Pēdējais brīdis rīkoties

Latvijas Nacionālā arhīva glabātavu piepildījums jau tuvojas 94%, tātad drīz sāks trūkt vietas, turklāt vairums ēku ir stipri nolietotas — arhīva direktore Māra Sprūdža skaidro, kāpēc tik nepieciešama arhīva modernizācija

Absolūts skandināvu racionālisms — nekā lieka arhitektūrā, glabātava nodalīta no biroju telpām, pārdomāta ugunsdrošība. Tādu Latvijas Nacionālā arhīva direktore Māra Sprūdža ieraudzīja pirms trim gadiem Igaunijas jaunuzcelto nacionālā arhīva ēku, kas bija vismodernākā Eiropā, un tādu nākotnē gribētu redzēt arī Latvijā. Plaša lasītava, arhīva apmeklētāji var paši digitalizēt dokumentus, glabātavas ar stabilu mikroklimatu, savs datu centrs, laboratorija dokumentu restaurācijai, pašu modelētas un pēc pasūtījuma izgatavotas darba mēbeles. Direktori pārsteidzis, ka šāda ēka igauņiem izmaksājusi tikai 15 miljonus.

Vai varam cerēt, ka arhīvu saimniecība arī Latvijā uzlabosies? Sprūdža kā nelabojama optimiste esot pārliecināta, ka lietas iekustējušās pareizā virzienā. Ir uzcelta Nacionālā bibliotēka, un lielie muzeji nesen tikuši pie savas modernas krātuves — tagad ir mūsu kārta, viņa saka. Cerību dod decembrī valdības nule apstiprinātā arhīva attīstības koncepcija, kas paredz sistemātisku infrastruktūras optimizēšanu un modernizēšanu. Pašlaik nacionālā arhīva dokumentu glabātavas izvietotas 12 pilsētās 22 nekustamajos īpašumos. Lielākajai daļai šo ēku vidējais nolietojums pārsniedz 30%, tātad ekspluatācija ir apdraudēta. Savukārt glabātavas aizpildītas par 93,4% — tātad gandrīz jau pilnas. Lielākā daļa ēku ir pielāgotas arhīva funkcijai, jo vienīgā speciāli būvētā un šobrīd arī jaunākā ēka Bezdelīgu ielā Rīgā ir nodota ekspluatācijā 1985. gadā. Savukārt vecākajā no ēkām patlaban darbojas arhīva administrācija — tā Vecrīgā celta 1640. gadā.

Koncepta īstenošanai nepieciešami gandrīz 80 miljoni eiro. Nauda būs jāmeklē gan valsts budžetā, gan arī no ES fondu līdzekļiem. «Šis dokuments ir kā pamats, lai sāktu mērķtiecīgi meklēt naudu,» par valdības apstiprināto koncepciju teic Sprūdža.

Dzerot tēju pie datora ekrāna, izvaicāju direktori par to, ko īsti nozīmē koncepcijā minētā septiņu ēku modernizācija un optimizācija un tieši kur Vidzemē cels jaunu arhīva ēku. Sprūdža sāk ar optimizāciju: «Esam izvēlējušies septiņas ēkas, kuras ir vērts attīstīt — paplašināt, veikt kapitālo remontu. Tad šajās ēkās no pārējām reģionu ēkām varētu izvietot dokumentus. Tā ir optimizācija. Modernizācija nozīmē, ka ēkām tiks veikts viss, kas saistīts ar energoefektivitāti, tām jāatbilst publiskas telpas prasībām.» Attīstība notiks Daugavpilī, Liepājā, Ventspilī un četrās ēkās Rīgā. Lai iezīmētu ainu arhīva ēkās, Sprūdža kā piemēru min, ka pašlaik tikai četrās no visām var iekļūt cilvēki ar kustību traucējumiem. Bezdelīgu ielā viņi tālāk par pirmo stāvu netiek. Savukārt Rēzeknē, kur padomju laika skaitļošanas centra pielāgotā ēka atrodas uzkalnā, pie durvīm nevarot pielikt pat zvana pogu apmeklētājiem, lai darbinieki pie viņiem izietu laukā. Lai izveidotu uzbrauktuvi, nepieciešami aptuveni 20 000 eiro. No šīs ēkas LNA plāno atteikties un dokumentu glabātavas pārvietot uz Daugavpili, kur cietokšņa kompleksā ir skaista, no ārpuses atjaunota ēka. Tai šogad pabeigts siltināšanas projekts, jāsāk veidot glabātavas, un soli pa solim jāveic iekšdarbi. Nākotnē Daugavpilī koncentrētos viss Latgales reģiona arhīvs.