Krīze zināmā mērā ir kara stāvoklis – kā rīkoties?

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Kaspars Cveiģelis, “Līcis-93” zivju konservu ražošanas uzņēmuma valdes loceklis
Print Friendly, PDF & Email

Kā teica Vorens Bafets, kad putas nostājas, tad redzam, kurš ir pliks. To iespējams pārfrāzēt – krīzes laikā ļoti labi var redzēt visas menedžmenta kļūdas, tās burtiski lien ārā kā īleni no maisa.

Viens no menedžmenta pamatpostulātiem – lēmējvarai jābūt atdalītai no izpildvaras, ja šobrīd šķiet, ka ir par vēlu, tad, sakārtojot uzņēmuma struktūru, tas ļaus veiksmīgi pārvarēt nākamo krīzi. Uzņēmējdarbībā lēmējvara ir īpašnieki, bet izpildvara – direktors. Lai saprastu, kādu efektu tas dod, jāpaskatās uz funkcijām. Īpašnieks (stratēģiskā plānošana) – jāstāv augstu un jāredz tālu, jāredz visa bilde kopumā, tuvojošās vētras un jāpieņem stratēģiski lēmumi – kā vislabāk vētras resursus izmantot vai pārciest. Lai varētu nodarboties ar stratēģiskām lietām, pirmais priekšnoteikums ir “brīva galva”. Ja visu dienu strādā pa virtuvi vai stāvi pie virpas un vakarā bezspēkā iekrīti gultā, tad par stratēģisko plānošanu nevar būt ne runas. Līdzīgi kā mūzikā – viens komponē, otrs diriģē.

Kad stratēģiskais plāns ir izstrādāts, izsvērti visi par un pret, taču plāna izstrādātājam pašam tas jārealizē, tad vai nu plāns tiks izveidots tāds, lai to būtu viegli izpildīt, vai arī plāns netiks pildīts. Kā sportā – diez vai profesionāli sportisti nezinātu kad, ko un kā darīt treniņos, taču lielākā daļa tomēr trenējas trenera pavadībā, tieši šā iemesla dēļ. Kad lēmējvara tiek nodalīta no izpildvaras, mērķi iegūst dubultu spēku. Lēmējvara kontrolē stratēģiskā plāna izpildi un tic, ka tas tiks izpildīts, savukārt operatīvā vadība zina, ka būs stratēģija, kas vedīs pie panākumiem. Kad stratēģiskais plāns ir izstrādāts, tas tālāk jānodod realizācijai, līdzīgi kā komponists skaņdarbu nodod diriģentam. Tālāk diriģents ir tas, kurš rūpējas par taktiku un iedziļinās niansēs un sinhronizē visas darbības, pieliek visas pūles, lai stratēģija tiktu realizēta dzīvē. Kā redzam, īpašnieka funkcijas atšķiras no vadītāja funkcijām un, ja īpašnieka stratēģiskās funkcijas netiek pildītas, tad krīze pārsteidz nesagatavotus un jādzēš haotiski ugunsgrēki, nevis precīzi jāstrādā pēc plāna A vai B vai C.

Nākamais pamatprincips uzņēmējdarbībā, kas netiek ievērots un ko noteikti var uzlabot – skaidra uzņēmuma struktūra. Ar ko amatieru komanda sportā atšķiras no profesionāļiem? Ar skaidru struktūru, zināms, kurš ko dara un par ko atbild. Cilvēki uzņemas atbildību katrs par savu sektoru un tas dod iespēju ātrāk un precīzāk saspēlēties, kas ir produktivitātes pamatā.

Krīze zināmā mērā ir kara stāvoklis, kur lēmumi jāpieņem ātri un jānodod precīzai izpildei.

Tās var būt stundas vai pat tikai minūtes. Ja darbiniekiem nav skaidras viņa atbildības robežas, tās pārklājas vai ir izplūdušas, tad rezultātā visi dara visu vai neviens neko, un vajadzīgais rezultāts netiek sasniegts.

Trešais un viens no būtiskākajiem rādītājiem ir vadītāja mentālā veselība. Spēja spriest, analizēt, pieņemt lēmumu un uzņemties atbildību, nevis nomuļļāt un gaidīt, kad situācija pati atrisināsies, un emocionālā stabilitāte. Krīze rada apjukumu cilvēkos, neskaidrību par rītdienu, ko darīsim un vai darīsim. Vai vadītājs, saņemot informāciju, spēj analītiski izspriest visus par un pret un attiecīgi stabilizēt uzņēmumu vai tieši pretēji, jebkuru informāciju pastiprina, tādējādi sējot paniku darbiniekos. Šādās situācijās vadītāja stabilitāte ir vitāli svarīga.

 

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu