Nolikt savu labklājību un sapņus pie kājām Latvijas neatkarībai

  • Zintis Ekmanis, Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas ģenerālsekretārs
  • 22.01.2021.
Bobslejisti 1991.gada janvāra barikāžu laikā sargāja Ministru Padomi. Attēla centrā - Zintis Ekmanis. Publicitātes foto

Bobslejisti 1991.gada janvāra barikāžu laikā sargāja Ministru Padomi. Attēla centrā - Zintis Ekmanis. Publicitātes foto

Vai sapnis par neatkarīgu Latviju var būt svarīgāks par paša un ģimenes labklājību? Atteikties no iespējas būt pasaules sporta elitē kopā ar okupācijas varu un palikt pie “sasistas siles” vai turpināt saņemt svešas varas sniegtos labumus un gozēties slavas saulītē? Pirms 30 gadiem aukstā janvāra dienā Latvijas bobsleja saime izlēma būt kopā ar Latvijas tautu un atteikties no līdzdalības PSRS izlasē. Bijām jauni, karstgalvīgi, apņēmības pilni cīnīties par savu valsti, ja nepieciešams – arī ar asinīm. Kas būs rīt – neviens nezināja, bet sapnis par Latviju bija spēcīgāks par jebkurām bažām par nākotni.

No bobsleja kamanām uz barikādēm

1991.gada 14.janvārī mums – Latvijas bobslejistiem - bija jādodas ar vilcienu uz Maskavu, lai tālāk kopā ar pārējo PSRS izlasi dotos uz Eiropas čempionātu. Dienu iepriekš, 13.janvāra vakarā, Viļņā pie TV torņa notika asiņainas sadursmes starp PSRS spēkiem un Lietuvas neatkarības cīnītājiem. Sadursmēs gāja bojā cilvēki, bija skaidrs, ka Latvijā var notikt kas līdzīgs, tauta tika aicināta uz barikādēm.

Jaunākajā žurnālā