Ražotāji pilda Eiropas vēderus un noliktavas

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Pēteris Strautiņš, bankas "Luminor" ekonomists

Latvijas ekonomikā jau ir redzama pandēmijas otrā viļņa ietekme. Karšu darījumu dati rāda, ka pakalpojumu nozarēs apgrozījums jau ir sācis samazināties salīdzinājumā ar 3. ceturksni. Apstrādes rūpniecībai ir labas izredzes jaunās nepatikšanas pārdzīvot salīdzinoši viegli. Galvenie riski ir saistīti nevis ar noieta tirgiem, bet ar ražošanas procesu, ko var ietekmēt darbinieku veselība.

3. ceturksnī kopumā apstrādes rūpniecība gada griezumā pieauga par 0,1%, kamēr IKP provizoriski samazinājās par 3,1%. Septembrī apstrādes rūpniecība gada griezumā samazinājās par 0,6%, pret augustu pieaugot par 0,8%.

Ir vairāki apstākļi, kas liecina, ka rūpniecībai arī tuvākajā nākotnē klāsies labāk nekā ekonomikai kopumā.

Pirmkārt, noskaņojuma dati rāda, ka pasaulē kopumā rūpniecība ir samērā stipra nozare. Ja pakalpojumu nozares jau slīd atpakaļ recesijā, tad eirozonas rūpniecības PMI oktobrī sasniedza 54,8 punktus, kas ir ļoti “pieklājīgs” optimisma līmenis. Jauno pasūtījumu indekss ir pat ļoti augsts (58,7). ASV indikatori ir kontrastaini, bet kopumā pozitīvi. Citu valstu rūpniecība ir svarīgs Latvijas rūpniecības tirgus.

Otrkārt, jau šobrīd var redzēt, ka pārtikas pārstrāde turpinās pildīt ražošanas kopējo apjomu stabilizētāja lomu, līdzīgi kā notika pavasarī. Tā tas ir bijis līdz šim, par to liecina arī ražotāju sniegtā informācija. Gan deviņos mēnešos (-0,7%), gan 3. ceturksnī (0,3%), gan septembrī (+1,5%) pārtikas ražošanas izmaiņas gada griezumā bija labvēlīgākas nekā apstrādes rūpniecībā kopumā. Galvenais iemesls ir pašsaprotams – arī krīzes laikā cilvēkiem ir jāēd. Labvēlīgu efektu radīja arī centieni uzkrāt pārtiku. Pēc drošības rezervju veidošanas kampaņas pavasarī ražotājiem bija bažas par sekojošu pārdošanas kritumu, taču vismaz zivju pārstrādes līderis Karavela to nepiedzīvoja. Varbūt tāpēc, ka patērētāji vēlējās saglabāt augstāku pārtikas rezervju līmeni, bet varbūt tāpēc, ka uzkrātie produkti arvien vairāk iegaršojās un mainījās pārtikas patēriņa ieradumi.

Tagad pārtikas krāšana ir atsākusies ar jaunu sparu, turklāt to dara ne tikai mājsaimniecības.

Tādi lielie Eiropas tirdzniecības tīkli kā Lidl ir palielinājuši zivju konservu iepirkumu apjomu par apmēram piekto daļu, jo viņi gan rēķinās ar iespējamu pārdošanas kāpumu, gan nodrošinās pret iespējamiem transportēšanas apgrūtinājumiem.

Bez zivju pārstrādātājiem nozīmīgi krāšanai piemērotu produktu ražotāji ir arī graudu pārstrādātāji, piemēram, Dobeles Dzirnavnieks. Arī šis uzņēmums jau sajutis pastiprinātu gatavošanos pandēmijas otrajam vilnim eksporta tirgos. Šā gada izskaņā un nākamgad ražošanas apjomus pārtikas nozarē ietekmēs vadošo uzņēmumu, pirmkārt, Dobeles Dzirnavnieka un Orkla lielo investīciju plānu noslēgšana.

Treškārt, piepildās prognozes, ka Eiropas valstīm izdosies stiprināt celtniecību kā ekonomikas stabilizēšanas instrumentu. Ekonomikas noskaņojuma indeksa (ESI) datos būvniecība ir vienīgā nozare Eiropas Savienībā, kuras noskaņojums ir virs vēsturiski vidējā, oktobrī sasniedzot augstāko punktu kopš marta sākuma. Nozari stiprina arī lielais pieprasījums pēc privātmājām, ko stimulē gan zemās procentu likmes, gan pircēju vēlme baudīt plašāku un zaļāku dzīves telpu Covid ierobežojumu laikā. Tieši “mazā” celtniecība ir lielākais koksnes produktu patērētājs. Celtniecība ir ļoti nozīmīgs Latvijas rūpniecības tirgus, ne tikai būvmateriālu ražotājiem, bet arī kokapstrādei, metālapstrādei, ķīmiskajai rūpniecībai.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu