējams pārvarēt, ka, tāpat kā viņa ģimenē, arī plašākā sabiedrībā cilvēki var atrast kopējo un uz tā pamata sadzīvot. Obamam Amerika ir nevis apsolītā zeme, kur šis sapnis jau ir piepildījies, bet gan apsolīta zeme, līdz kurai vēl jānokļūst.
Citi lasītāji gribēs iepazīt šā neparastā cilvēka raksturu. Gan dzīves pieredze, gan jurista izglītība viņu padarījusi gandrīz pārcilvēcīgi mierīgu un gatavu visas problēmas izanalizēt no visdažādākajiem aspektiem. Arī grāmatas tonis ir gluds un rūpīgi noslīpēts, stāstījums saistošs, bet vienlaikus analītisks, ar veselīgu šaubu un pašironijas devu. Tāpat kā dzīvē, arī grāmatā Obama nekliedz, pat brīžos, kad jāraksta par zemiskiem, nepārprotami rasistiskiem uzbrukumiem, kurus viņam nācās piedzīvot pēc ievēlēšanas. Dažiem šī atturība var likties kaitinoša, pēdējos gados daudzi aktīvisti Amerikā Obamam pārmetuši pārāk rēnu, pragmatisku pieeju politikai. Tomēr tieši tā ir vissvarīgākā tiem, kas domā par politiku kā instrumentu sabiedrības dzīves uzlabošanai, par reāliem līdzekļiem ideālu ieviešanai dzīvē un par smagiem lēmumiem, kuri jebkuram politiķim ir jāpieņem.
Obamas iekšējais miers un līdzsvars ļāva viņam tikt galā ar milzīgo finanšu krīzi, kura sākās neilgi pirms viņa ievēlēšanas, panākt nozīmīgākās izmaiņas ASV veselības aprūpes sistēmā kopš 60. gadiem, bet arī skaidri saredzēt savu lēmumu neizbēgamās ēnas puses un necensties no tām slēpties. Visu prezidentūras laiku Obama regulāri apmeklēja Irākā un Afganistānā ievainotos karavīrus, kuri ārstējās militārajā slimnīcā netālu no Vašingtonas. Vienā no grāmatas spēcīgākajiem brīžiem Obama ieiet palātā pie jauna karavīra, kam spridzeklis Afganistānā sašķaidījis galvaskausu. «Prieks ar tevi iepazīties, Korij,» sasveicinās Obama, bet pie gultas sēdošā puiša māte saka: jūs jau esat tikušies, un parāda fotogrāfiju. Gadu iepriekš, drīz pēc lēmuma nosūtīt 20 000 karavīru papildspēkus uz Afganistānu, Obama militāras ceremonijas laikā Normandijā bija runājis ar šo pašu desantnieku, kurš ar smaidu stāstīja par drīzo došanos uz karalauku.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.