Signe Rirdance (vidū pirmajā rindā līdzās Pāvilam Johansonam un Jurim Kronbergam) rokmūzikas un dzejas vakarā Vilcienā pirms gada ar Stokholmas latviešu rokgrupas Dundurs dalībniekiem. Foto — Artis Neilands
Novembra pēdējā dienā Rīgas tipogrāfijā Zemgus nodrukāts signāleksemplārs, bet decembra sākumā Signe Rirdance Zviedrijas latviešu sienas kalendāru 2021. gadam gaida ierodamies Stokholmā. «Ar lielu ambīciju esam pasūtījuši 1000 eksemplāru!» Daļa gan palikšot Latvijā: pasūtītāji adresējuši kalendāru radiem un draugiem.
Paradoksāli, ka ideja pirmoreiz veidot šādu izdevumu radās tieši pandēmijas «vakuumā», secina autore. 2020. gada kalendārs bija kā skumjš atgādinājums par nenotikušajiem pasākumiem. Taču Signe saprata, cik būtisks «notikumu režģis» ir viņas ģimenei, lai uzturētu saikni ar Zviedrijas draugiem, pārsvarā tādiem pašiem jaunās emigrācijas pārstāvjiem.
Iespēja strādāt Eiropas institūcijā Stokholmā rīdziniecei radās pirms 11 gadiem. Vīrs Guntis Urtāns nodibinājis IT ārpakalpojumu kompāniju un var dzīvot jebkur. Divi bērni vēl bija mazi, trešais radās jau Zviedrijā. Tagad jaunajai paaudzei ir 15, 12 un deviņi gadi, visi runā latviski. Reizi nedēļā Signe māca gan 3. klasi Stokholmas latviešu sestdienas skolā, gan latviešu valodu skolasbērnu zviedru tētiem, kuri precējušies ar latvietēm. Dzied latviešu korī, kam šogad 75. jubileja, un darbojas tautas mūzikas un danču grupā Stokholmas spēlmaņi.
