Uzņēmumu e-komercijas izrāviens – vai turpmāk ķieģeļus pirksim internetā?

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Ints Krasts, SEB bankas valdes loceklis
Print Friendly, PDF & Email

Covid-19 fons uzņēmumu e-komercijas izaugsmei 2020. gadā devis iespēju pamatīgi atsperties un sasniegt vēl nebijušus rādītājus gan Latvijā, gan Baltijā kopumā. Tie, kuri jau iepriekš izmantoja digitālus risinājumus, tagad bauda izaugsmi. Tāpat arvien vairāk uzņēmumu šobrīd izmanto apstākļus, lai mainītos. Tomēr joprojām pastāv vairāki būtiski izaicinājumi uzņēmumiem, kas bremzēs augšupejošo līkni. Laikus tos neapzinoties, e-komercijas izaugsme var izrādīties tikai īstermiņa lēciens.

E-komercija piedzīvo būtisku izaugsmi visā Baltijā

2020. gadā e-komercijā Covid-19 dēļ bija vērojama spēcīga izaugsme, taču, visticamāk, tā varētu nebūt paliekoša vidējā termiņā, bet iezīmēs ilgtermiņa virzību uz tālāku, mērķtiecīgāku attīstību. SEB jaunākais e-komercijas pētījums liecina, ka 2020. gadā Baltijā e-komercijas īpatsvars mazumtirdzniecībā pārsniegs 10%. Savukārt līdz 2024. gadam Baltijā e-komercijas īpatsvars pieaugs līdz 12% un tā sastādīs gandrīz 30% no mazumtirdzniecības izaugsmes jeb absolūtos skaitļos apjoms augs par 1,2 miljardiem eiro, sasniedzot 3 miljardus eiro.

Pēc SEB bankas datiem, straujāk augošais e-komercijas sektors Latvijā pērnā gada 2. un 3. ceturksnī bija mājsaimniecības preču kategorija, kas auga četras reizes ātrāk nekā iepriekš prognozēts. Arī modes un elektronikas preču kategorija piedzīvoja divkāršu izaugsmes tempu, salīdzinot ar pirms Covid-19 nozares prognozēm Latvijā.

Apjomu izaugsmes ziņā noteikti līderis Latvijā 2020. gadā bija pārtikas mazumtirdzniecības un gatavā ēdiena piegādes e-komercija, kur apjomi ir trīskāršojušies, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo periodu Latvijā, kas stipri pārspēj pirms Covid-19 perioda prognozes.

Pirmā Covid-19 viļņa laikā e-komercijas maksājumi par pārtiku trīskāršojās un otrā viļņa laikā jau pārsniedza aprīļa rekordus.

Redzam, ka arvien vairāk uzņēmumu, kuri iepriekš neizmantoja e-komercijas risinājumus vai darīja to kūtri, tagad īsā laikā realizējuši savus internetveikalus un piedāvā produktus un pakalpojumus digitālajā vidē. Tādi tirgū nozīmīgi spēlētāji kā, piemēram, saimniecības un būvniecības preču veikals Depo, mājas interjera preču tirgotājs IKEA, mazumtirgotājs RIMI, pārtikas ražotājs Orkla Latvija un Latvijas zaļās farmācijas uzņēmums Silvanols 2020. gadā arvien aktīvāk pievērsās e-komercijas risinājumiem.

Pēc SEB elektronisko maksājumu statistikas, e-komercijas apjoms privātpersonām 2020. gadā audzis ar dubultu tempu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Savukārt uzņēmumu segmentā karšu norēķinu pakalpojumus internetā pērn lietoja par 300% vairāk klientu nekā gadu iepriekš un maksājumu iniciēšanas risinājumu 2020. gada beigās lietoja divreiz vairāk uzņēmumu nekā gada sākumā.

Pieci uzņēmēju izaicinājumi mērķtiecīgai e-komercijas attīstībai tālākajos gados

Bremzējošais faktors tālākai e-komercijas attīstībai pašlaik ir tirgotāju e-komercijas iespējas un kapacitāte, kas vēl ilgi nebūs tādā līmenī, lai būtiski mainītos spēku samērs starp tradicionālo tirdzniecību veikalos un internetā. Izaicinājumi stabilai tālākajai attīstībai ir arī ģeogrāfiskā pieejamība un sabiedrības digitālās prasmes. Latvijā e-komercijas standarti vēl nav tik nobrieduši kā citos attīstītākos tirgos, kur, piemēram, bezmaksas piegāde, piegāde nākamajā dienā vai bezmaksas preču atgriešana ir izplatīta tirgus līderu prakse, ar kuru ikviens var rēķināties. Kas ir būtiskākie kavēkļi tālākai uzņēmumu e-komercijas izaugsmei?

Laika trūkums. Kamēr tehnoloģijas attīstās strauji, uzņēmumiem ir nepieciešams laiks, lai digitalizētos. Tāpat tas vajadzīgs arī patērētājiem, lai jaunajiem risinājumiem pielāgotos. Neviens liels uzņēmums nav radījis veiksmīgu un konkurētspējīgu e-komercijas pārdošanas kanālu ne dienas, ne mēneša laikā. Mazs var būt ātrs un elastīgs, taču neapkalpos visus patērētājus. Gada nogalē redzējām, ka lielas rindas un nepietiekama jauda apmierināt pieprasījumu bija vērojama arī pie lielajiem tirgotājiem.

Iedzīvotāju blīvums un pirktspēja vēl aizvien attur daļu tirgotāju investēt e-komercijā. Šajā laikā e-komercija, protams, ir labāk, nekā slēgts veikals, taču ilgtermiņā atklāts paliek jautājums, vai šie tirgotāji turpinās investēt, lai pilnveidotos. E-komercija Baltijā un Latvijā ir un visdrīzāk arī paliks ģeogrāfiski ierobežota, koncentrējoties lielākoties lielajās pilsētās. Tāpat, lai saņemtu bezmaksas vai lētāku piegādi, pirkumu groziem jābūt dārgākiem, lai attaisnotu komplektācijas un piegādes izmaksas. Ne visiem patērātājiem patlaban ir pietiekami liela pirktspēja, kas nozīmē, ka pie mazākiem pirkumiem patēriņš sadārdzinās.

Procesu izcilība, ātrums un piegādes ķēžu dažādība. Ja tirgotājam ir izcili veikali un apkalpošanas serviss, tas vēl nenozīmē, ka to pašu līmeni varēs sasniegt arī digitālajā vidē. Tas ir milzīgs izaicinājums jau mikro problēmu līmenī: preču klāsts, pieejamība, izvietošana digitālajā vidē un tam visam jāiet roku rokā ar personāla zināšanām un profesionalitāti. Arī piegādes ķēžu sarežģītība dažādām precēm procesu neatvieglo, piemēram, piegādes ilgums saldētiem zirņiem vai mobilajam tālrunim ir ļoti atšķirīgs. Plaisa rodas arī starp pirmās nepieciešamības un pārējām precēm. Uzņēmumi aktīvi risina šo problēmu, izmantojot ‘click&collect’ un ‘drive-in’ iespējas jeb preču saņemšanu tur, kur atrodas veikals. Tas noteikti ir lētāk, salīdzinot ar piegādi uz mājām, taču arī šajā gadījumā konkurencē priekšā būs uzņēmumi, kuri atrodas tuvāk patērētājam.

Fokuss uz lietotāja pieredzi – tiešsaistē un klātienē. Šobrīd daudzi uzņēmumi ātrā tempā rod jaunus risinājumus digitālajā vidē, nereti otrajā plānā atstājot lietotāja vajadzības – to, cik ērti, vienkārši un intutitīvi iespējams iegādāties konkrēto preci vai pakalpojumu. Daļa internetveikalu pircējam procesu padara sarežģītu, grūti pārskatāmu, neeleastīgu, rezultātā mazinot vēlmi iepirkties. Lietotāja pieredze ir viens no kritiskākajiem faktoriem, kas tuvā nākotnē noteiks, vai klienti risinājumus izmantos un e-komercija turpinās augt. Tikpat lielā mērā tas attiecas arī uz fizisko vidi un preču saņemšanu klātienē – vai padomāts par klienta pieredzi preces saņemšanas procesā, kā organizētas rindas un kopējā plūsma.

Patērētāju kūtrums un pieraduma spēks. Vispirms tas ir uzticības jautājums, piemēram, veicot dārgākus pirkumus bez iespējas apskatīt tos klātienē. Tāpat nereti arī preču atgriešanas politika un loģistika klientiem šķiet gana sarežģīta un laikietilpīga. Atšķiras arī veids, kā klienti izvēlas un izmanto dažādas preces – daudzām mājsaimniecības un skaistumkopšanas precēm ir zemāks elastīgums pielāgoties e-komercijai, jo patērētājiem joprojām ir stipra fiziskās pieredzes saikne ar produktu un tirgotāju.

Prognozējam, ka Baltijas e-komercija turpinās izaugsmi un tās galvenie dzinējspēki būs demogrāfiskās izmaiņas un klientu vajadzības. Varētu teikt, ka Covid-19 laikā esam strauji pietuvojušies e-komercijas izaugsmes virsotnei, kad tā vairs nešķiet trends vai gaidāma kulminācija un iestājas realitāte – līdzšinējās perspektīvas kļūst par jauno ikdienu uzņēmumu dienaskārtībā, nesot līdzi sarežģītus praktiskus izaicinājumus. Tas, kā uzņēmumi spēs tos risināt, lielā mērā noteiks tālāko e-komercijas attīstību.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu