Ziņas par deflāciju ir pārspīlētas, bet tikai nedaudz

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Pēteris Strautiņš, bankas "Luminor" ekonomists
Print Friendly, PDF & Email

Salīdzinājumā ar oktobri cenām samazinoties par 0,3%, gada deflācija novembrī padziļinājās līdz 0,7%. Jau trešo reizi pandēmijas periodā ir fiksēts šāds cenu kritums gada griezumā, un tas ir nedaudz atvieglojis dzīvi šajā sarežģītajā laikā. Citkārt gan līdzīgu deflāciju ir bijis iespējams baudīt bez tik dramatisku notikumu “palīdzības”. Izejvielu cenu krituma izraisītajā 2015. un 2016. gada deflācijas periodā cenu kritums aizsniedzās līdz pat 0,8%.

Turklāt pašlaik preču un pakalpojumu kategoriju salīdzinošā cenu dinamika palīdz vieglāk norēķināties par pirmās nepieciešamības lietām. Transports gada laikā kļuva lētāks par 5,3%, tai skaitā degvielas cenas salīdzinājumā ar pērno novembri samazinājušās par 13,9%, bet mājokļa uzturēšana kļuvusi par 4,6% lētāka. Abi šie notikumi kopā patēriņa cenu līmeni novembrī samazināja par 1,48 procentpunktiem. Pārtikas cenas bija par 1,6% augstākas nekā pirms gada, palielinot cenu indeksu par 0,35 pp.

Kopš maija pārsvarā esam dzīvojuši cenu krituma apstākļos, taču diezgan spēcīgais dzīves dārdzības pieaugums janvārī un februārī neļaus kopējām cenu izmaiņām šogad noslīdēt zem nulles, šā gada vidējā inflācija būs 0,2%.

Nākamgad būs līdzīgi, taču otrādi – gads sāksies ar deflāciju, bet pavasarī cenu līmeņa līkne it kā atdursies pret 2020. gada pavasara cenu lejupejošo pakāpienu, kad divos mēnešos, laikā no marta līdz maijam, kopējais cenu līmenis samazinājās par procentu. Nepārtikas preces tad kļuva lētākas pat par 2,8%, bet degvielu pirkšanas izmaksas saruka pat par 17,5%. Kopš maija kopējais cenu līmenis ir svārstījies bez izteiktas tendences.

Par deflāciju ekonomikas ziņās vēl dzirdēsim apmēram trīs mēnešus, šis periods beigsies martā vai aprīlī, kad apritēs gads, kopš vīruss apgrieza ar kājām gaisā izejvielu tirgus.

Citiem vārdiem – pat, ja cenas nekāps, deflācija beigsies, jo cenu līmeni vairs nesalīdzināsim ar augstāku cenu periodu pirms enerģijas cenu krituma. Ir gan cerības, ka naftas dārdzība vēl vairākus gadus neatgriezīsies 2020. gada sākuma līmenī, to “domā” arī nākotnes darījumi un tajos ietvertās cenu gaidas. Taču ar pakāpenisku izmaksu kāpumu tomēr ir jārēķinās. Brent naftas cenas pirmo reizi kopš februāra ir aizsniegušās līdz 50 dolāriem. Augšupejoši ir arī globālie pārtikas un metālu cenu indeksi. Turklāt vispārējo cenu līmeni turpinās ietekmēt algu izmaksu kāpums Latvijā. Nākamgad tas varētu būt ļoti mērens, bet strauji paātrināsies turpmākajos gados.

Patēriņa cenu izmaiņas ir viena no jomām, kurās cilvēku vairākuma subjektīvās izjūtas mēdz atšķirties no datiem, patērētāju aptaujās paustā cenu izmaiņu uztvere pārsniedz izmērīto inflāciju. Varbūt daļēji pie vainas ir instinktīva piesardzība pret jebkādiem “oficiālajiem” datiem, taču pašlaik patiesais cenu kritums tiešām varētu būt mazāk izteikts, nekā to rāda dati. Iemesls – daļu no precēm un pakalpojumiem, kam cenas kritušās, šobrīd cilvēki izmanto maz vai nemaz. Piemēram, patlaban nav liela labuma no iespējas lēti iegādāties kompleksos ceļošanas pakalpojumus. ECB eksperti ir aplēsuši, ka šis efekts eirozonā kopumā ir ap 0,2 patēriņa cenu indeksa procentpunktus vērts. Taču gan veikalos, gan datu tabulās var atrast preces, kuru cenas tiešām ir kritušās un kuras var iegādāties, vienlaikus neaizmirstot par piesardzību.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu