Kad zināšanu izplatīšana padara par mērķi 3

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Aija Kažoka, «Medicus Bonus», RSU doktorante
Print Friendly, PDF & Email

Pandēmijai sākoties, ārsti tika aicināti aktīvi iesaistīties veselības komunikācijā. Taču, to darot, gaidīto uzslavu vietā saņēma arī naidpilnus komentārus. Daudziem mediķiem tas raisīja apjukumu un neizpratni. Taču klimata pārmaiņu pētnieki apšaubīšanas gaisotnē dzīvo jau gadu desmitus.

Kad ASV Nacionālā alerģijas un infekcijas slimību institūta (National Institute of Allergy and Infectious Diseases) direktors Entonijs Fauči skaidroja zinātnisko pieeju saistībā ar Covid-19, viņš saņēma tik spēcīgu pretsparu un draudus no sazvērestību teoriju piekritējiem, ka zinātniekam bija nepieciešams norīkot apsardzi.

Agresīvi un vardarbīgi komentāri digitālajā vidē ir nopietna, plaši izplatīta, strauji pieaugoša problēma. Pēc Pew Research Center datiem, aptuveni 4 no 10 amerikāņiem saskārušies ar agresivitāti sociālajos tīklos, un 62% to uzskata par nopietnu problēmu. Latvijā 43% aptaujāto iedzīvotāju atzīst, ka internetā saņemtie negatīvie komentāri ietekmējuši viņu tālāko rīcību un lēmumus, liecina Tele2 aptauja.

Atbalstot zinātnisko pieeju un pierādījumos balstītu veselības aprūpi, speciālisti arvien biežāk kļūst par vardarbīgu komentāru mērķiem digitālajā vidē.

Īpaši apdraudēti ir tie, kas strādā noteiktās disciplīnās un jomās, piemēram, zinātnieki, kas pēta vakcīnu drošumu un klimata pārmaiņas, kā arī sabiedrības veselības eksperti.

Uzbrukumi digitālajā vidē var variēties – sākot no kontu bloķēšanas sociālajos tīklos; personiskiem aizskārumiem motīviem un personībai; draudiem ziņot specialitāti regulējošajai iestādei; pieprasījumiem atsaukt uz pierādījumiem balstītos rakstus, – un beidzot ar nopietnākām formām, tādām kā draudi e-pastos; privātas informācijas izplatīšana (kas ļauj identificēt vai atrast konkrēto personu); koordinēti uzbrukumi sociālos medijos; solījumi sakropļot vai nogalināt.

Cilvēkam to piedzīvojot, tiek ietekmēta psihiskā veselība, grauta reputācija un rodas bailes par personisko drošību. Kāpēc zinātnieki un veselības aprūpes speciālisti tiek vajāti? Šis ir sarežģīts jautājums ar sarežģītu atbildi.

Pirmkārt, ir svarīgi saprast, ka veselības aprūpes sistēma nevar atrisināt visas problēmas (sniegt labumu visiem). Tā balstās uz zinātnisko metodi, kas ietver nepārtrauktu pētniecību, un medicīnai gluži vienkārši nav atbildes visām slimībām. Pacienti, kuri negūst risinājumu jeb «labumu», ir neapmierināti.

Otrkārt, zinātniskā vienprātība ne vienmēr saskan ar sabiedrībā (vai tās grupās) valdošajiem uzskatiem un vērtību sistēmām, kas rada dusmīgus pacientus, neuzticēšanos vadošajiem veselības komunikatoriem un pieķeršanos pseidozinātniskiem informācijas avotiem. Protams, viss minētais nav attaisnojums vardarbībai digitālajā vidē. Mediķiem vajadzētu justies droši, varēt brīvi veicināt zinātni un pierādījumos balstītu veselības aprūpi. Agresivitāte neļauj tam notikt un padara jēgpilnu diskusiju neiespējamu.

Kā rīkoties, sastopoties ar agresivitāti?

  1. Komunicējot zinātnes laukā, jāuzklausa visi viedokļi un kritika. Taču pastāv risks, ka pētnieki sāk fokusēties uz ekstrēmo viedokļu apstrīdēšanu, nevis runā ar plašāku sabiedrību un politikas veidotājiem medijos, kuru saturs veidots redakcionāli atbildīgi. Tādējādi var tikt zaudētas vērtīgas iespējas sazināties ar cilvēkiem, kuriem viedoklis vēl nav izveidojies.
  2. Jāvērtē situācija. Dažkārt «trokšņa» dēļ šķiet, ka ekstrēmi domājošo ir vairāk nekā patiesībā. Ir vērts uzdot sev dažus jautājumus:
  • Cik ir cilvēku, kuriem ir ekstrēmi uzskati par manis teikto?
  • Vai tie ir plašākas sabiedrības pārstāvji?
  • Vai viņi pārstāv politikas veidotājus, finanšu avotus, pacientus, kurus ārstēju, vai citas svarīgas ieinteresētās puses?
  • Vai viņiem ir būtiska ietekme uz kādu no iepriekš minētajiem?
  • Cik cilvēku atbalsta to, ko veicu un stāstu?

Tāpēc pirms diskusijas sākšanas jāapsver – vai iesaistīšanās diskusijā ar tiem, kuriem ir ekstrēmi uzskati, kaut ko ietekmēs? Vai tas mainīs viņu domas? Gandrīz vienmēr atbilde ir «nē». Ekspertu ieteikums ir no šāda veida pasākumiem izvairīties. Tā vietā jākoncentrējas uz auditoriju, kas ir ieinteresēta dzirdēt jūsu viedokli un godprātīgi to uzklausīt. Veltiet savu laiku un zināšanas tai.

  1. Jāpatur prātā, ka vairums šādu draudu nav juridiski pamatoti.
  2. Godīgums un atklātība par sava darba jomu. Tas ir universāls padoms jebkuram zinātniekam, taču vēl jo svarīgāk, ja kļūst par vardarbīgu komentētāju mērķi. Ir jābūt atklātam par visu, ko varētu interpretēt kā interešu konfliktu, piemēram, finansēšanas avotus vai komerciālās saistības. Komunikācijas eksperti iesaka aktīvi komunicēt par visu (skaidrot kontekstā), ko varētu izmantot, lai mēģinātu diskreditēt pašu vēstījumu.
  3. Svarīgi nepalikt vienam un sazināties ar līdzīgi domājošo grupām. Ir smagi un biedējoši, ja esi kļuvis par mērķi. Bet tā ir arī pazīme, ka esat efektīvs vai vismaz tiekat par tādu uzskatīts.

Kultūrpētnieks profesors Deniss Hanovs nesenā intervijā LV portālam uzsvēra, ka dezinformācijai, bailēm un sazvērestības teorijām ir liela spēja piesaistīt cilvēku prātus, un arī turpmāk būs daudz saistošu piedāvājumu ātri izskaidrot pasauli un norādīt, «kurš ir vainīgs». Tas nesola vieglas dienas veselības komunikācijas jomā. Būs grūti pretoties pieaugošajai vienkāršošanas tendencei, kas ir dezinformācijas un ienaidnieka meklēšanas pamatā. Bet arī klusēšana nav risinājums.

 

Publikācijas sagatavošanā izmantoti medicīnas žurnālu «Scientific American»  un «Science Media Centre» materiāli. Publicēts Medicus Bonus Nr.50

Komentāri (3)

Alexey Subotin 16.12.2020. 11.41

Diēta ir pagājušais gadsimts! Lai zaudētu svaru, jums vairs nav nepieciešams sevi izsmelt ar diētām! Es šeit lasīju par jaunu un veselīgu metodi – http://bit.do/ketolv es izmēģināju tik daudz lietu, visas diētas, fitnesu, labi, es varētu zaudēt 2 kg un ar šo rīku mēneša laikā zaudēju 15 kg, un es jūtos lieliski! Es iesaku visiem!

0
0
Atbildēt

0

Valentina Kalinina 16.12.2020. 01.08

Diēta ir pagājušais gadsimts! Lai zaudētu svaru, jums vairs nav nepieciešams sevi izsmelt ar diētām! Es šeit lasīju par jaunu un veselīgu metodi – http://bit.ly/ketosliim es izmēģināju tik daudz lietu, visas diētas, fitnesu, labi, es varētu zaudēt 2 kg un ar šo rīku mēneša laikā zaudēju 15 kg, un es jūtos lieliski! Es iesaku visiem!

0
0
Atbildēt

0

Atis Priedītis 14.12.2020. 10.34

Zināšanu izplatīšana ļoti bieži tiek uztverta ļoti agresīvi. Latvijā viens no spilgtākajiem piemēriem ir Zersetzung metodes pilnīga noklusēšana. Googlē var par šo VDR slepenā dienesta Stasi plaši lietoto cilvēku vajāšanas metodi atrast izsmeļošu informāciju. Savukārt Latvijas lielie masu mediji par to nav atļāvušies publiskot pilnīgi neko. Ir tikai viens teikums kādā no Dombura intervijām – “čekisti iekļuva vajātā cilvēka dzīvoklī un pārvietoja tajā dažādus priekšmetus”. Par visu pārējo – pilnīgs klusums.

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu