Latvijas eksportētāji ir brīnumdari 1

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Pēteris Strautiņš, bankas "Luminor" ekonomists
Print Friendly, PDF & Email

Pērnā gada nogalē Latvijas preču eksporta sniegums bija izcils. Novembrī pieaugums gada griezumā bija 9,4%, vēl straujāks kāpums bija septembrī (13%), kad ir vislielākā lauksaimniecības produktu ietekme. Vēl pirms tam iepriekšējo reizi vismaz tikpat straujš kāpums bija 2019. gada martā. 1,251 miljardi eiro ir līdz šim lielākais preču eksporta apjoms novembrī. Par pakalpojumu tirdzniecību novembrī datu vēl nav, bet oktobrī kopējā tirdzniecības bilance bija ar pārpalikumu un tāda tā varētu būt arī oktobrī.

No vienas puses, dzīvojam ļoti sarežģītā laikā. No otras – nav daudz risku preču eksportam, izņemot ar karantīnas pasākumiem saistītos sarežģījumus tuvāko mēnešu laikā, kuru ilgums būs atkarīgs no vakcinēšanas gaitas.

Šie sarežģījumi var būt gan grūtības ražošanas procesā, gan negatīvā ietekme uz atsevišķu preču pieprasījumu, taču ir skaidri saskatāms šī neparasto likstu perioda gals. Ir vēl arī daži mazāk nozīmīgi jautājumi par 2021. gada sākumu. Kāda būs Brexit gaidās pārpildīto britu noliktavu ietekme? Krietni patukšoti jau ir pērnās graudu ražas piepildītie elevatori, taču tā ir normāla sezonāla parādība, kaut katru gadu atšķirīgi izpaužas dažādos mēnešos. 2021. gads ekonomikā būs iespēju gads – 1. ceturksnis būs grūts, savukārt 2. ceturksnis jau būs daudz labāks. Līdzās vakcinācijai šogad būs faktors, kura nebija pērn – diezgan liela “dabiski” iegūta imunitāte, tāpēc atkopšanās temps šā gada vidū būs spēcīgs gan Latvijā, gan eksporta tirgos.

Tuvākie 2-3 mēneši gan var izrādīties ļoti sarežģīti no ražošanā nodarbināto cilvēku drošības viedokļa, ja Latvijā strauji izplatīsies īpaši lipīgie koronavīrusa varianti.

Pēdējos trīs mēnešos, par kuriem ir dati, preču eksports auga par 9,9%. Šādu pieauguma tempu preču eksportā saglabāt nebūs viegli, taču domājams, ka arī gadu mijas eksporta rādītāji būs iepriecinoši uz Eiropas fona. Preču nozarēm novembris bija sekmīgs, arī par decembri nav krasi negatīvu signālu noskaņojuma rādītājos, arī par janvāri no uzņēmumiem pienākošās vēstis par lielām nepatikšanām pagaidām nevēsta.

Taču ir iespējams, ka 2021. gadā pieprasījums pēc atsevišķām precēm samazināsies tāpēc, ka ekonomikai kopumā klāsies labāk. Ekonomikas enerģija 2020. gadā plūda no pakalpojumu uz preču nozarēm, šogad daļa ražotāju var sajust pretēju kustību. Laikā, kad bija citas ierobežotas naudas tērēšanas iespējas, cilvēki pastiprināti pirka ilglietošanas patēriņa preces. Latvijas elektroniku varētu negatīvi ietekmēt mazāki ieguldījumi datu pārraides jaudās. Nav izslēgts, ka kritīsies pieprasījums pēc dažiem koksnes produktiem.

Šā gada sākumā pasaules finanšu medijos ir aktualizējusies jauna rūpe – kā pasaules ekonomiku varētu iespaidot hipotētiski pastāvošā finanšu aktīvu cenu burbuļa iespējamā plīšana. Dažu uzņēmumu un nozaru akciju cenas tiešām rada bažas, taču makroekonomiskie riski ir daudz mazāki nekā 2000. gadā, ar kuru tiek vilktas paralēles. Aktīvu cenu krituma risku mazina tas, ka ir ierobežotas iespējas naudu ieguldīt citur – arī citas aktīvu kategorijas ir dārgas. Iespējams, ka varētu notikt tā sauktā rotācija dažādu nozaru akciju starpā. Daļa no naudas, kas ir tehnoloģiju un alternatīvās enerģijas akcijās, varētu doties uz konservatīvākām tirgus daļām, “tradicionālākiem” uzņēmumiem.

Ir lielas cerības, ka visu nelabvēlīgo notikumu ietekme finanšu tirgos un “reālajā” ekonomikā pārmāks stimulējošās ekonomiskās politikas ietekme. ASV vēlēšanu iznākums, prezidenta un kongresa kontroles nonākšana vienas partijas rokās tirgos ir uztverta kā iemesls optimismam.

Komentāri (1)

altinyildiz 11.01.2021. 16.56

Importa aizvietošana praktiski tas pats eksports vien ir, tikai atkrīt loģistika. Latviešu valsts ir spējīga nodrošināt sevi ar visa veida energoresursiem, tikai nekas nav darīts, šo ekonomikas nozaru attīstīšanā. Ir izdarīts gluži pretējais. Ir uzcelta ar dabasgāzi darbināmā TECII 2. kārta, kur nav iespēju visu blakusproduktu – siltumu racionāli izmantot un notirgotas OIK atļaujas noziedznieku firmām, kas ņemot vērā prātam neaptveramo peļņu, var atļauties siltumu aizlaist gaisā. Siltums mūsu platuma grādos ir līdzvērtīgs gāzei, benzīnam, dīzeļdegvielai, akmeņoglēm un citiem importa energonesējiem.

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu