1965. gadā Latvijā saskaitīti 16 tūkstoši laukirbju pāru, 1980. gadā to skaits jau bija samazinājies līdz 7000, tagad, domājams, ir tikai ap tūkstoti pāru.
Piesakot 2021. gada putnu, augu un kukaini, zinātnieki aicina pievērst uzmanību izzūdošām un līdz šim nenovērtētām sugām: laukirbēm, ķimenēm un spīļastēm
Vēl pirms dažiem gadu desmitiem ap Jāņiem, izejot cauri Latvijas pļavai, varēja iznākt ar pilnu klēpi smaržīgu ķimeņu. Pēdējā desmitgadē botāniķi ķimenes pamana aizvien retāk, iestājies pat neliels satraukums — vai parastā ķimene ar latīnisko nosaukumu Carum carvi nav kļuvusi par neparasto un reto ķimeni? Botāniķu biedrība nosaukusi to par šī gada augu un lūdz ikvienu iesaistīties ķimenes meklējumos.
Botāniķu biedrības attālinātajā sapulcē uz gada auga titulu bija trīs pretendenti: ezerrieksts, sīpoliņu zobainīte un ķimene. Ezerrieksts Latvijā bija plaši izplatīts augs pirms aptuveni 6000 gadiem, bet tagad aug tikai četros ezeros, no kuriem trīs atrodas dabas lieguma teritorijās. Sīpoliņu zobainīte ir dabiskiem platlapju mežiem raksturīgs augs. Taču vairums botāniķu nobalsoja par ķimeni. Bioloģe, ģeogrāfijas zinātņu doktore Agnese Priede priecājas, ka radusies iespēja skaidrot, kāpēc ķimene ir tik īpašs augs.
