Kam tērējam ārkārtējās situācijas laikā?

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Līva Zorgenfreija, Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā
Print Friendly, PDF & Email

Krīzes laikā, kad īpaši izteikti jūtams, cik novēloti nāk tradicionālie ekonomikas rādītāji, daudz lielāku lomu pievēršam alternatīviem aktivitātes rādītājiem. Piemēram, Google Mobility dati rāda, ka iedzīvotāju plūsma veikalos, atpūtas un darbavietās manāmi sarūk jau kopš oktobra otras puses. Taču kritums nav tik krass, kā redzējām pirmā Covid viļņa brīdī. Līdzīgi arī ar citu “netradicionālo” rādītāju – Swedbank karšu datiem. Oktobrī jau vērojām bremzēšanos, un kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas 9. novembrī kritums kļuvis manāmāks, taču pagaidām vēl ir mazāks nekā dziļākajā punktā pavasarī. Kopumā norēķini ar kartēm un skaidras naudas izņemšana kopš rudens ārkārtējās situācijas iestāšanās krituši par aptuveni 8% pret pagājušo gadu.

Labāk turas maksājumi ar kartēm, kur kritums ārkārtējās situācijas laikā ir par 3% pret 2019. gadu, kamēr skaidras naudas izņemšana sarukusi par 14%. Tendence pāriet uz elektroniskiem norēķiniem tika novērota jau iepriekš – arī pirms Covid-19 krīzes iestāšanās, bet šī krīze un iespējas izmantot bezkontakta norēķinus vīrusa laikā, visdrīzāk, šo tendenci tikai pastiprina.

Otrais vīrusa vilnis atkal iezīmē būtiskas atšķirības sektoru vidū – pakalpojumu pusei klājas ievērojami grūtāk nekā preču tirdzniecībai.

Lai gan līdz iepriekšējā gada sniegumam tāpat vēl pietrūka diezgan daudz, vasaras laikā viesnīcu tēriņi uzrādīja vērā ņemamu uzlabojumu pret pavasara krīzes brīdi. Taču vīrusa otrais vilnis ir darījis savu, un jau atkal redzam, ka tēriņi gan par viesnīcām, gan lidojumiem pēdējā laikā ir jau par 80% zemāki nekā pagājušajā gadā. Vēl viena nozare ar izteiktām svārstībām ir ēdināšana. Tā cieš gan no iedzīvotāju piesardzības vīrusa dēļ, gan pēdējās nedēļās – arī no uzliktajiem ierobežojumiem, kas nosaka, ka ēdienu drīkst izsniegt tikai līdzņemšanai. Tēriņi restorānos vasaras laikā spēja pat uzrādīt izaugsmi pret pērno gadu, bet pašlaik ir 40% zem 2019. gada līmeņa.

Iedzīvotāji vīrusa uzliesmojuma laikā ievēro ieteikumu vairāk palikt mājās, līdz ar to izdevumi pēdējās nedēļās par transporta pakalpojumiem ir par 30%, kamēr izdevumi par degvielu – par teju 10% zemāki nekā pagājušajā gadā. Publisku un privātu pasākumu trūkums, kā arī tiešie ierobežojumi sāk ietekmēt arī skaistumkopšanas nozari (-4%), kura pavasarī bija viena no pirmajām, kas atkopās, un vasaras laikā uzrādīja stabilu kāpumu. Visdrīzāk, ka, turpinoties ārkārtējai situācijai, kritums skaistumkopšanas nozarē būtiski palielināsies.

Apģērbs un aksesuāri patlaban cieš visvairāk – kritums pret pagājušo gadu ir par aptuveni ceturto daļu. Nozare vasaras laikā sasniedza iepriekšējā gada līmeņus, bet tendence kopš novembra strauji mainījās uz lejupvērstu – mājās sēdēšana neveicina jaunu apģērbu iegādi. Savukārt sporta preces joprojām pērkam nedaudz vairāk nekā pagājušajā gadā (+5%).

Likumsakarīgi, ka vislabāk ārkārtējās situācijas laikā klājas preču kategorijām, kas saistītas ar laika pavadīšanu mājās – elektronika (aug par 30%), preces mājai un dārzam (teju 20% kāpums), pārtika (+15%). Ļoti aktuāli ir arī domāt par veselības uzturēšanu, tāpēc tēriņi ar veselību saistītām precēm un pakalpojumiem turpina augt par aptuveni 10%. Ja pavasara ārkārtējās situācijas sākumā varējām vērot lēcienu tēriņos, cilvēkiem iepērkot vairumā dažādas pārtikas, veselības un higiēnas preces, tad šoreiz nekas tāds nav novērots ne izdevumos par pārtiku, ne veselību.

Jau kopš oktobra vidus karšu datos varēja redzēt zināmu bremzēšanos, jo vīrusa uzliesmojums vairoja piesardzību un kavēja aktivitāti. Ārkārtējā situācija un ierobežojumi šo tendenci pastiprina, un visdrīzāk vēl redzēsim tālāku kritumu pirms kļūs labāk. Labās ziņas ir tādas, ka liela daļa ekonomikas pēc pavasara grūtībām spēja ļoti strauji atgūties. Taču daudzu iedzīvotāju un uzņēmumu uzkrājumi pirmā viļņa laikā būtiski saruka, un diez vai būs izdevies tos atjaunot īsajā laika sprīdī starp vīrusa uzliesmojumiem. Tādēļ efektīvs valdības atbalsts šoziem būs īpaši svarīgs priekšnoteikums, lai, vasarai tuvojoties, ekonomika varētu uzņemt apgriezienus.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu