JRT ilgi gaidītais seriāls Aģentūra paliek skatuves mākslas rāmjos un atvadās no teātra, kāds tas bijis
Ko gan var pateikt cilvēks, kurš nedēļas nogalē triecientempā noskatījies visas 10 sērijas, dažas vairākkārt, ja galva ir kā nelaikā iztraucēts bišu strops? Nedariet tā — to šis cilvēks var pateikt. Sižets nekur neauļo, tāpēc nav vērts ķert nākamo sēriju, līdz attopies ar galvu tastatūrā. Skatieties rāmi, palaikam nospiežot pauzi, lai izlasītu kādu uzrakstu uz sienas vai vienkārši izbaudītu kadru kā bildi. Vai paķiķinātu par tajā iekļuvušu laulības gredzenu zvērinātam vecpuisim, ko pēc tam vairākkārt nākas apspēlēt. Kā tas pirms gadsimta gadījās slavenajam itāļu traģiķim Tomazo Salvīni, kurš, tēlodams Otello, pirmajā cēlienā bija aizmirsis nogrimēt rokas, un, kad otrajā parādījās ar tikpat baltām plaukstām, sašutušās publikas acu priekšā lēni novilka… cimdus. Teātrī tā gadās.
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.