Auto nodokļu vingrojumi un klimats

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Andris Kulbergs, Auto asociācijas prezidents
Print Friendly, PDF & Email

Kārtējais gads, kārtējās auto nodokļu izmaiņas. Šogad, pāršķirstot arhīva materiālus, nācās fiksēt visai bezcerīgu ainu. Jau no 2011. gada Auto asociācija katru gadu ir vērsusi uzmanību uz to, ka auto nodokļu sistēmu ir jābeidz izmantot kā brutālu budžeta piepildīšnas rīku, bet to nepieciešams veidot kā stimulējošu mehānismu videi draudzīgu auto izvēlei, citādi mūsu autoparks neglābjami noveco, un ar katru gadu šo “izlieto ūdeni” savākt kļūs arvien grūtāk. Diemžēl šis gads nav izņēmums.

2021. gada budžetā tika iekļautas, un arī pieņemtas izmaiņas transportlīdzekļu nodokļos. Uz transporta līdzekļiem tiek attiecināti divu veidu nodokļi. Transporta ekspluotācijas nodoklis (TEN), kuru reizi gadā maksā katrs reģistrētā transporta līdzekļa īpašnieks. Līdz 2009. gadam ražotiem auto šis nodoklis ir atkarīgs no masas vai masas, jaudas un tilpuma attiecības, pēc 2009. gada ražotajiem auto tas atkarīgs no CO2 izmešiem. Papildus TEN, uzņēmumiem tiek piemērots arī uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis (UVTN), kas tiek iekasēts par katru uzņēmuma īpašumā esošo auto un tiek aprēķināts atkarībā no automobīļa dzinēja tilpuma.

Izmaiņas ir skārušas abus šos nodokļus. UVTN palielinājums tiek pamatots ar patēriņa cenu indeksāciju un nodokļa likme ir pieaugusi par vidēji 7,8%. Automašīnām ar dzinēja tilpumu līdz 2000 cm3 tā ir pieaugusi līdz 31 eiro mēnesī līdšinējo 29 eiro vietā. No 2001 cm3 līdz 2500 cm3 attiecīgi 49 eiro līdšinējo 46 eiro vietā, un no 2501 cm3 līdz 3000 cm 66 eiro pret 62 eiro. Bez tam ir ieviesta jauna kategorija virs 3000 cm3 ar likmi 82 eiro mēnesī. Līdz šim šīs automašīnas tika apliktas ar nodokļa likmi 62 eiro mēnesī. Kopumā šī nodokļa izmaiņas palielinās valsts budžeta ieņēmumus par 1,7 miljoniem eiro.

Diemžēl arī šeit tika palaista garām iespēja veicināt uzņēmumu izvēli par labu videi draudzīgiem auto un saglabāta piesaiste visai arhaiskam kritērijam – dzinēja tilpumam, CO2 izmešu vietā.

Krietni dīvainākas izmaiņas ir skārušas transporta līdzekļu ekspluotācijas nodokļa (TEN) likmes. Lai izprastu šo izmaiņu dīvainību, nepieciešama neliela atkāpe par šī nodokļa aprēķina metodiku. Automašīnām, kuras ražotas pēc 2009. gada, TEN nodoklis tiek aprēķināts pēc ražotāja norādītā CO2 izmešu daudzuma. Savukārt šo izmešu daudzumu ražotāji noteica pēc vienotas, standartizētas CO2 mērīšanas sistēmas NEDC (New Europian Driving Cycle), kas tika izstrādāta vēl deviņdesmito gadu sākumā. Pēdējos atjauninājumus standarts piedzīvoja vēl 1997. gadā, un ar 2009. gada 1. janvāri tika noteikts par obligātu visiem ražotājiem, kā pamats CO2 izmešu noteikšanai. Taču ar 2021. gada 1. janvāri tiek ieviests jauns izmešu noteikšanas standarts WLTP (Worldwide Harmonised Light Vehicle Test Procedure), kas atšķiras ar testēšanas metodiku. Tā ir krietni tuvāka reālajiem auto lietošanas apstākļiem, palielinot gan dažādo testēšanas ciklu daudzumu, gan ilgumu. Tātad TEN aprēķināšanā turpmāk tiks izmantotas divas aprēķina tabulas – viena pēc NEDC standarta automašīnām, kuras reģistrētas līdz 01.01.2021. Otra, atbilstoši WLTP standartam, automašīnām, kuras ir reģistrētas pēc 01.01.2021.

Diemžēl, veidojot šo WLTP standartam piemērojamo TEN aprēķinu tabulu, nav ņemtas vērā ES rekomendācijas šo standartu maiņu neizmantot par pamatu nodokļu pieaugumam. No šīs tabulas izriet, ka viens un tas pats auto līdz ar 2021. gada 1. janvāri sāks ķēzīt zemeslodi ar lielākiem izmešiem un tādēļ arī būtu apliekams ar lielāku nodokli. Piemēram Toyota Aygo ar 1.0 l benzīna dzinēju, kurš ir reģistrēts 31.12.2020, atbilstoši NEDC standartam piesārņo ar 95 g/km CO2 un maksās TEN 12 eiro gadā. Tieši tāda pati Toyota Aygo, taču reģistrēta 01.01.2021, atbilstoši jau WLTP standartam, piesārņos ar 118g/km CO2 un maksās TEN nodokli 66 eiro gadā. Vēlreiz uzsvērsim, abas šīs Toyotas ir pilnīgi identiskas. Šīs Toyotas nebūt nav vienīgās.

Pāreja uz jauno WLTP standartu nozīmē vidēji 20% TEN pieaugumu jaunajām automašīnām, turklāt lielākais pieaugums skar tieši mazlitrāžas ekonomiskos un tātad arī videi draudzīgākos auto.

Vēl krāšņāka aina veidojas, ja ieskatās sporta un premium klases nodokļu likmēs. Tur šo jauno, WLTP standartiem atbilstošo, TEN piemērošanas tabulu ir izdevies izveidot tādu, ka 2021. gadā reģistrētam Bentley Continental TEN likme būs par 150 eiro mazāks nekā tādam pašam Bentley, kurš reģistrēts 2020. gadā. Neskatoties uz to, ka arī tas atbilstoši jaunajam WLTP standartam rada lielākus CO2 izmešus (268g/km pret 255g/km pēc NEDC). Līdzīgus nodokļu samazinājums saņēmuši arī BMW X5M, Porsche 911 turbo S un vēl citi premium sporta auto.

Tātad sausais atlikums no šīm izmaiņām ir tāds, ka būtiski pieaugs TEN no jauna reģistrētām mazlitrāžas automašīnām un samazināsies premium klases sporta automašīnām. Bez tam tas būs būtiski atšķirīgs pilnīgi identiskām automašīnām atkarībā no to reģistrācijas datuma. Tā kā nodokļi ir viens no ietekmīgākajiem valsts transporta politikas realizēšanas instrumeniem, ir grūti izprast, kādus signālus valsts ar šādām izmaiņām vēlas dot sabiedrībai. Taču ir skaidrs, ka būtisks nodokļu palielinājums mazajiem ekonomiskajiem auto nekādi neveicina mūsu kritiski vecā (14,9 gadi) autoparka atjaunošanos un vēl vairāk attālina mūs no klimata mērķu sasniegšanas. Un jo ilgāk mēs šādu politiku turpināsim, jo sāpīgākus lēmumus var nākties pieņem nebūt ne tik tālā nākotnē, lai tomēr sasniegtu to CO2 izmešu samazinājuma apjomu, kuru Latvija ir apņēmusies sasniegt.

Par transporta nodokļu politiku atbildīga ir Satiksmes ministrija, tādēļ varētu šķist, ka visas šīs ačgārnības un arvien lielākā plaisa starp izvirzītajiem mērķiem un realitāti ir tikai un vienīgi tās neizdarība vai nekompentence. Taču nesteigsimies mest akmeņus. Transporta politika, sevišķi klimata politikas kontekstā, ir joma, kurā veiksmīga mērķu sasniegšana ir tieši atkarīga no četru ministriju kopīga darba. VARAM kā galvenā klimata programmu un arī līdzekļu kuratore, Finanšu ministrija kā galvenā budžeta dalītāja, Ekonomikas ministrija kā atbalsta mehānismu izstrādātāja un tikai tad Satiksmes ministrija kā transporta politikas realizētāja. Taču tagad transporta nodokļi tiek uztverti tikai kā budžeta papildinātājs dažādu citu mērķu finansēšanai. Kā spilgts piemērs tam kalpoja neveiksmīgais mēģinājums ieviest “dīzeļu nodokli” lietotajiem auto, lai finansētu dīzeļu vilcienu iegādi. Lai arī ideja pasargāt Latviju no dīzeļu izgāztuves likteņa bija gluži pareiza, plānotais ieņemto līdzekļu izlietojums, nenovirzot tos atbalsta mehānismiem autoparka atjaunošanai nekādi neatbilda kopīgo klimata mērķu sasniegšanai. Bet vilcienus taču arī vajag. Un šajā situācijā Satiksmes ministrijai ir grūti kaut ko pārmest, jo transporta nodokļi ir visai būtiska sadaļa tās budžetā un to izlietojumu klimata mērķu vārdā neviens tai nekompensēs. Bet nauda ir nepieciešama arī ceļu infrastruktūras uzturēšanai.

Šādai situācijai turpinoties, mūsu uzņemtās klimata mērķu saistības turpinās tuvoties aisbergam gluži kā Titāniks, un vairs nav aiz kalniem brīdis, kad situācija vairs nav labojama. Tas mums visiem var izmaksāt dārgi. Krietni dārgāk nekā šobrīd investēt atbalsta mehānismos auto parka atjaunošanai.

Vēl viens būtisks faktors ir tas, ka Latvijā auto skaits uz vienu mājsaimniecību ir zemākais Eiropā. 2020. gadā šajā rādītājā mūs apsteidza pat Rumānija.

Ir lieki lolot ilūzijas, ka autoparks samazināsies. Sevišķi, ja esam optimisti par mūsu valsts ekonomisko izaugsmi. Augot labklājībai, pieaugs arī auto skaits, tādēļ ir svarīgi transporta nodokļu politiku veidot tādu, lai cilvēku izvēle būtu maksimāli videi draudzīga, ņemot vērā arī rocību. To var panākt gan ar pārdomātu reģistrācijas un ekspluatācijas nodokļu politiku, gan arī ar dažādiem atbalsta instrumentiem, kuri veicinātu sabiedrības pārsēšanos uz jaunākiem, videi draudzīgākiem auto. Starp citu, Latvija joprojām ir viena no piecām valstīm Eiropā, kurā nav ieviesti nekādi atbalsta mehānismi videi draudzīgiem auto. Starp šīm piecām valstīm nav arī mūsu kaimiņu. Gan Lietuva, gan Igaunija nu jau ir ieviesušas dažādas atbalsta programmas.

Labā ziņa ir tā, ka šo situāciju izprot arī premjerministrs un jau oktobrī uzdeva Finanšu ministrijai, VARAM un Satiksmes ministrijai izstrādāt tādu auto nodokļu risinājumu, kas ietver stimulējošos mehānismus, kuri nodrošina ilgtermiņa ieguvumus gan videi, gan sabiedrībai. Tādēļ gribu aicināt premjeru arī turpmāk koordinēt šā jautājuma virzību. Un ņemot vērā, ka transports sastāda 28% no visiem CO2 izmešiem, transporta politiku izdalīt kā atsevišķu sadaļu klimata plānā un veidot tās izstrādei atsevišķu komandu, piesaistot arī Ekonomikas ministrijas pārstāvjus. Tās uzdevums būtu izstrādāt kompleksus risinājumus klimata mērķu sasniegšanai transporta sektorā, kas sevī ietver gan nodokļu politikas izmaiņas, gan dažādu atbalsta mehānismu ieviešanu. Auto asociācijai ir sagatavoti pārdomāti priekšlikumi, kas balstīti citu Eiropas valstu pieredzē, ar kuriem labprāt piedalīsimies jaunās transporta politikas izstrādē.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu