Šantāža

Polija un Ungārija bloķē ES budžetu un provocē jautājumu par dalību savienībā

Ziņas no Briseles pagājušonedēļ bija drūmas: Polija un Ungārija bloķējusi Eiropas Savienības 1,1 triljonu lielo septiņu gadu budžetu un 750 miljardu Covid-19 krīzes ekonomikas atveseļošanas fondu. Arī Latvijā, tāpat kā pārējās ES valstīs, bijām rēķinājušies, ka varēsim sākt saņemt šo naudu no 1. janvāra. Vairs nav skaidrs, kad varēsim.

ES ir saistījusi finanšu līdzekļu piešķiršanu ar likuma varas ievērošanu dalībvalstīs, taču Polija un Ungārija vēlas turpināt gan iznīcināt neatkarīgu tiesu sistēmu, ierobežot vārda brīvību un neievērot cilvēktiesības, gan saņemt ES naudu. Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna un Polijas valdošās partijas Likums un taisnīgums vadoņa Jaroslava Kačiņska vēstījums Eiropai ir — ja traucēsiet mums iznīcināt demokrātiju un valdīt kā autokrātiem, tad lai miljoni cilvēku gan mūsu, gan jūsu valstīs mirst no sērgas un cieš ekonomiski.

Apstiprināt 1,8 triljonu finanšu paketi bija paredzēts pagājušo pirmdien, taču Polija un Ungārija bija draudējusi to bloķēt, ja ES to saistīs ar likuma varas ievērošanu. Dalībvalstu vēstnieki tomēr atbalstīja jauno likuma varas ievērošanas kritēriju, kam vajadzēja kvalificēto vairākumu. Taču abas draudētājas valstis pēc tam neatbalstīja budžeta paketi, kuras pieņemšanai nepieciešama visu dalībvalstu piekrišana. Ceturtdien ES valstu vadītāji videosanāksmē pēc karstām diskusijām nolēma krīzes risinājuma meklēšanu uzdot ekspertiem.

Šo Polijas un Ungārijas veto ir iespējams apiet, taču tas būtu piņķerīgi, paņemtu daudz laika un varētu izraisīt ilgstošu tiesvedību, ko šantažētāji varētu sākt, ja ES nepiekāpsies viņu ultimātam. Bet, pat ja ES valstu vadītāji viņiem piekāptos, Eiropas Parlaments, kuram jāapstiprina budžets, noteikti noraidītu šādu padošanos. Pagājušo trešdien EP paziņoja, ka jaunu piekāpšanos nebūs. Strupceļš.