Omītes dzīvoklī Āgenskalnā, Talsu ielā, no sienas uz Kārli skatījās nopietns un akurāts, Latvijas Republikas armijas uniformā tērpies vīrs. Vectēvs Kārlis Līdaks. «Pēdējais amats pirms padomju okupācijas — Kara ministrijas Apgādes pārvaldes Finanšu daļas mobilizācijas virsnieks,» precizē mazdēls. Kā režīmam nelojālu viņu arestēja 1941. gada jūnijā un pēc gada nošāva Noriļskā neilgi pirms 49. dzimšanas dienas. Latvijā palika sieva Emīlija, dēls un divas meitas. Apbrīnojami, ka vecmāmiņa uzdrošinājās padomju laikos dzīvoklī atstāt portretu ar aizliegto simboliku, apbalvojumu lentītēm pie krūtežas. Paglabāja arī vīra Triju Zvaigžņu ordeni, Latvijas Atbrīvošanas kara piemiņas zīmi un citas medaļas, arī skaisto virsnieka jostas sudraba sprādzi un pat zobena pušķi.
Kārļa Līdaka dzīvesstāsta izzināšana kļuva par mazdēla mūža darbu. Militārā karjera nebija vectēva apzināta izvēle. Torņakalna dzelzceļa stacijas strādnieka dēls gribēja būt mūziķis. 1919. gada martā mobilizēts padomju armijā, ieskaitīts 17. latviešu kājnieku pulka Muzikantu komandā. Tomēr jau pēc pāris mēnešiem pieteicies Latvijas armijā. Bērnībā pašmācības ceļā apguvis mandolīnu un balalaiku, vijoļspēli ierādījis brālēns, Āgenskalna baptistu draudzes kora diriģents Alfreds Līdaks. 17 gadu vecumā Kārlis Līdaks bijis gados jaunākais 1910. gada V Vispārējo latviešu dziesmu svētku kordiriģents.
Tikai šopavasar mazdēls sāka apzināt vectēva mūzikas notis. Izrādās, Kārlis Līdaks paspējis sarakstīt ap 60 kompozīciju. «Interesanti, ka vectēva dziesmas tulkotas arī krieviski un pat portugāliski, joprojām tiek dziedātas Brazīlijā, kur tās aizceļojušas ar latviešu baptistiem. Iedomājies, vectēvs jau sen ir nošauts, un cik daudz ir latviešu komponistu, kuru mūzika skan Brazīlijā?»
Arī Kārlis Līdaka sākotnēji nebija domājis dzīvi saistīt ar armiju. Viņš mācījās par angļu valodas un literatūras skolotāju, 1991. gada rudenī uzņemts studentu korporācijā Fraternitas Academica. Kad tika veidota zemessardzes studentu rota, Kārlis tajā iestājās. Gadu pirms studiju beigām zemessardzes komandieris Eihmanis pajautājis: vai Līdaka gribētu zemessardzē atbildēt par angļu valodas mācīšanu? Kopš 1998. gada viņš jau bija Aizsardzības ministrijas Svešvalodu mācību vadības centra priekšnieks, bet 2003. gadā izturēja konkursu uz militārā atašeja palīga vietu Amerikā un Kanādā. Piecus gadus nostrādājis mūsu vēstniecībā Vašingtonā, 2009. gada nogalē atvaļinājās no profesionālā dienesta.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.