Kontrastu krīze

Algu statistiku varbūt varētu saukt par pandēmijas laika visdīvainākajiem datiem. Ekonomikā it kā ir krīze, IKP samazinās, bet algas pieaug. 2020. gada 3. ceturksnī vidējā alga par nostrādāto summu pieauga par 5,9%, tā sasniedza 1147 eiro jeb 844 eiro pēc nodokļu nomaksas.

Paskatoties zem datu “virskārtas”, viss šķiet loģiski. IKP dati vakar vēstīja, ka kopējais algu fonds 3.ceturksnī auga krietni lēnāk — par 2,6%, tātad ir samazinājies kopējais nostrādātais laiks, gan darbinieku skaits, gan darba laika ilgums. Darbaspēka apsekojuma dati ziņo, ka šajā laikā strādāja par 2,8% mazāk cilvēku nekā pirms gada.

Varbūt var teikt, ka visaptverošas ekonomikas krīzes nemaz nav, ir grūtības dažās nozarēs, taču citur klājas gluži labi?

CSP vēsta, ka algas 3. ceturksnī gada griezumā samazinājās tikai izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos, kā arī transporta un uzglabāšanas jomās.

Tomēr arī nozaru vidējās algas izmaiņas rāda stipri virspusēju ainu. Šos skaitļus ietekmē divu pretēji vērstu procesu bultas — daļai darbinieku algas samazinās, bet to var pat ar uzviju kompensēt mazāk atalgoto darbinieku atlaišanas ietekme uz vidējo stundas likmi. Šādos apstākļos daļa uzņēmumu patur tikai darbinieku “kodolu”. Tāpat vidējās algas līmeni paaugstina īslaicīgas ekonomiskās struktūras izmaiņas, krasi sarūkot strādājošo skaitam dažās nozarēs ar mazāk dāsnu atalgojumu.

Dati par aizņemtajām darba vietām 3.ceturksnī vēl nav pieejami, taču zinām, kas notika 2.ceturksnī. Kopējais aizņemto darba vietu skaits tad samazinājās par 4,5%. Ir zināms, ka dažām nozarēm šajā laikā klājās ļoti labi. Likumsakarīgi, ka pārtikas pārstrādē pavasarī strādāja par 0,4% vairāk nekā pirms gada. Turpretim apģērbu ražošanā, kas bija viena no nelabvēlīgāk ietekmētajām rūpniecības nozarēm, strādājošo skaits samazinājās par 12,9%. Ir vispārzināms pandēmijas kaitējums viesnīcām un restorāniem, to pievienotā vērtība gada laikā samazinājās gandrīz par divām trešdaļām. Likumsakarīgi, ka izmitināšanas pakalpojumos 2.ceturksnī darba vietu skaits samazinājās par 26,6%, bet sabiedriskajā ēdināšanā par 28,7%. Vēl krasāk nodarbinātība samazinājās ceļojumu pakalpojumu sniedzējiem – par 43,1%. Datorprogrammēšanā eksports turējās augstā līmenī, attālinātais darbs radīja daudz jaunu IT vajadzību vietējā tirgū, līdz ar to nozarē strādāja par 3,8% vairāk nekā pirms gada. Ir nozares, kurās nekas nemēdz strauji mainīties, tā komunālajos pakalpojumos un izglītībā strādājošo skaita izmaiņas bija procenta robežās.

Latvijā notikušais algu pieaugums 3.ceturksnī varētu šķist pārsteidzošs, bet tie ir nieki uz Lietuvas fona, kur algas pieauga vairāk nekā par 10%. Vēlēšanu tuvošanās spēj darīt brīnumus — milzu algu kāpumi sabiedriskajā sektorā strādājošajiem, dažādas “dāvanas” politiski aktīvākajiem sabiedrības slāņiem un lieta darīta.

Otrdien publicēto datu saistību ar reālās dzīves norisēm var saprast tikai caur dažādu interpretāciju prizmu. Taču tie apliecina jau labi zināmu faktu – pandēmijas dēļ nav cietusi visa ekonomika, tikai atsevišķas nozares.  Sabiedrībai ir jāspēj solidarizēties ar tiem, kuri nonākuši grūtībās ne savas vainas dēļ. Turklāt valsts budžets to bez grūtībām var atļauties. Daļai uzņēmumu un darbinieku šobrīd ir sajūta, ka viņi ir pamesti nelaimē, un tas ir nopietns pārmetums lēmumu pieņēmējiem.