Vairāki akadēmiskās vides pārstāvji uzskata, ka mūsdienu izglītībā notiek un notiks pārmaiņas. Šīs pārmaiņas, iespējams, izmainīs esošās izglītošanas formas un metodes, kuras, šķiet, ir nostabilizējušās un nav izkustināmas.
Pirmā pārmaiņa, lai vēl ne visai spēcīga, pamatojas uz elektronisko apmācību, izmantojot distances kursus un interaktīvas apmācības programmas. Šāda veida apmācība eksistē jau ilgāku laiku, bet vēl nekonkurē ar klātienes mācībām. Un tomēr konkurence pastāv, arī kvalitatīvi augstākā līmenī nekā parastie kursi. Šo formu pagaidām cenšas ieviest vairākas augstskolas, dažkārt visai primitīvi.
Kas notiktu, kad elektronisko apmācību sāktu veidot pasaulē lielākās un autoritatīvākās augstskolas un biznesa vide? Faktiski šis process jau ir sācies. Desmit pasaules lielākās augstskolas, Stenfordas Universitātes profesoru vadībā, bezmaksas vienotā bāzē izvietoja savas elektroniskās lekcijas, kurām pieeja nodrošināta jebkuram studentam jebkurā pasaules daļā. Tas radīja konkurenci citu augstskolu profesūras vidū un tā kļuva tikpat spraiga, kāda tā ir informāciju servisa firmu – Google, Facebook – starpā. Studiju procesā aktivizējās dialogs, kuru veidoja paši studenti – sekmīgākie izmantoja paplašinātās iespējas apgūt daudzās eklektroniskās lekcijas un varēja mācību materiālu saviem studiju biedriem izskaidrot saprotamāk nekā viens otrs mācībspēks.
Nav nepieciešamas futuroloģiskas spējas, lai saskatītu to, ka šādas augstskolas, protams, pamazām sāks pārvērsties par uzņēmumiem, kas “ražos” elektroniskos mācību materiālus, bet mācībspēki kļūs līdzīgi komersantiem, kas iekļausies kādā no projektiem.
Radīsies mācībspēki – režisori, konsultanti, scenāristi, darbu iegūs programmisti, mākslinieki noformētāji. Būs arī producenti, kuru lomu pašlaik pilda rektori un arī citas kategorijas darbinieki, kuri aktivizēs elektronisko mācību procesu.
Protams, paliks tie mācībspēki, kuri tiksies ar studentiem personīgi, pamatā tajos priekšmetos un mācību formās, kuras nevar tiražēt un kurās tiks saglabāts pats būtiskākais – mācēt iemācīt domāt. Pamatā tie nebūs tradicionālie mācībspēki, bet zinātnieki, kuri varēs nodot studējošiem savu radošās domāšanas pieredzi.
Kas notiks ar augstskolām? Iespējams, ka tās tādā formā, kādā tās eksistē mūsdienās – pirmkārt, milzīgās, gigantiskās -, izmirs.
Bet ir vēl otra pārmaiņa ar vēl lielāku spēku, kas var izmainīt visu izglītības sistēmu. Tās nosaukums – zināšanu ēra. Iegūstošās nozarēs tehnoloģijas attīstās strauji. Zināšanas, atšķirībā no parastiem produktiem, tiražējas bezgalīgi un neiedomājami ātri. Zināšanas nezūd un pārvietojas. Tas nozīmē, ka jaunā attīstības ēra būs saistīta ar zināšanu iegūšanu un nodošanu, ar zinātnes un izglītības ciešu saistību. Jau tagad ar izglītību nodarbojas uzņēmumi, veidojas korporatīvas augstskolas, profesionālajā izglītībā ienāk duālā izglītība – liela daļa mācību notiek uzņēmumos. Veidojas dažādi kvalifikācijas kursi, ienāk mūžizglītība, pieaug nelielu biznesa skolu skaits. Augstskolas zaudē monopoltiesības uz izglītību!
Bet vislielākās pārmaiņas saistītas ar zināšanu kolektīvu radīšanu un patērēšanu. Jau šodien grūti sameklēt zinātnieku, kurš būtu iepazinies ar visiem publicētajiem rakstiem un monogrāfijām par savu zinātnisko tēmu.
Zināšanu ērā zināšanas, pat šaurā jomā, neiespējami apgūt un izmantot vienatnē. Cilvēki spiesti kooperēties informācijas iegūšanā, veidot tādus profesionālus tīklus, kuri darbojas vienotā sistēmā, kā vienots organisms.
Un tad izglītība kļūs par pamatprocesu, kas uzturēs un nodrošinās šādu tīklu darbību. Un tās nebūs tikai augstskolas, tikai mācībspēki, bet tas būs vienots organisms, kurā katrs indivīds īstenos un attīstīs savas kompetences, pats mācīsies un palīdzēs citiem.
Jaunās tīkla tehnoloģijas izglītībā ir pierādījušas, ka tās spēj pamatoti pretstatīties tradicionālajam lekciju modelim un daudzējādā ziņā pat pārspēt. Patērētāji var apskatīt tiešsaistes lekcijas vairākas reizes, savā tempā un laikā, bet pasniedzēja laiku var izmantot radošāk nekā tradicionālajā modelī. Un, protams, būtiskākais ir tas, ka viss šis saturs ir bez maksas.
Kā rakstīja Financial Times (FT), vadošās pasaules augstskolas arvien biežāk atļauj bezmaksas piekļuvi saviem mācību resursiem, lai organizētu distances studijas. Kā liecina Smart Education publikācijas, bez maksas var iegūt materiālus no tādiem pasaules izglītības līderiem kā Harvard University, Stenford University, University of California (Berkeley), Yale University, Columbia University u.c. Pieejamas studiju programmas, kursi, audio un video lekcijas par dažādu tematiku, sākot ar mākslu, sociālām zinātnēm un literatūru līdz mūsdienu vēsturei, precīzām zinātnēm un matemātikai. Par simbolisku cenu – no 3 līdz 5 dolāriem, no Harvardas saita var iegūt biznesa situāciju studiju materiālus par dažādām tēmām.
Var rasties jautājums – kāpēc vadošajās universitātēs atdot savu intelektuālo īpašumu tiešsaistes lietotājiem par brīvu? Šis pakalpojums palielina ticamību universitātei, piesaista labākos studentus, uzlabo izglītības kvalitāti. Apskatot finansiālo ieguvumu, saskaņā ar FT publikācijām, pasaules izglītības līderi, izmantojot uzņēmējdarbības modeli, izvirzīja uzdevumu – iegūt jaunus tirgus, kur pakalpojumu sniegšanas stratēģija būtu: pamatpakalpojumi ir bezmaksas, bet par papildus pakalpojumiem būs jāmaksā. Šī biznesa modeļa – ko parasti izmanto liela interneta lietotāju daļa – ieguvums galu galā kļūst patukšs attiecībā pret to, par kuru ir jāmaksā. Loģiski sagaidīt, ka tradicionālās izglītības tirgus līderi un jaunā izglītības biznesa modeļa ieviesēji var sākt prasīt par “precēm” attiecīgu cenu, cerot, ka cilvēki maksās par zīmolu.
Tomēr, virzoties šādā veidā, vadošās augstskolas riskē. Bez šaubām, tām ir labs izglītības saturs, kas pilnveidojies desmitu gadu laikā, un ko veicinājuši daudzie kvalitatīvie pētniecības un inovatīvie atklājumi. Bet internets samazina tirgū ienākšanas barjeras un padara tirgu pieejamu jauniem, mazāk zināmiem spēlētājiem, kuri ātri un par zemākām izmaksām var radīt lielu lietotāju bāzi.
Jaunais, zināšanu veicinošais modelis rada jaunu tirgu un līdz ar to jaunu konkurenci. Pasaules labākām augstskolām var nākties konkurēt par cenu veidošanu ar mazāk pazīstamiem zīmoliem un, visticamāk, zaudēt cīņā. Kā uzsver FT, tām ir būtisks iemesls bažām ilgtermiņā. Pasaules labaākajām augstskolām konkurences priekšrocība ir ilgstoša reputāciju un pieredze, kas iegūta gadu desmitu gaitā un kas iepriekš nav “ceļojušas” bezmaksas tīmeklī. To materiāli var kļūt viegli kopējami, maināmi un pat uzlabojami. Augsti motivēti “atdarinātāji” modelēs topa augstākās izglītības iestādes, un lēnām, bet pārliecinoši veidos savu “dzelzs” reputāciju. Tomēr nākotnē šo jauno zīmolu izglītības resursi nevar būt tik pārliecinoši, ja top augstskolas izveidos partnerattiecības un izstrādās vienotu stratēģiju, uzsver FT. Nesen Harvard University, Massachusetts Institute of Technology un Berkeley universitāte, paziņoja, ka apvienosies, lai dotu iespēju studēt ikvienam ar interneta pieslēgumu.
Daudziem cilvēkiem nav pieejams kvalitatīvs saturs un tīklošanas iespējas ar labākajiem pasniedzējiem. Kāpēc maksāt par neefektīvu augstskolu, ja ir piekļuve kvalitatīvām zināšanām praktiski bez maksas?
Protams, augstskolas, kuru mērķis ir tikai saglabāt izglītības tirgus daļu, piedāvājot pakalpojumu, vērstu uz klienta vēlmēm, veidojot “pieejamu cenu”, saglabās tradicionālo izglītību. Viņi uzskata, ka pārmaiņu jaunais modelis nedos padziļinātas zināšanas, varbūt tas ir “siers peļu slazdā”? Klasiskās izglītības modeļa piekritēji uzskata, ka nav iespējams aizstāt dzīvu komunikāciju, ka daudz svarīgāk ir “redzēt acis”. Viņi ir pārliecināti, ka neviena interaktīvu tīklu izglītība nespēs pilnībā aizstāt studenta un pasniedzēja personīgo saskarsmi. Vienīgais, kas met ēnu uz pasniedzēja darbu, ir atbildības trūkums par rezultātiem. Dažreiz skolotājs var teikt dažus vārdus, bet ieguldīt šajos vārdos nozīmi, kādu nedod pat daudzu stundu apmācība. Šie divi vārdi var mainīt studenta uztveri, izpratni. Un viņiem ir liela daļa taisnības.
Pagaidām nav neviena komentāra